Jēzus Kristus: Lieldienu cerība un apsolījums

Dievs, mūsu Mūžīgais Tēvs Debesīs, Jēzus Kristus, Viņa mīļotais Dēls, un Svētais Gars mums ir ļoti tuvi. Viņu bezgalīgā un mūžīgā gaisma, līdzjūtība un glābjošā mīlestība ir ieausta mūsu radīšanas un esības pamatā (skat. Almas 30:44; Mozus 6:62–63).

Pirmslaicīgajā Debesu padomē „rīta zvaigznes kopā dziedāja un visi Dieva dēli [un meitas] gavilēja” (Ījaba 38:7). Mēs veicām izvēli. Tagad mēs dzīvojam ticībā. Pieredze mums atklāj Dieva apsolīto skaistumu, skaidrību, prieku un nolūku laicīgās dzīves neskaidrībā, nedrošībā un izaicinājumos.

Mums nav jāklejo vieniem eksistenciālā neziņā. Mēs varam sazināties ar debesīm, stiprināt ticību un piederību ģimenei, svēto saimei un kopienai un kļūt par patiesāko, brīvāko, dabiskāko un priekpilnāko cilvēku, labprātīgi un priekpilni paklausot Dieva baušļiem. Grēku izpirkšana iekš un caur Jēzu Kristu sniedz šo derībā balstīto piederību.

Cerība, kas rodama Jēzus Kristus dzīvē un misijā

Katru dienu Lieldienu cerība un apsolījums ietver svētības un mācības, ar ko Jēzus Kristus dalījās Savā nevainojamajā laicīgās kalpošanas laikā. Jēzus Kristus, kurš bija ordinēts jau no pirmsākumiem, piedzima kā Dieva Vienpiedzimušais Dēls (skat. Jēkaba 4:5; Almas 12:33–34; Mozus 5:7, 9). Viņš pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem (skat. Lūkas 2:52). Tiecoties izpildīt vienīgi Sava Tēva gribu, Jēzus Kristus piedeva grēkus, dziedināja slimības, atdzīvināja mirušos un mierināja slimos un vientuļos.

Reiz, pēc 40 dienu gavēšanas, Viņš sacīja: „Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā” (Lūkas 4:18; skat. arī Jesajas 61:1).

Tas ir ikviens no mums.

Pēdējo vakariņu laikā Jēzus Kristus mazgāja Savu mācekļu kājas (skat. Jāņa 13:4–8). Gan vecajā, gan jaunajā pasaulē Pats „dzīvais ūdens” un „dzīvības maize” ieviesa Svēto Vakarēdienu. Svētā Vakarēdiena priekšraksta laikā mēs piesaucam Tēvu un noslēdzam derību — uzņemties Jēzus Kristus Vārdu, vienmēr atcerēties Viņu un pildīt Viņa baušļus, lai Viņa Gars varētu vienmēr būt ar mums (skat. Lūkas 22:19–20; 3. Nefija 18:7, 10–11).

Ģetzemanes dārzā Jēzus cieta vairāk, nekā cilvēks spēj izciest, lai mūs atpestītu un izpirktu no grēkiem. No katras Viņa poras izspiedās asinis. Viņš izcieta šīs sāpes par visiem, lai mēs varētu neciest, ja nožēlosim grēkus (skat. Mācības un Derību 18:11; 19:16).

Nodots un nepatiesi apsūdzēts, Jēzus Kristus tika izsmiets un šaustīts, un uz Viņa pazemīgās galvas tika uzlikts ērkšķu kronis (skat. Mateja 27:26, 29; Marka 15:15, 17, 20, 31; Lūkas 22:63; Jāņa 19:1–2). „Satriekts mūsu nekrietnību dēļ; … ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (Jesajas 53:5). Viņš tika „pacelts pie krusta”, lai mūs vestu pie Sevis (skat. 3. Nefija 27:14–15). Tomēr Jēzus Kristus piedeva pat pie krusta (skat. Lūkas 23:34). Viņš lūdza Jānim parūpēties par Savu māti (skat. Jāņa 19:26–27). Viņš jutās pamests (skat. Mateja 27:46; Marka 15:34). Lai šie raksti varētu tikt piepildīti, Viņš teica, ka ir izslāpis (skat. Jāņa 19:28). Visu paveicis, Viņš pats „atdeva savu garu” (Lūkas 23:46; skat. arī Jāņa 10:17–18).

