“Peb Coj Raws Li Yexus Khetos Thaum Peb Koom Tes Ua Nws txoj Hauj Lwm,” Liyahaunas, Rau Hli Ntuj 2025.
Zaj Lus hauv phau Liyahaunas Txhua Hli, Rau Hli Ntuj 2025
Peb Coj Raws Li Yexus Khetos Thaum Peb Koom Tes Ua Nws txoj Hauj Lwm
Peb koom tes ua tus Cawm Seej txoj hauj lwm thaum peb tsom ntsoov rau Nws tej lub hom phiaj, coj raws li Nws tej lus txib, thiab ib leeg hlub ib leeg.
Ib feem los ntawm Khetos thiab tus Nom Tswv Hluas, los ntawm Heinrich Hofmann
Thaum peb ua kev cai raus dej, peb pib tus txheej txheem ris Yexus Khetos lub npe. Ib feem ntawm tus txheej txheem no yog qhov uas peb koom nrog tus Cawm Seej ua Nws txoj hauj lwm ua ke. Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks, tus Pab Cuam thib Ib hauv Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm, tau sau hais tias, “Ib lub ntsiab tseem ceeb heev ntawm txoj kev ris Yexus Khetos lub npe [yog] ib txoj kev cog lus tias peb yuav ua tus Cawm Seej txoj hauj lwm thiab pab txhim tsa Nws lub nceeg vaj.”
Tus Cawm Seej txoj hauj lwm yog “kom tib neeg txais tau txoj kev tsis txawj tuag thiab txoj sia nyob mus ib txhis” (Mauxes 1:39). Kev tsis txawj tuag yog ib lub txiaj ntsim uas Yexus Khetos tau cog lus tias peb yuav txais dhau los ntawm Nws txoj Kev Sawv Rov Los. Tiam sis txoj sia nyob mus ib txhis tsis yog zoo ib yam li kev tsis txawj tuag . Txoj sia nyob mus ib txhis yog Vajtswv lub txiaj ntsim zoo tshaj plaws uas Nws muab tau rau noob neej (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:7). Yog kev nyob tas mus li nrog peb tsev neeg ua ke hauv Nws lub xub ntiag. Yog peb yuav txais txoj sia nyob mus ib txhis, peb yuav tsum los ua Yexus Khetos cov thwj tim uas rau siab ntseeg. Qhov no txhais tias peb txais txoj moo zoo thaum peb muaj kev ntseeg tus Cawm Seej thiab Nws txoj Kev Theej Txhoj, hloov siab lees txim, ua kev cai raus dej, txais lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, ua raws li peb tej kev khi lus uas peb tau khi hauv lub tuam tsev, thiab nyiaj mus kom txog thaum kawg. Kev nyiaj mus kom txog thaum kawg yog kev koom tes pab tus Cawm Seej ua Nws txoj hauj lwm.
Mob Siab Ua Hauj Lwm
Peb koom tes ua tus Cawm Seej txoj hauj lwm thaum peb pab Vajtswv cov me nyuam los ua Yexus Khetos cov thwj tim uas rau siab ntseeg. Xwv kom ua li no yuav tsum qhia txog Nws txoj moo zoo, thiaj li muab Ixayees sau los ua ke thaum peb ua raws li peb tej hauj lwm hauv tus Cawm Seej lub Koom Txoos thiab rau siab hloov los ua neeg zoo li Nws. Peb txoj kev “ua [Nws txoj hauj lwm] zoo tsis nyob ntawm lwm tus ua li cas rau [peb], xav li cas txog [peb] tej lus caw lawv, los sis lawv ua li cas thaum [peb] ua zoo rau lawv.” Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson qhia hais tias: “Txhua lub sij hawm nej ua ib yam dab tsi pab lwm tus—tsis hais nyob sab twg ntawm daim ntaub thaiv los yog—mus ib ruam tom ntej khi lus nrog Vajtswv thiab ua kev cai raus dej thiab ua kab ke hauv lub tuam tsev, nej pab muab Ixayees sau los ua ke.
Kom cia tus Cawm Seej txoj hauj lwm los ua peb txoj hauj lwm, peb tsom ntsoov rau Nws tej lub hom phiaj, ua raws li Nws tej lus txib, thiab yuav tsum hlub ib leeg. Thaum peb ua Nws txoj hauj lwm li Nws xav kom peb ua (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 51:2), muaj tej yam uas peb yuav tsum kawm peb tus kheej. Tus Cawm Seej qhia cov Neeg Ntseeg uas sib koom nyob hauv Ciaj Ciam Av Jackson, Missouri:
“Vim saib seb, tsis tsim nyog kom kuv yuav tsum txib txhua yam; vim tus uas raug yuam mus ua txhua yam, tus ntawd yog tus tub qhe tub nkeeg thiab tsis muaj tswv yim; yog li ntawd nws yuav tsis tau txais nqi zog.
