Esiet godprātīgi

Ja jūs nevarat noskatīties video, tad izlasiet šo rakstu.

Elders Roberts K. Gejs: Glābējs Saviem mācekļiem reiz uzdeva šādu jautājumu: „Ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?”

Šis ir jautājums, ko mans tēvs pirms vairākiem gadiem man lika rūpīgi apdomāt. Kad es augu, mani vecāki man uzticēja dažādus mājas darbus un maksāja kabatas naudu par to paveikšanu. Es bieži vien šo naudu, mazliet vairāk par 50 centiem katru nedēļu, izmantoju, lai dotos uz kino. Toreiz vienpadsmitgadniekam viena kino biļete maksāja 25 centus. Tādējādi man palika vēl 25 centi, par kuriem es varēju nopirkt konfektes, katru par 5 centiem gabalā. Filma un piecas konfektes! Kas gan varēja būt vēl labāk!

Viss bija labi, līdz man palika 12 gadi. Kādu pēcpusdienu, stāvot rindā, es sapratu, ka biļetes cena divpadsmitgadniekam ir 35 centi, kas nozīmēja, ka man būs par 2 konfektēm mazāk. Nebūdams gatavs nest šādu upuri, es pie sevis nodomāju: „Tu izskaties tāpat, kā pirms nedēļas.” Tad es piegāju pie kases un palūdzu biļeti par 25 centiem. Kasieris pat acis nepamirkšķināja, un es nopirku savas piecas konfektes trīs konfekšu vietā.

Būdams sajūsmā par paveikto, es vēlāk steidzos mājās, lai pastāstītu tētim par savu veiklo gājienu. Kad es viņam visu sīki pastāstīju, viņš neko neteica. Kad es beidzu runāt, viņš uz mani paskatījās un teica: „Dēls, vai tu pārdotu savu dvēseli par monētu?” Viņa vārdi izdūrās cauri manai divpadsmitgadīgajai sirdij. Tā ir mācība, ko es nekad neesmu spējis aizmirst.

(„Ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?” Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 34. lpp.)

Atgriezieties 24. lappusē.