Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Saturs
Titullapa
Iepazīšanās ar skolotāja rokasgrāmatu
Vecās Derības nodarbības
- Laipni lūgti Vecās Derības studijās!
- Mozus 1. nodaļa; Ābrahāma 3. nodaļa
- 1. Mozus 1.–2. nodaļa; Mozus 2.–3. nodaļa; Ābrahāma 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 3.–4. nodaļa; Mozus 4.–5. nodaļa
- 1. Mozus 5. nodaļa; Mozus 6. nodaļa
- Mozus 7. nodaļa
- 1. Mozus 6.–11. nodaļa; Mozus 8. nodaļa
- 1. Mozus 12.–17. nodaļa; Ābrahāma 1.–2. nodaļa
- 1. Mozus 18.–23. nodaļa
- 1. Mozus 24.–33. nodaļa
- 1. Mozus 37.–41. nodaļa
- 1. Mozus 42.–50. nodaļa
- 2. Mozus 1.–6. nodaļa
- Lieldienas
- 2. Mozus 7.–13. nodaļa
- 2. Mozus 14.–18. nodaļa
- 2. Mozus 19.–20., 24., 31.–34. nodaļa
- 2. Mozus 35.–40. nodaļa; 3. Mozus 1., 4., 16., 19. nodaļa
- 4. Mozus 11.–14., 20.–24., 27. nodaļa
- 5. Mozus 6.–8., 15., 18., 29.–30., 34. nodaļa
- Jozuas 1.–8., 23.–24. nodaļa
- Soģu 2.–4., 6.–8. un 13.–16. nodaļa
- Rutes grāmata; 1. Samuēla 1.–7. nodaļa
- 1. Samuēla 8.–10., 13., 15.–16. nodaļa
- 1. Samuēla 17.–18., 24.–26. nodaļa; 2. Samuēla 5.–7. nodaļa
- 2. Samuēla 11.–12. nodaļa; 1. Ķēniņu 3., 6.–9., 11. nodaļa
- 1. Ķēniņu 12.–13., 17.–22. nodaļa
- 2. Ķēniņu 2.–7. nodaļa
- 2. Ķēniņu 16.–25. nodaļa
- 2. Laiku 14.–20., 26., 30. nodaļa
- Ezras 1., 3.–7. nodaļa; Nehemijas 2., 4.–6., 8. nodaļa
- Esteres grāmata
- Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40., 42. nodaļa
- Psalmu 1.–2., 8., 19.–33., 40., 46. nodaļa
- Psalmu 49.–51., 61.–66., 69.–72., 77.–78., 85.–86. nodaļa
- Psalmu 102.–103., 110., 116.–119., 127.–128., 135.–139., 146.–150. nodaļa
- Salamana pamācību 1.–4., 15.–16., 22., 31. nodaļa; Salamana mācītāja 1.–3., 11.–12. nodaļa
- Jesajas 1.–12. nodaļa
- Jesajas 13.–14., 22., 24.–30., 35. nodaļa
- Jesajas 40.–49. nodaļa
- Jesajas 50.–57. nodaļa
- Jesajas 58.–66. nodaļa
- Jeremijas 1.–3., 7., 16.–18., 20. nodaļa
- Jeremijas 31.–33., 36.–38. nodaļa; Raudu Dziesmu 1., 3. nodaļa
- Ecēhiēla 1.–3., 33.–34., 36.–37., 47. nodaļa
- Daniēla 1.–7. nodaļa
- Hozejas; Joēla grāmata
- Amosa, Obadjas un Jonas grāmata
- Mihas; Nahuma; Habakuka; Cefanjas grāmata
- Hagaja 1.–2. nodaļa; Caharijas 1.–4., 7.–14. nodaļa
- Maleahija grāmata
Nodarbības „Gatavošanās dzīvei”
- Prasmīgi pārzināmo mācību apgūšana: atbilžu meklēšana uz saviem jautājumiem
- Svēto Rakstu studēšanas prasmes
- Ceļvedis Jauniešu spēkam
- Pašpaļāvības veicināšana
- Fiziskā un emocionālā veselība
- Sagatavošanās turpmākas izglītības iegūšanai un nodarbinātībai
- Panākumu gūšana skolā
- Misionāru sagatavošana
- Gatavošanās tempļa apmeklējumam
- Baznīcas vadītāju mācības
Pielikums

Jesajas 61. nodaļa: Mesijas Jēzus misija

„Jesajas 61. nodaļa: Mesijas Jēzus misija”, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam (2026. g.)

