Mūsu liecības spēks

Pirms vairākiem mēnešiem tūkstošiem cilvēku apmeklēja mūsu Baznīcas stendu Frankfurtes grāmatu gadatirgū, kur viņiem bija iespēja uzzināt par Mormona Grāmatu, to palasīt un dalīties savos iespaidos. Stenda otrā pusē apmeklētāju pūļi varēja gūt pieredzi ģimenes vēstures darbā un bija pārsteigti par FamilySearch pieejamās informācijas apjomu.

Guvuši ieskatu šajā darbā, daudzi apmeklētāji man vaicāja: Kāpēc jūs to visu darāt?

Sekoja dziļdomīgas sarunas par Jēzus Kristus evaņģēliju un pestīšanas ieceri. Šīs sarunas man atkal skaidri apstiprināja dažas patiesības:

-Mums nav iemesla būt izvairīgiem, daloties savā liecībā par Jēzu Kristu.

-Tā Kunga roka ir skaidri redzama, kad mēs rīkojamies taisnīgi Viņa vārdā.

-It nekas nespēj līdzināties pestīšanas ieceres apmēram un varenībai, kā arī Israēla sapulcināšanai abās priekškara pusēs.

Kad gadatirgus pēdējās dienas beigās es devos uz autostāvvietu, es pūlī pamanīju kādu ģimeni, kas aizrautīgi stāstīja par savu pieredzi pie mūsu stenda.

Man prātā ienāca prezidenta Rasela M. Nelsona vārdi:

„Es aicinu jūs palīdzēt sapulcināt izkaisīto Israēlu un sagatavot pasauli Tā Kunga Otrajai atnākšanai. Es jūs aicinu runāt par Kristu, liecināt par Kristu, ticēt Kristum un priecāties Kristū!”

Es esmu pateicīgs par daudzajām iespējām to darīt.

Mūsu ikdienas dzīvē ir neskaitāmas ietekmes, kas cīnās par mūsu uzmanību un kas mums traucē vai pat liedz to darīt. Ja mēs akli pakļaujamies šiem spēkiem, mēs riskējam nemanāmi, bet pakāpeniski tikt aizvesti prom no dzīvības koka un tā augļu gravitācijas lauka, un pievilkšanas spēki, kas plūst no lielās un plašās ēkas, gūst ietekmi.

Nefijs nešaubīgi atkārtoja sava tēva Lehija vārdus:

„Un liels bija to skaits, kuri iegāja tajā dīvainajā ēkā. Un, kad viņi bija iegājuši tajā ēkā, viņi rādīja nicinājumā ar pirkstu uz mani un uz tiem, kuri arī bija nobaudījuši augli, bet mēs viņiem nepievērsām uzmanību. … Jo tie, kas pievērsa tiem uzmanību, atkrita.”

Apzināti pievērst uzmanību mūsu liecībai nozīmē savlaicīgi pamanīt izmaiņas gravitācijas laukos, kuru iedarbībai mēs sevi pakļaujam. Vai es attālinos no savām derībām ar Dievu, tai skaitā tempļa derībām? Vai es kļūstu nevērīgāks, maksājot desmito tiesu vai attiecībā uz citiem baušļiem, Svēto Vakarēdienu, sabatu, savām lūgšanām un to, kā es baroju savu dvēseli?

Ir svarīgi laiku pa laikam apstāties un uzdot sev dažus nozīmīgus jautājumus: Kāda ir mana vieta pestīšanas iecerē? Ko es vēl nespēju saprast? Kas man ir nepieciešams no Jēzus Kristus, lai es varētu šo izpratni iegūt? Ko man nekavējoties vajadzētu sākt nožēlot?

Ņemiet vērā, jo vairāk mēs attālināmies no Jēzus Kristus, jo straujāka kļūst mūsu garīgā lejupslīde. Taču gluži pretēji darbojas garīgā izaugsme, — tā pieaug, ja mēs katru dienu nožēlojam grēkus un arvien vairāk tuvināmies Jēzum Kristum.

Viens no visiedarbīgākajiem veidiem, kā panākt, lai šī tuvība būtu lielāka, patiesībā, ir atrodams mūsu pravieša sniegtajā padomā — no jauna uzticēt savu dzīvi Jēzum Kristum un liecināt par Viņu. Ja mēs to apņemsimies darīt, tad mēs arvien vairāk jutīsim Dieva spēku savā dzīvē. Mēs saņemsim padomu no Svētā Gara un aizvien labāk spēsim šo padomu saprast. Mums būs lielāka piederības sajūta, un mēs ļoti bieži būsim pārsteigti par šī darba diženumu un mūžīgo apmēru.

Taču tas vēl nav viss, — neatkarīgi no apstākļiem, mēs arvien vairāk jutīsim Dieva mīlestību, un tas savukārt mūs motivēs tajā dalīties ar citiem. Mēs saņemsim iedarbīgu aizsardzību pret postošo spēku ietekmi šajā pasaulē.

Darbs grāmatu gadatirgū bija ļoti nogurdinošs. Lai gan beigās mēs visi bijām fiziski izsmelti, mēs jutāmies garīgi spirgti un prieka piepildīti.