“Kuv hais tseeb tias, neeg yuav tsum mob siab ua tej yam zoo, thiab ua ntau yam los ntawm lawv tus kheej txoj kev ywj siab xaiv, thiab coj kom muaj kev ncaj ncees ntau los;
“Vim lawv twb muaj lub hwj chim, uas lawv xaiv ywj siab rau lawv tus kheej. Thiab npaum li uas neeg ua qhov zoo ces lawv yeej yuav tsis poob lawv nqi zog” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 58:26–28).
Thaum peb coj raws li tus Cawm Seej, koom tes nrog Nws ua Nws txoj hauj lwm, thiab pab lwm tus los ua Nws cov thwj tim uas rau siab ntseeg, peb qhia tej yam uas Nws yuav qhia thiab. Vim peb tsis muaj cai qhia lwm yam (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 52:9, 36), peb tsom ntsoov rau Nws tej lus qhuab qhia (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 68:25). Tsis tas li ntawd xwb, peb ua tib zoo pab cov uas pluag, xav tau kev pab, thiab cov uas tsis muaj zog (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 52:40). Tus Cawm Seej tau qhia tej no meej heev thaum Nws hais tej lus los ntawm Yaxayas hauv ib lub tsev teev ntuj nyob hauv Naxales:
“Tus Tswv tus Ntsuj Plig nrog nraim kuv, rau qhov nws tsa kuv ua tus qhia txoj moo zoo rau cov neeg txom nyem. Vajtswv txib kuv mus qhia txoj kev cawm dim rau cov neeg uas raug kaw, thiab kho cov neeg dig muag kom rov pom kev, thiab tso cov uas raug kev tsim txom kom dim.
“Qhia rau sawv daws paub lub sij hawm uas tus Tswv yuav los cawm nws haiv neeg” (Lukas 4:18–19; kuj saib Yaxayas 61:1–2).
Lub sij hawm uas tus Tswv yuav los cawm nws haiv neeg hais txog ib lub sij hawm thaum cov koob hmoov uas los ntawm Vajtswv tej lus khi yuav los rau Nws haiv neeg. Peb coj raws li Yexus Khetos thaum peb caw lwm tus los txais cov koob hmoov los ntawm kev ua raws li peb tej kev khi lus nrog Vajtswv thiab pab cov uas pluag los sis xav tau kev pab.
Koom ua ke nrog Yexus Khetos ua Nws txoj hauj lwm ua rau peb zoo siab kawg vim Nws tej hauj lwm, tej tswv yim, thiab tej hom phiaj los “tej ntawd yeej yuav tsis ploj mus” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 3:1). Rau cov uas poob siab, tus Tswv tau hais tias: “Yog li ntawd, tsis txhob nkees ua tej yam zoo, vim nej tab tom teeb lub hauv paus ntawm ib txoj hauj lwm loj. Thiab los ntawm tej yam me yuav muaj tej yam uas loj tawm los” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 64:33). Peb cia tus Tswv txhawj txog kev sau qoob loo thiab peb tsuas ua peb txoj hauj lwm xwb.
Muab lub Siab thiab Kev Txaus Siab Ua
Qhov uas peb ua peb feem hauj lwm yeej yooj yim dua li peb xav vim peb tsis tau muaj tej txuj ci los sis rab peev xwm zoo tshaj plaws kom los ua tus Tswv txoj hauj lwm. Peb yuav tsum rau siab cog lus xwb thiab txaus siab ua. Tus Tswv hais rau Haiv Neeg Ntseeg nyob hauv Kirtland, Ohio, “Tus Tswv yeej yuav tsum muaj neeg lub siab thiab kev txaus siab ua” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 64:34). Tus Tswv muaj hwj chim ua rau tus txaus siab kom nws muaj peev xwm, tiam sis Nws yeej tsis yuam tus ntawd muaj siab xav ua. Los yog hais tias, yog peb muaj kev rau siab thiab txaus siab ua, Nws siv tau peb. Tiam sis txawm peb muaj txuj ci npaum li cas los, Nws tsuas siv tau peb yog peb rau siab ua Nws txoj hauj lwm thiab txaus siab pab Nws.
Samuel thiab Anna-Maria Koivisto twb rau siab thiab muaj kev txaus siab ua. Tsis ntev tom qab nkawd sib yuav, ob niam txiv Koivistos tsiv tsev los ntawm Jyväskylä, Finland, mus rau Göteborg, Sweden, kom nrhiav tau hauj lwm ua. Tom qab nkawd tuaj txog, Thawj Tswj Hwm Leif G. Mattsson, ib tug pab cuam hauv ceg txheem ntseeg pawg thawj tswj hwm hauv Göteborg Sweden, caw Txwj Laug Koivisto tuaj xyuas nws. Vim Samuel tsis hais lus Swedish, thaum nkawd xam phaj, nkawd hais lus Askiv.