„Jesajas 61. nodaļa: Mesijas Jēzus misija”, Rokasgrāmata Vecās Derības semināra skolotājam

Jesajas 58.–66. nodaļa: 128. nodarbība

Jesajas 61. nodaļa

Mesijas Jēzus misija

Jesus healing a lame man. Outtakes include some of the other cast members, Jesus and disciples, and Jesus helping the lame man up by the hand.

Jesajas 61. nodaļā Jesaja mācīja par Jēzus Kristus misiju Debesu Tēva iecerē — mūs dziedināt, atbrīvot, mierināt un glābt. Daži cilvēki, iespējams, nav pārliecināti par to, vai Jēzus Kristus laiku pa laikam mums sniedz šo palīdzību un mierinājumu. Šī nodarbība var palīdzēt audzēkņiem vairot pārliecību par Glābēja spēju mūs dziedināt, atbrīvot un mierināt.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus padomāt par to, kā viņi savā vai citu cilvēku dzīvē ir novērojuši to, ka Jēzus Kristus dziedina, mierina un uzmundrina cilvēkus mūsdienās. Mudiniet viņus būt gataviem dalīties savās domās nodarbības laikā.

Idejas mācību uzdevumiem

Mūsu vajadzība pēc Mesijas

Lai palīdzētu audzēkņiem saprast mūsu vajadzību pēc Jēzus Kristus, jūs varētu sākt nodarbību, parādot attēlu ar sievieti no Jaunās Derības, kura sirga ar asiņošanu (skat. Marka 5:24–34).

Aiciniet audzēkņus pastāstīt, ko viņi zina par viņas situāciju. Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka viņai bija veselības problēmas — viņa „divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu” (Marka 5:25). Viņa „bija iztērējusi visu savu rocību”, meklējot palīdzību pie ārstiem, taču viņas slimība bija kļuvusi tikai ļaunāka (Marka 5:26). Saskaņā ar Mozus likumu, asiņojošs cilvēks tika uzskatīts par nešķīstu (skat. 3. Mozus 15:19–33), tāpēc šī sieviete šo 12 gadu laikā, visticamāk, bija zināmā mērā izstumta no sabiedrības.

Rādot attēlu, uzdodiet šos jautājumus.

Ko, jūsuprāt, viņa būtu varējusi domāt vai just?
Vai pusaudzim mūsdienās varētu būt līdzīgas domas vai sajūtas? Kādas?

Studējot audzēkņi var tiekties pēc personīgās atklāsmes, apdomājot savu dzīvi un apstākļus. Viens no veidiem, kā viņiem palīdzēt to izdarīt, ir sniegt šādus norādījumus:

Padomā, ar kādiem izaicinājumiem tu vai kāds, kuru tu pazīsti, šobrīd saskaras un kāda palīdzība no Glābēja būtu nepieciešama. Jesaja pravietoja, kā Glābējs var palīdzēt mums un šai sievietei. Šodien studējot Jesajas 61. nodaļu, tiecies pēc Gara vadības, lai Tas tev palīdzētu saskatīt, kā Debesu Tēvs un Jēzus Kristus darbojas tavā dzīvē.

Mesijas misija

Lai sagatavotu audzēkņus Jesajas 61. nodaļas studēšanai, uzrakstiet tāfeles augšpusē šādu frāzi: Debesu Tēvs sūtīja Jēzu Kristu, lai …

Jesajas 61. nodaļā Jesaja pravietoja par Glābēju un Viņa misiju. Šajos pantos Jesaja runā līdzīgi Mesijai jeb tā, it kā šos vārdus teiktu Glābējs.