Jēzus Kristus zina, kā mums palīdzēt mūsu slimībās, vājībās, vientulībā, noslēgtībā un grūtībās (skat. Almas 7:12). Šādas ciešanas bieži vien rodas citu cilvēku izvēļu dēļ. Viņš arī zina, kā ar mums priecāties mūsu priekos un tad, kad jūtamies pateicīgi, kā arī liet ar mums laimes asaras, kad izjūtam pilnīgu prieku. Viņš mūs maigā balsī aicina Savā ganāmpulkā. Viņš aicina katru cilvēku it visur. Viņš mūs aicina palūkoties uz laicīgo dzīvi un izprast to no mūžības skatījuma. Ja mēs būsim taisnīgi un turēsim savas derības, Viņš apsola, ka visas lietas darbosies kopā mūsu labumam (skat. Mācības un Derību 90:24; Romiešiem 8:28).

Viņa laikā un veidā notiek atjaunošana — ne tikai, lai padarītu visu tādu, kāds tas bija, bet arī, lai tas pārtaptu par ko iecerētu. Patiesi, Jēzus Kristus var atbrīvot mūs no verdzības un grēka, no nāves un elles un var palīdzēt mums piepildīt mūsu dievišķo identitāti, kad caur ticību un grēku nožēlu kļūstam par ko vairāk, nekā jebkad bijām iedomājušies.

Pateicoties Jēzum Kristum, ar nāvi nekas nebeidzas. Lieldienās mēs paziņojam:

Ar Sava Tēva pavēli un spēku Jēzus varēja atdot Savu dzīvību un atkal to atgūt (skat. Jāņa 10:17). Kamēr Jēzus Kristus ķermenis gulēja kapā, Viņš kalpoja garu pasaulē un to organizēja, pasludinot „viņu pestīšanu no nāves saitēm” (Mācības un Derību 138:16).

Trešās dienas rītā Viņš uzcēlās no kapa. Viņš runāja ar Mariju. Viņš parādījās diviem mācekļiem ceļā uz Emavu, Saviem apustuļiem un citiem cilvēkiem. (Skat. Mateja 28. nod.; Marka 16. nod.; Lūkas 24. nod.; Jāņa 20. nod.).

Hiasmātiskā liecībā Viņš aicināja Savus mācekļus izmest tīklus otrpus kuģim; šoreiz, lai arī tie atkal bija pilni ar zivīm, tie nesaplīsa (skat. Jāņa 21:6–11; Lūkas 5:3–7). Viņš paēdināja mācekļus un trīs reizes lūdza Pēteri ganīt Viņa avis un jērus (skat. Jāņa 21:12–17). Viņš uzkāpa debesīs, pasludinot Saviem tā laika mācekļiem, kā arī mums visiem, ka mums ir jādalās Lieldienu godības vēstī un Viņa evaņģēlijā ar visām tautām, ciltīm un cilvēkiem (skat. Mateja 28:19–20; Marka 16:15).

Jēzus Kristus ir mūsu Labais Gans un Dieva Jērs. Viņš atdeva Savu dzīvību par Savām avīm un dzīvo viņu dēļ. Dārzā un pie krusta Viņš panesa nepanesamo un mūs izpirka. Laikā un mūžībā Viņš ar savu piemēru mums rāda, ka „nāve ir pāreja uz mūžību”.

