Te ’ē’a ’oa’oa nō te fafaura’a

Hōho’a nā Jerry Garns, e nehenehe e tāhōho’ahia nō te fa’a’ohipa i roto i te ’Ēkālesia ana’e

Te mau fafaura’a mo’a

’Ua here tō tātou Metua i te ao ra ’e tāna Tamaiti, ’o Iesu Mesia ia tātou tāta’itahi, hau atu i te mau mea tā tātou e nehenehe e feruri. ’Aita e vāhi e ’ite-rahi-hia ai tō rāua here maori rā nā roto i te mau ha’amaita’ira’a tei parauhia i roto i te mau fafaura’a tei horo’ahia mai ia tātou i te bapetizora’a ’e i roto i te fare o te Fatu.

« Hō’ē o te mau atamanava faufa’a roa o te ha’apa’ora’a fa’aro’o tei heheuhia mai, ’o te hō’ē ïa fafaura’a mo’a », ’ua ha’api’i te peresideni Russell M. Nelson (1924–2025). « I roto i te aura’a o te ture, te hō’ē fafaura’a ’o te hō’ē ïa fa’aaura’a i rotopū e piti ’e ’aore rā e toru ta’ata. I roto rā i te hi’ora’a fa’aro’o, mea rahi atu ā ïa te faufa’a o te hō’ē fafaura’a. ’O te hō’ē ïa fafaura’a mo’a i te Atua. »

Te mau fafaura’a mo’a ato’a tā tātou e rave ’e e ha’apa’o, e ha’amaita’i ïa ia tātou. ’Ua hina’aro te Metua i te ao ra ’e tō tātou Fa’aora Iesu Mesia ’ia ha’afātata atu ā ia tātou ia rāua ra. Tē hina’aro nei rāua e tauturu ia tātou ’ia ha’api’i ’e ’ia tupu i roto i te fa’aro’o ’e i te māramaramara’a. Tē hina’aro nei rāua e hōro’a ia tātou i te mana o te ra’i. Tē hina’aro nei rāua ’ia ’ite tātou i te fa’aorara’a ’e i te hau i roto i te hō’ē ao tē mā’ue haere ra te reira mau ha’amaita’ira’a. Tē hina’aro nei rāua ’ia ’ite tātou i te ’oa’oa i roto i teie orara’a ’e i roto i te orara’a a muri atu. Nō teie here hope, tē pūpū mai nei rāua i te rāve’a nō te tomo i roto i te tahi tā’amura’a fafaura’a ’e ’o rāua. E ha’amaita’ira’a nā tātou te rave-fa’ahou-ra’a i te reira mau fafaura’a i te hepetoma tāta’itahi i roto i te purera’a ’ōro’a.

Tē rave nei tātou i te ’ōro’a mo’a ma te vārua māuruuru nō te mea ’ua fa’ari’i tātou i te ha’amaita’ira’a ’oa’oa nō te ravera’a i ni’a ia tātou i te i’oa o Iesu Mesia, ma te ha’amana’o iāna ’e i tōna here ia tātou tei fa’a’itehia nā roto i te hōro’a nō tāna tāra’ehara—’ua mamae ’oia, ’ua tahe te toto ’e ’ua pohe nō tātou. Tē ha’amaita’i ato’a nei te ’ōro’a mo’a ia tātou i te hō’ē taime tāhepetoma nō te fa’a’ite i tō tātou ineine ’ia ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a, ’ia fa’a’āpī i tā tātou mau fafaura’a ’e ’ia rave i te hō’ē fafaura’a ’āpī (hi’o Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 20:77, 79).

« Mea pinepine au i te fa’aro’o i te parau ē tē rave nei tātou i te ’ōro’a nō te fa’a’āpī i te mau fafaura’a i ravehia i te bāpetizora’a. E parau mau te reira, e mea hau atu rā », tā te peresideni Nelson i parau. « ’Ua rave au i te tahi fafaura’a ’āpī. ’Ua rave ’outou i te fafaura’a ’āpī […] ’E e parau mai ïa [te Fatu] ē, e vai noa tōna Vārua i roto ia tātou. ’Auē ïa ha’amaita’ira’a ! »

’Ia tātarahapa ana’e tātou ’e ’ia rave ana’e tātou i te ’ōro’a ma te ’ā’au mā, e fa’ari’i tātou i te Vārua Maita’i ’e e « tāmāhia tātou i te hara mai te huru ra ē, ’ua bāpetizo-fa’ahou-hia tātou. ’O te tīa’ira’a ïa ’e te aroha tā Iesu e pūpū nei ia tātou tāta’itahi. »

’Auē ïa ’oa’oa ’ia tātarahapa ’e ’ia fa’a’orehia te hara nā roto i te here fa’aora o te Mesia !