Izlasiet Jesajas 61:1–3 un pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto teikumu: Debesu Tēvs sūtīja Jēzu Kristu, lai …

Jūs varētu paskaidrot, ka vārds svaidījis 1. pantā nozīmē to, ka Jēzus Kristus tika iesvētīts jeb sūtīts ar konkrētu mērķi. „Kristus (grieķu vārds) un Mesija (ebreju vārds) nozīmē „iesvaidītais”” („Jēzus Kristus”, Svēto Rakstu ceļvedis).

Jūs arī varētu paskaidrot, ka vārds nelaimīgajiem 1. panta kontekstā varētu nozīmēt nabadzīgajiem, nomocītajiem vai pazemīgajiem.

Kas no uzzinātā tev palīdz saprast, kā Glābējs var kādam palīdzēt mūsdienās?

Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles audzēkņu teikto vai aicināt to izdarīt viņus pašus. Kamēr audzēkņi dalās savās domās, viņi varētu pabeigt šo teikumu: Debesu Tēvs sūtīja Jēzu Kristu, lai …

sludinātu evaņģēliju nabagajiem, nomocītajiem un pazemīgajiem (skat. 1. pantu);
dziedinātu sagrauztas sirdis (skat. 1. pantu);
atsvabinātu apcietinātos (skat. 1. pantu);
iepriecinātu (un mierinātu) visus noskumušos (skat. 2. pantu);
dāvātu skaistumu un prieku garā noskumušajiem (skat. 3. pantu).

Papildu jautājumu uzdošana ir efektīva prasme, kas palīdz audzēkņiem analizēt to, ko viņi tikko ir studējuši Svētajos Rakstos, vai to, ko viņi ir dzirdējuši no kāda cita. Lai palīdzētu audzēkņiem apdomāt teksta nozīmi, jūs varētu viņiem uzdot šādus papildjautājumus: „Kādos veidos cilvēki var tikt sagūstīti?” vai „Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka viņš mums dos „galvas rotu pelnu vietā”?”

Kā atpazīt to, kā Glābējs īsteno Savu misiju

Jūs varētu dalīties tālāk sniegtajā Lūkas 4:16–21 kopsavilkumā.

Dzīvojot uz Zemes, Jēzus Kristus savas dzimtās pilsētas Nācaretes sinagogā lasīja Jesajas 61. nodaļu. Caur Jesajas vārdiem Jēzus Kristus liecināja, ka Viņš ir apsolītais Mesija, kuru ir sūtījis Debesu Tēvs ar mērķi dziedināt, atbrīvot, mierināt un glābt (skat. Lūkas 4:16–21).

Lai palīdzētu audzēkņiem sākt saprast, kā Glābējs var piepildīt Savu misiju viņu dzīvēs, jūs viņus varētu aicināt grupās studēt piemērus no Svētajiem Rakstiem.

Izvēlies vienu no teikumiem, kas ir uzrakstīts uz tāfeles. Izpēti piemērus Svētajos Rakstos, kur Glābējs īsteno Savu misiju, palīdzot kādam viņa unikālajā izaicinājumā. Tu vari izmantot tālāk sniegto Svēto Rakstu piemēru vai atrast savējo. Tu varētu padomāt arī par kādu mūsdienu piemēru.

Nomocītais: triekas ķertais cilvēks (Marka 2:1–12)
Tā, kurai salauzta sirds: sieviete, kura sirga ar asiņošanu (Marka 5:24–34)
Apcietinātais: Alma, jaunākais (Almas 36:16–21)
Noskumušās: Marija un Marta (Jāņa 11:20–36)
Garā noskumušie: Alma un viņa ļaudis (Mosijas 24:8–21)

Studējot meklē atbildes uz šādiem jautājumiem:

Ko šis stāsts tev māca par to, kā Jēzus Kristus var piepildīt Savu misiju tavā dzīvē?
Ko šis stāsts tev māca par to, kā tu vari ieaicināt savā dzīvē Viņa spēku?