Pateicoties Kristus īstenotās Izpirkšanas un Augšāmcelšanās spēkam, mūsu ķermenis un gars no jauna apvienosies, fiziski augšāmceļoties. Mēs būsim godības pilni, kas būs redzams mūsu atjaunotajā izskatā un ikvienā mūsu fiziskā ķermeņa daļā. Tiks atjaunoti pat mati uz mūsu galvas. Mēs būsim brīvi no laicīgās dzīves kaitēm, slimībām, nelaimes gadījumu sekām un garīgajām problēmām. Kristus īstenotā Izpirkšana var mūs svētīt, lai mēs spētu pārvarēt jebkāda veida garīgo atšķirtību un garīgo nāvi. Ar nosacījumu, ka nožēlosim grēkus, mēs tiksim atbrīvoti no visiem grēkiem un bēdām un sajutīsim mūžīgo mīlestību un prieka pilnību. Mēs — šķīsti, tīri un brīvi — varam atgriezties savās dārgākajās ģimenes attiecībās Dieva, mūsu Tēva, un Jēzus Kristus godības pilnajā celestiālajā klātbūtnē.

Mēs atkal satiksim savus mīļos. Pēc atkalapvienošanās ar tiem, kurus mīlam, mēs ieraudzīsim cits citu mūžības skatījumā — ar lielāku mīlestību, sapratni un laipnību. Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana var mums palīdzēt atcerēties to, kam ir nozīme, un aizmirst to, kam tādas nav. Uzlūkojot savu Glābēju un attiecības ar lielāku ticību un pateicību, mēs iegūsim mieru, atvieglosim nastas, samierināsim sirdis un savienosim ģimenes laikā un mūžībā.

Cerība uz pārpilnību un prieku

Lieldienās caur Jēzu Kristu tiek atvērti debesu logi, vairojas vīnakoku augļi, un zeme kļūst debešķīga. Lieldienās caur Jēzu Kristu tiek gūts mierinājums un tiek izrādītas rūpes par atraitnēm un bāreņiem, izsalkušajiem un bezpalīdzīgajiem, tiem, kuri ir nobijušies, ļaunprātīgi izmantoti vai, būdami nevainīgi, nokļuvuši nelaimē. Domājot par ikvienu, Jēzus Kristus mūs aicina ieraudzīt un kalpot ar mīlestību un līdzjūtību, kā to dara Viņš.

Jēzus Kristus bagātīgi atjauno visas labās lietas (skat. Jāņa 10:10; Almas 40:20–24). Viņš apsola, ka „zeme ir pilna, un tajā ir pietiekami un papilnam” (Mācības un Derību 104:17). Viņa visu lietu atjaunošana ietver Viņa evaņģēlija pilnību, Viņa priesterības pilnvaras un spēku, kā arī svētos priekšrakstus un derības, kas ir atrodamas Viņa Baznīcā, kas tiek saukta Viņa vārdā — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca.

Lieldienas Jēzū Kristū nozīmē vairāk Tā Kunga svēto namu, kas daudzviet tuvojas Dieva bērniem, ienesot mūsu sirdīs mācību par „glābējiem Ciānas kalnā” (skat. Obadjas 1:21). Tas Kungs nodrošina svētījošu, nesavtīgu veidu, kādā mēs uz Zemes varam piedāvāt aizgājušajiem tuviniekiem to, kas viņiem ir nepieciešams un ko viņi paši nevar iegūt mūžībā.

Uz to es ceru, to apsolu un par to liecinu. Es liecinu par Dievu, mūsu Tēvu, mūsu Glābēju un Pestītāju Jēzu Kristu un Svēto Garu. Kaut Lieldienās un katru dienu mēs rastu mūžīgu cerību un apsolījumu Tā Kunga dievišķajā laimes iecerē, virzoties pa derību ceļu, kas paredz dievišķu pārveidi — no mirstības nemirstībā un mūžīgajā dzīvē. Lai katru dienu pārliecība par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu paceļ mūsu nastas, palīdz mums mierināt citus viņu bēdās un atbrīvo mūsu dvēseles, lai mēs varētu saņemt Viņa prieka pilnību.

Ar cerību un solījumu Lieldienās Jēzus Kristus piepilda mūsu sirds ilgas un atbild uz mūsu dvēseles jautājumiem.