Derība

Tā kā Ābrahāms vēlējās „būt lielāks taisnīguma sekotājs” (Ābrahāma 1:2), Dievs aicināja viņu uz stāšanos derībā balstītās attiecībās. Ābrahāms nebija pirmais, kuram bija šāda vēlme, un viņš nebija pirmais, kurš stājās šādā derībā. Galu galā tā ir mūžīgā derība. Ābrahāms tiecās „pēc tēvu svētībām” (Ābrahāma 1:2) — svētībām, kas, stājoties derībā, tika piedāvātas Ādamam un Ievai un kopš tā laika arī visiem tiem, kuri uzcītīgi tiecās pēc šīm svētībām.

Stājoties derībā ar Ābrahāmu, Dievs apsolīja viņam brīnišķīgas svētības: mantojuma zemi, daudz pēcnācēju, pieeju priesterības priekšrakstiem un to, ka viņa vārds tiks godāts paaudžu paaudzēs. Taču šī derība bija vērsta ne vien uz tām svētībām, ko saņems pats Ābrahāms un viņa ģimene, bet arī uz to, kā viņi svētīs pārējos Dieva bērnus. „Tu būsi par svētību,” Dievs paziņoja, „un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus 12:2–3.)

Vai, pateicoties šai derībai, Ābrahāms, Sāra un viņu pēcnācēji iemantoja privileģētu stāvokli pārējo Dieva bērnu vidū? Tikai tādā ziņā, ka tādējādi viņiem tika dota privilēģija svētīt citus. Ābrahāma ģimenei bija jānes „[šī kalpošana un priesterība] visām tautām”, daloties „ar evaņģēlija svētībām, kas ir glābšanas, patiesi mūžīgās dzīves, svētības” (Ābrahāma 2:9, 11). Tas, ka viņi bija Dieva derības ļaudis, nenozīmēja, ka viņi bija labāki par citiem; tas nozīmēja, ka viņiem bija pienākums palīdzēt citiem kļūt labākiem.

Šī derība bija Ābrahāma kārotā svētība. To iemantojis, Ābrahāms savā sirdī teica: „Tavs kalps Tevi nopietni ir meklējis, tagad es esmu atradis Tevi.” (Ābrahāma 2:12.)

Tas notika pirms tūkstošiem gadu, taču šī derība ir tikusi atjaunota arī mūsu dienās. Un tā turpina īstenoties Dieva ļaužu dzīvē. Šīs derības īstenošanās šinīs pēdējās dienās uzņem apgriezienus, jo Dieva darbs virzās uz priekšu, svētot visas pasaules ģimenes. Un tajā var iesaistīties ikviens, kurš, tāpat kā Ābrahāms, vēlas kļūt par lielāku taisnīguma sekotāju, — ikviens, kurš dedzīgi meklē To Kungu.

Tu esi derības bērns. Tu stājies derībā ar Dievu, tiekot kristīts un pieņemot Svēto Vakarēdienu. Un tu saņem derības pilnību caur svētajiem tempļa priekšrakstiem.

Caur šīm derībām un priekšrakstiem mēs kļūstam par Dieva ļaudīm. Mēs tiekam piesaistīti Viņam „ar mūžīgām saitēm”. „Tiklīdz mēs noslēdzam derību ar Dievu,” mācīja prezidents Rasels M. Nelsons, „mēs uz visiem laikiem atsakāmies būt neitrāli. Dievs neatstās novārtā attiecības ar tiem, kas ir izveidojuši ar Viņu šādu saikni. Patiesībā visiem tiem, kuri ir noslēguši derību ar Dievu, ir pieejama īpaša mīlestība un žēlastība. … Pateicoties mūsu derībai ar Dievu, Viņš nekad nepagurs savos centienos mums palīdzēt, un mēs nekad neizsmelsim Viņa žēlastīgo pacietību ar mums.” Tu to ievērosi, lasot Dieva derības ļaužu vēsturi Vecajā Derībā, un tu to ievērosi arī savā dzīvē, būdams viens no Viņa derības bērniem.

Šī vērtīgā izpratne ir dāvāta mums, pateicoties Ābrahāma derības atjaunošanai caur pravieti Džozefu Smitu. Tādēļ, lasot par Vecajā Derībā aprakstītajām derībām, nedomā tikai par Dieva attiecībām ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu. Aizdomājies arī par Viņa attiecībām ar tevi. Lasot par neskaitāmu pēcnācēju apsolījumu, nedomā tikai par tiem miljoniem, kuri pašlaik dēvē Ābrahāmu par savu tēvu. Padomā arī par mūžīgo ģimeņu un mūžīgā pieauguma apsolījumu, ko Dievs ir devis tev. Lasot par mantojuma zemes apsolījumu, nedomā tikai par Ābrahāmam solīto zemi. Padomā arī par šīs Zemes celestiālo sūtību — būt par mantojumu, kas ir apsolīts „lēnprātīgajiem”, kuri „gaida uz To Kungu” (Mateja 5:5; Psalmu 37:9, 11). Un, lasot par solījumu, ka Dieva derības ļaudis svētīs „visas zemes ģimenes” (Ābrahāma 2:11), nedomā tikai par Ābrahāma kalpošanu un praviešiem, kuri ir cēlušies no viņa. Padomā arī par to, ko tu, būdams derībā stājies Jēzus Kristus sekotājs, varētu darīt, lai kļūtu par svētību apkārtējo cilvēku ģimenēm.