Kamēr audzēkņi studē, esiet pieejams, lai palīdzētu atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, kas viņiem varētu rasties.

Kad viņi ir beiguši studēt, jūs varētu aicināt viņus dalīties tajā, ko viņi uzzināja un kas tādējādi varētu palīdzēt kādam, kurš saskaras ar sarežģītu izaicinājumu.

Uzdodot tāda veida jautājumus, kas ir sniegti tālāk un kas aicina audzēkņus apdomāt viņu personīgo pieredzi, jūs viņiem varat palīdzēt savā dzīvē saskatīt Jēzus Kristus mīlestību, spēku un žēlastību. (Lai gūtu papildu apmācību par to, kā palīdzēt audzēkņiem savā dzīvē saskatīt Tā Kunga mīlestību, spēku un žēlastību, skat. sadaļu „Palīdziet audzēkņiem savā dzīvē sajust Tā Kunga mīlestību, spēku un žēlastību” materiālā Skolotāju prasmju pilnveide.)

Ja audzēkņiem būtu noderīgi pirms dalīšanās savā pieredzē uzzināt kādu mūsdienu piemēru, jūs varētu noskatīties Darlinas pieredzi videomateriālā „Feeling the Lord’s Love and Goodness in Trials” (4:18).

4:17
Kā Jēzus Kristus pilda Savu misiju tavā dzīvē vai kāda tev pazīstama cilvēka dzīvē?

Pastāsti citiem, ko tu par Viņu domā

Dodiet audzēkņiem laiku pārdomām par to, kā apgūtās mācības varētu ietekmēt viņu dzīvi ārpus klases. Tālāk sniegtais uzdevums ir saistīts ar izaicinājumu, ko viņiem vajadzēja apdomāt nodarbības sākumā.

Uzraksti vēstījumu cilvēkam, par kuru tu šodien domāji un kurš šobrīd piedzīvo grūtības savā dzīvē (tas varētu būt tu pats). Rakstot tiecies pēc Gara palīdzības. Šajā vēstulē dalies patiesajās mācībās vai pieredzēs, ko tu šodien esi dzirdējis un ko esi mācījies par Glābēju, kas, tavuprāt, varētu iedrošināt vai dot cerību šim cilvēkam.

Tu to varētu noslēgt ar savu liecību par Jēzu Kristu un Viņa spēku.

Papildu avoti

Jesajas 61:3. Ko varētu nozīmēt frāze „dāvāt galvas rotu pelnu vietā”?

Israēliešiem bija paraža — kaisīt sev uz galvas pelnus, kad viņi bija dziļi noskumuši, piemēram, posta, bezcerības un izmisuma laikos. Pelnu pieminēšana šajā pantā, visticamāk, balstās uz šo simbolismu.

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

Katram no mums nāksies izjust dzīves rūgto pelnu garšu — sākot ar grēku un nolaidību līdz pat bēdām un vilšanās sajūtai. Bet Kristus izpirkšana var mūs brīnišķi izcelt no mūsu pelniem un pacelt drošas nemirstības un mūžīgās dzīves apsolījuma spārnos. Tādējādi Viņš mūs pacels ne tikai mūsu dzīves beigās, bet arī ik katru mūsu dzīves dienu. („Beauty for Ashes: The Atonement of Jesus Christ”, Liahona, 1990. g. aprīlis, 48. lpp.)

Māsa Kristina M. Jī, otrā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, liecināja:

10:7

Es personīgi esmu pieredzējusi šo brīnumu — to, kā Kristus dziedināja manu dusmu pilno sirdi. Ar sava tēva atļauju es padalīšos savā pieredzē, proti, es uzaugu mājās, kur emocionāla un verbāla rakstura pāridarījumu dēļ es ne vienmēr jutos drošībā. Agrā jaunībā un nedaudz vēlāk es savā sirdī izjutu aizvainojumu un dusmas pret savu tēvu šo radīto sāpju dēļ.