Tom qab nkawd sib ntsib, Thawj Tswj Hwm Mattsson hu Samuel ua ib tug pawg ntseeg qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo tus thawj coj hauv Utby pawg ntseeg. Samuel hais qhov uas txhua tus paub: “Tiam sis kuv tsis hais lus Swedish.”
Thawj Tswj Hwm Mattsson khoov ntawm nws lub rooj zaum thiab hais, “Kuv puas tau nug koj tias koj puas txawj hais lus Swedish los sis koj puas kam ua hauj lwm rau tus Tswv?”
Samuel teb hais tias, “Koj nug seb kuv puas kam ua hauj lwm rau tus Tswv. Thiab kuv kam.”
Samuel tau txais txoj kev hu ntawd. Anna-Maria kuj txais tej kev hu thiab. Nkawd ob leeg rau siab pab ua hauj lwm thiab kawm yam lus Swedish thiab.
Txoj kev rau siab thiab kev txaus siab pab tus Tswv tau pab Samuel thiab Anna-Maria lub neej. Nkawd yog phab ej nam ej hauv lub Koom Txoos uas tsis zoo li lwm tus. Nkawd tau rau siab pab txhua lub sij hawm muaj neeg thov nkawd. Nkawd tau qhia kuv tias thaum peb pab, peb siv txuj ci uas peb muaj (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 60:13), thiab tus Tswv mam pab peb ua tau Nws tej hom phiaj.
Thaum peb kam ua hauj lwm pab, peb siv zog tsis ntxeev siab los sis yws yws, vim peb tsis xav kom peb txoj kev pab tsis zoo. Kev yws yws yog ib lub cim txog kev tsis rau siab los sis qhia tias peb txoj kev hlub tus Cawm Seej tsis muaj zog npaum li tsim nyog peb yuav tsum muaj. Yog tsis saib xyuas, kev yws yws yuav hloov los ua kev ntxeev siab tawm tsam tus Tswv. Twb pom li no nyob hauv Ezra Booth lub neej, ib tug uas tau hloov siab los ntseeg lub Koom Txoos thaum ntxov nyob hauv Ohio tus uas Vajtswv hu mus ua ib tug tub txib hauv Missouri.
Thaum lub Rau Hli Ntuj 1831 nws tawm Ohio mus, Ezra chim siab tias ib cov tub txib tau caij tsheb nees tiam sis nws yuav tsum taug kev thaum lub caij sov thiab qhia tib neeg thaum nws taug kev. Nws yws yws. Thaum nws los txog Missouri, nws tsis zoo siab. Missouri tsis zoo li nws xav. Nws saib ib puag ncig thiab hais “qhov chaw zoo nkaus li tsis tshua zoo.”
Ezra pib chim, saib tsis taus, thiab xav phem. Thaum nws tawm Missouri mus, nws tsis qhia cov neeg thaum nws taug kev mus raws li tus Tswv hais kom nws ua, tiam sis nws rov qab mus rau Ohio sai li sai tau. Nws txoj kev yws yws thaum xub thawj ua rau nws ua xyem xyav ces thaum kawg nws tsis ntseeg tej xwm txheej uas tshoov nws sab ntsuj plig ua zoo dhau los. Tsis ntev Ezra tso lub Koom Txoos tseg thiab “thaum kawg ‘tsis ntseeg Khetos thiab los ua ib tug tsis ntseeg Vajtswv.’”
Peb yuav ua zoo ib yam yog tias peb tsis ceev faj. Yog peb tsis tsom ntsoov rau lub zeem muag uas pom tau mus ib txhis li, tsis nco ntsoov tias txoj hauj lwm no yog leej twg li, tej zaum peb yuav yws yws, ua xyem xyav, thiab thaum kawg tso txoj kev ntseeg tseg.
Kuv thov Vajtswv tias peb yuav xaiv coj raws li Yexus Khetos thaum peb koom tes pab ua Nws txoj hauj lwm. Thaum peb ua li ntawd, peb yuav txais “tej kev cog lus zoo kawg nkaus” (2 Petus 1:4). Tej koob hmoov no yog kev zam txim rau kev txhaum (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 60:7; 61:2, 34; 62:3; 64:3), kev cawm seej (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:13; 56:2), thiab kev tsa nto (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 58:3–11; 59:23). Muaj tseeb tiag, Vajtswv tau cog lus rau peb tias Nws yuav muab lub txiaj ntsim zoo tshaj plaws uas Nws muab tau—txoj sia nyob mus ib txhis.
© 2025 los ntawm Intellectual Reserve, Inc. Ceev txhua txoj cai. Luam tawm hauv Teb Chaws Amelikas. Pub luam tawm ua lus Askiv: 6/19. Pub txhais ua lus Hmoob: 6/19. Kev txhais Monthly Liahona Message, June 2025. Hmong. 19610 295