Hōho’a nō te hiero nō Nauvoo (Illinois, Marite) nā Jennifer Rose Maddy

Tōna fare nō te ’oa’oa

I muri a’e i tōna rirora’a mai ’ei peresideni nō Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei, ’ua parau pinepine te peresideni Nelson nō te ’ē’a nō te fafaura’a, ma te ha’amata nā ni’a i tāna parau poro’i mātāmua i mua i te ta’ata ’ei Peresideni o te ’Ēkālesia. Tē tomo nei tātou i ni’a i taua ’ē’a ra nā roto i te « tātarahapa […] ’e te bāpetizora’a i te pape » (2 Nephi 31:17), ’ua parau ’oia i te hō’ē taime i muri mai, ’e « i muri iho, e tomo hau roa atu tātou i ni’a i te reira i roto i te hiero. »

Mai tā te ravera’a i te ’ōro’a mo’a e fa’aha’amana’o ia tātou i tā tātou mau fafaura’a, ’e i tō te reira mau ha’amaita’ira’a, mai te reira ato’a te ravera’a i te ’ohipa monora’a i roto i te hiero. ’A rave ai tātou i te mau ’ōro’a nā roto i te monora’a nō te feiā tei pohe, tē ha’amana’o ra tātou i te mau fafaura’a mo’a tā tātou i rave, ’e i te mau ha’amaita’ira’a i parauhia mai e fa’ari’i tātou.

Nā roto i te ’ē’a nō te fafaura’a, e riro tātou ’ei feiā ’āi’a nō te mau ha’amaita’ira’a ato’a tei parauhia ia Aberahama, Isaaka, Iakoba ’e tā rātou huā’ai. Noa atu ā te reira mau ha’amaita’ira’a tei parauhia, ’aita ’o Aberahama, ’o Isaaka ’e ’o Iakoba i ora i te orara’a ’ōhie, ’e ’aita ato’a ho’i tātou. Mai ia rātou, tē fa’aruru nei tātou i te ’ati, i te fa’autu’ara’a ’e i te mo’era’a ’a « tāmatahia ai [tātou] i te mau mea ato’a » (Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 136:31 ; hi’o ato’a 101:4–5). Teie rā, mai te mau peropheta ’e te feiā mo’a parauti’a i tahito ra, ’ua ’ite tātou ’o vai tā tātou e nehenehe e ti’aturi (hi’o 2 Nephi 4:19).

Tō tātou orara’a tāhuti nei, e taime poto noa ïa nō tō tātou vaira’a, e taime rā—noa atu ho’i te fifi i te tahi mau taime—ma te faufa’a mure ’ore. ’Oia mau, tē hina’aro nei tō tātou Metua i te ao ra ’ia ha’api’i tātou ’e ’ia tupu i te rahi. ’E, ’oia mau, i te tahi taime, e ta’ita’i mai te reira tupura’a i te hepohepo ’e te māuiui. Tē hina’aro nei rā ’oia ’ia riro tō tātou orara’a ’ei mea nehenehe ’e te tīa’iturura’a. Nō reira, ’e nō te fa’a’ōhie i tō tātou tere ho’ira’a iāna ra, ’ua hōro’a mai ’oia i te hō’ē Fa’aora, ’o ’oia « te ta’ata ha’apāpū » i tā tātou mau fafaura’a ’e tōna Metua. Nā roto i te tāra’ehara a Iesu Mesia, e fa’atupu te Metua i te mau parau fafau i fafauhia i tāna mau tamari’i i roto i te hiero.

Nā roto i tōna aroha ’e tāna tusia tāra’ehara, ’ua fa’aruru tō tātou Fa’aora ’e ’ua fa’aora i te mau mea ato’a tā tātou e fārerei i roto i te orara’a. ’E maoti tōna fare mo’a—tōna fare nō te ’oa’oa—e maita’i te mau mea ato’a noa atu te ’ati. E fa’aātea ’ē atu te rā’au nō te fafaura’a i te ’oto, i te māuiui, i te taiā ’e i te hepohepo. ’Aita e faufa’a e ha’ape’ape’a ’e ’aore rā te māta’u. ’Aita, e nehenehe rā tātou e ’oa’oa ē ’ua ’aufauhia te ho’o o tō tātou fa’aorara’a (hi’o 1 Korinetia 6:20) ’e ’ua tu’uhia mai te ’ē’a nō te fafaura’a i te ora mure ’ore.

Te ’ē’a nō te fafaura’a ’o te hō’ē ïa ’ē’a nō te aroha fa’aora. ’A fa’atura ai tātou i te mau fafaura’a tā tātou e rave i roto i te hiero, e fa’ari’i tātou i te mau ha’amaita’ira’a nō te mana rahi a’e, te here rahi a’e, te aroha rahi a’e, te hāro’aro’ara’a rahi a’e ’e te tīa’ira’a rahi a’e. Tē fa’atupu nei te māere ’e te hanahana rahi o te mau tā’atira’a hiero—nō te mau mero ’utuāfare tā’amuhia i roto i te here ē a muri noa atu—i te fa’ahiahia ’e i te ’oa’oa hau roa i tō’u vairua, ma te fa’a’ī iā’u i te tahi vārua māuruuru.