Gadu gaitā, cenšoties rast mieru un dziedinājumu piedošanas ceļā, es skaidri aptvēru, ka Dieva Dēls, kurš izpirka manus grēkus, ir tas pats Pestītājs, kurš izglābs arī tos, kuri mani ir dziļi sāpinājuši. Es nespētu patiesi noticēt pirmajai manis minētajai patiesībai, ja vien nenoticētu otrajai.

Pieaugot manai mīlestībai pret Glābēju, ir augusi arī mana vēlme aizstāt sāpes un dusmas ar Viņa dziedinošo balzamu. Šis process ilgst jau daudzus gadus un ir prasījis izrādīt drosmi, ievainojamību, neatlaidību un māku paļauties uz Glābēja dievišķo spēku — glābt un dziedināt. Man joprojām ir daudz, pie kā jāpiestrādā, taču mana sirds vairs nav dusmu pilna. Man ir dota „jauna sirds” [Ecēhiēla 36:26] — tāda, kas ir sajutusi personīgā Glābēja dziļo un nezūdošo mīlestību; Viņš ir bijis man līdzās, maigi un pacietīgi aizvedis uz labāku vietu, raudājis ar mani un pazinis manas bēdas. („Galvas rota pelnu vietā jeb dziedinošais ceļš uz piedošanu”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2022. g. nov., 37. lpp.)

Jesajas 61:3, 10. Ko Jesaja domāja, sakot, ka „Viņš mani ģērbj pestīšanas drēbēs” vai „apsedz ar taisnības apsegu”?

Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Ebreju valodā galvenais vārds, kas apzīmē izpirkšanu, ir kaphar — darbības vārds, kas nozīmē „apklāt” vai „piedot”” („The Atonement”, Ensign, 1996. g. nov., 34. lpp.). Tādējādi tēliem, kas parāda, ka cilvēki ir tērpti glābšanas drānās un ir apsegti taisnības apmetnī, ir tieša saistība ar svētībām, ko mēs gūstam caur Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu.

Elders Kents F. Ričards no Septiņdesmito prezidija mācīja:

Glābējs nav kluss novērotājs. Viņš personīgi un visā pilnībā zina, kādas sāpes mēs izjūtam. …

Dažkārt, izjūtot dziļas sāpes, mums rodas kārdinājums vaicāt: „Vai tad nav vairs nekādu zāļu Gileādā? Jeb tur nav vairs arī neviena ārsta?” [Jeremijas 8:22]. Es liecinu, ka atbilde ir — mums ir ārsts. Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana ietver visus šīs laicīgās dzīves apstākļus un nolūkus. („The Atonement Covers All Pain”, Liahona, 2011. g. maijs, 15.–16. lpp.)

Papilduzdevumi

Citādāks nodarbības sākums

Uzsākot nodarbību, jūs varētu uzzīmēt uz tāfeles salauztu sirdi un lūgt audzēkņus uzskaitīt situācijas, kurās pusaudzis tā varētu justies. Audzēkņi varētu minēt arī citas domas vai emocijas, ko pusaudzis varētu izjust šajās situācijās. Pēc tam viņi dienasgrāmatā varētu izpildīt nodarbībā aprakstīto uzdevumu.

Kā Jēzus Kristus mūsdienās īsteno Savu misiju

Aicinot audzēkņus izlasīt Svēto Rakstu piemērus par to, kā Jēzus Kristus piepildīja kādu no pravietojumiem Jesajas 61. nodaļā, jūs varētu palūgt tiem, kuriem ir elektroniskās ierīces un austiņas, izvēlēties kādu no video kolekcijas „His Grace” videomateriāliem, kas ir atrodams Evaņģēlija bibliotēkā. Viņi to varētu noskatīties un apdomāt tos pašus jautājumus, ko tie, kuri šo stāstu izvēlējās izlasīt Svētajos Rakstos. Šajos videomateriālos ir iekļauti stāsti un liecības par svētajiem, kuri ir piedzīvojuši Glābēja labvēlību grūtos apstākļos.