« I te mau taime ato’a, ’ia tupu mai te ’āhuehuera’a i roto i tō ’outou orara’a, te vāhi pāpū roa a’e nō te vai i te pae vārua ’o te orara’a ïa i roto i tā ’outou mau fafaura’a nō te hiero ! » ’Ua ha’api’i te peresideni Nelson. ’Ua ’ite au nā roto i tō’u iho mau taime monamona ’e te maramara i te tahi taime i te tahuti nei, i te parau mau o taua mau parau ra.

Faʼahōho’araʼa nā Allen Garns

Ha’aputuputu ia rātou i te fare

I muri mai i tō Israel Barlow fa’atau-aroha-ra’a i tāna tamaiti iti nō te taime hope’a, ’ua papa’i ’oia i tāna vahine : « Terā mana’o e fa’aru’e i terā vāhi, ’e e ’ore roa atu e ho’i fa’ahou mai i te mēnema o James, ’ua rumi ïa i te taura hope’a o tō’u here i te māni’ira’a roa o tō’u roimata i ni’a i tōna mēnema. »

Tē mana’o nei au ē e roimata—te roimata ’oa’oa i teie taime—tei mani’i i te 4 nō Tītema 1889. I taua mahana ra, ’ua tā’atihia ’o James Nathaniel Barlow i tōna nā metua i te hiero nō Logan (Utah, Marite). I taua taime ra, ’ua fa’aru’e mai ïa ’o Israel, nō reira, ’ua ti’a mai te tahi atu mau ta’ata ’ei mono nōna ’e nō James.

E mana’o ta’a ’ē tō māua te tuahine Kearon ’e te aumihi rahi nō Israel ’e Elizabeth. ’Ua pohe tā maua tamari’i mātāmua, e tamāroa ’o Sean tōna i’oa, i te taime ’ua tāpuhia tōna māfatu, e toru noa hepetoma tōna. E mo’era’a tei ha’ataparuru i te fenua nō māua. I taua taime ra, ’ua uiui te mana’o ē, e ora mai ānei māua i teie ’ati. Ma te māuiui rahi, ’ua huna māua iāna i roto i te hō’ē mēnema ’iti i Peretāne. ’Ahuru ma pae matahiti i muri mai, ’ua ’anihia tō māua ’utuāfare ’ia fa’anu’u i tō mātou nohora’a mai Peretāne nei, nō te tavini tāmau atu i roto i te ’Ēkālesia, ’e ’ua fa’aru’e mātou i taua mēnema iti ra i muri.

’Aita tā maua ’aiū i mo’e i ni’a i tere i te pae tō’o’a o te rā, ’e ’aita māua i mamae i te mau fifi hau ’ē atu o Barlow mā, terā rā ’ua ’apo māua i te tahi ’ite nō te mea tā rāua i fa’aruru. Mea ātea roa te mēnema o tā māua ’aiū tamāroa, mai ia Barlow mā rā, e fa’aro’o ha’apa’o tāmau tō māua i te ti’afa’ahoura’a o Iesu Mesia ’e i te nātura mure ’ore o tō mātou ’utuāfare nā roto i te fafaura’a mo’a nō te tā’atira’a.

E tupuna tō tātou pā’āto’a ’e te tahi atu feiā herehia i’ō mai i te mēnema tē parau nei ia tātou : « ’Eiaha e fa’aru’e mai iā’u i’ō nei. » Maoti te mau fafaura’a o te hiero, e’ita te hō’ē e vaiihohia i muri. Tā mātou pi’ira’a ’o te herera’a ïa ia rātou, te tāvinira’a ia rātou, ’e te tauturura’a i te putuputura’a mai ia rātou i te fare.

’Ua here te tātou Metua i te ao ra ia tātou, ’outou ’e ’o vau. ’Ua horo’a mai ’oia i te mau hiero, « ’o tē ha’amau nei i ni’a i te fenua nei [’oia ato’a] ’o tē ha’amau nei i te ao ra » (Te ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 128:8 ; hi’o ato’a Mataio 18:18). ’Ua tono ’oia i tāna Tamaiti nō te ’ōfati i te mau tāpe’a o te pohe, ma te tu’u i te ’ōfa’i tahua i te ’ē’a nō te mau tā’amura’a mure ’ore ’e te mau fārereira’a ’utuāfare mure ’ore.

Nō reira ho’i tā tātou mau ’ōro’a. No reira ho’i tātou e rave ai i te mau fafaura’a. Nō reira ho’i tātou e patu ai i te mau hiero. Nō reira ho’i tātou e pūpū ai ia tātou i te ’ohipa ’e i te hanahana o te Atua (hi’o Mose 1:39). ’E nō reira ho’i tātou e mani’i ai i te roimata ’oa’oa, ma te ’ite ē, tē tīa’i mai nei te fārereira’a mure ’ore ia tātou ’e tei herehia, i mua i te aro o te Metua ’e te Tamaiti.

’Ia ’ite ho’i tātou i te ’oa’oa ’e i te hau ’a ha’apa’o ai tātou i tā tātou mau fafaura’a ’e ’a ’āmui ai i te Fatu i roto i tāna ’ohipa fa’aorara’a hanahana.