Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm tsab Xov, Ib Hlis Ntuj 2014
Lub Sij Hawm Zoo Tshaj Plaws Cog Tsob Ntoo
Nyob hauv Teb Chaws Loos thaum ub, Janus yog tus vaj tswv ntawm qhov chiv keeb. Thaum lawv ua duab txog nws, nws muaj ob lub ntsej muag—ib lub saib yav tas los, thiab ib lub saib yav tom ntej. Muaj tej yam lus uas tis npe rau thawj lub hlis ua January vim lub sij hawm thaum pib xyoo tshiab yog ib lub sij hawm rau lawv xav txog yav tas los thiab npaj rau yav tom ntej.
Ntau txhiab xyoos tom qab ntawd, ntau kab lig kev cai nyob thoob plaws lub ntiaj teb ua raws li kab lig kev cai kom cuab hom phiaj rau xyoo tshiab. Tiam sis, kev cuab hom phiaj yeej yooj yim—kev ua raws li tej lub hom phiaj ntawd yeej tsis yooj yim.
Muaj ib tug txiv neej uas twb sau ntawv txog tag nrho nws tej lub hom phiaj rau Xyoo Tshiab nws zoo siab txog tej yam uas nws tau ua lawm. Nws xav hais tias, “Txij thaum ntawd los, kuv twb noj mov zoo, kuv tsis tau npau taws, kuv ua raws li kuv txoj kev npaj siv nyiaj, thiab kuv tsis tau yws yws txog tus neeg zej zog tus aub ib zaug li.” Tiam sis hnub no yog lub Ib Hlis Ntuj hnub tim 2 thiab lub tswb nrov nrov thiab twb txog lub sij hawm sawv. Ntshe yuav tsum muaj txuj ci tseem ceeb kom kuv ua tau ntxiv.”
Rov Qab Pib Dua
Muaj kev cia siab ntau ntau thaum yus rov qab pib ua tshiab. Nyaj muaj ib lub sij hawm thaum peb txhua tus tau xav rov qab pib ua dua.
Kuv nyiam yuav ib lub computer tshiab uas tseem tsis tau muaj dab tsi nyob rau hauv lub hard drive. Ib lub sij hawm zoo nkaus li nws ua hauj lwm zoo heev. Tiam sis ib hnub dhau ib hnub, ib lim tiam dhau ib lim tiam ces yus tso tej program ntau zuj zus rau hauv (ib txhia yog txhob txwm tso hauv, ib txhia tsis yog txhob txwm ua), ces thaum kawg lub computer pib ua hauj lwm tsis zoo, thiab tej yam uas yav tas los nws ua tau sai sai nws ua qeeb zuj zus. Tej lub sij hawm nws tsis ua hauj lwm hlo li. Yeej nyuaj rau nws taws tau thaum lub hard drive muaj yam ub yam no tso rau hauv ua rau nws dim tsis tau pa. Tej lub sij hawm yuav tsum pauv txhua yam hauv lub computer thiab pib ua dua tshiab.
Tib neeg kuj muaj ntau yam kev ntshai, kev ua xyem xyav, thiab kev muaj txim uas zoo li tej nra hnyav. Tej yam uas peb ua yuam kev (tej yam uas txhob txwm ua thiab tej yam uas tsis txhob txwm ua) yog tej nra hnyav es ua nyuaj rau peb paub peb yuav tsum ua dab tsi.
Thaum peb ua txhaum, muaj ib tug txheej txheem pauv txhua yam hu ua kev hloov siab lees txim uas cia peb kho peb tej lub hard drive kom tsis muaj ntau yam uas yog tej nra hnyav rau peb tej siab. Los ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj, uas yog ib qho txuj ci tseem ceeb, Nws txoj moo zoo qhia peb paub ntxuav peb tus ntsuj plig kom tsis muaj kev txhaum thiab rov qab ua neeg dawb huv thiab tshiab ib yam li ib tug me nyuam.
Tiam sis, tej lub sij hawm muaj lwm yam uas tab kaum peb, ua rau peb xav thiab ua tej yam uas ua nyuaj rau peb pib.
Kev Pab Peb Ua Neeg Zoo Tshaj Plaws
Cuab hom phiaj yog ib qho tsim nyog ua. Peb paub tias peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej muaj cov hom phiaj vim Nws tau qhia peb tias Nws txoj hauj lwm thiab yeeb koob yog kom tib neeg tsis txawj tuag thiab tau txoj sia nyob mus ib txhis (saib Mauxes 1:39).
Peb tej lub hom phiaj pab peb ua neeg zoo tshaj plaws. Tiam sis, ib qho uas yuav tab kaum peb txoj kev cuab thiab ua raws li peb tej lub hom phiaj yog kev ncua sij hawm. Tej lub sij hawm peb tos kom pib, tos mus txog lub sij hawm zoo pib—thawj hnub ntawm xyoo tshiab, thaum lub caij sov pib, thaum peb raug hu ua tus npisov los yog lub Koom Haum Niam Tsev tus thawj tswj hwm, tom qab cov me nyuam pib kawm ntawv, tom qab peb tsum tsis ua hauj lwm ntxiv.
Koj tsis tas muaj kev caw ua ntej koj pib taug txoj kev mus rau koj tej hom phiaj ncaj ncees. Koj tsis tas tos kom txais kev tso cai kom koj rais los ua tus neeg uas Vajtswv xav kom koj ua. Koj tsis tas tos txais kev caw koj ua hauj lwm hauv lub Koom Txoos.
Tej lub sij hawm peb nkim ntau xyoo ntawm peb lub neej tos kom Vajtswv xaiv peb (saib Q&K 121:34–36). Tiam sis qhov ntsiab lus no tsis muaj tseeb. Vajtswv twb xaiv koj lawm!
Tej lub sji hawm nyob hauv kuv lub neej kuv twb tsis tsaug zog txhawj txog tej teeb meem, kev txhawj xeeb, los yog kev nyuaj siab. Tiam sis txawm tsaus ntuj npaum li cas, qhov kev xav li no yeej txhawb kuv lub siab: thaum sawv ntxov lub hnub yuav tshwm tuaj.
Txhua hnub tshiab, yuav kaj ntug—tsis yog rau lub ntiaj teb xwb tiam sis rau peb txhua tus. Thiab ib hnub tshiab yog ib lub sij hawm pib ua tshiab—ib lub sij hawm rov qab pib dua.
Tiam Sis Yuav Ua Li Cas Yog Peb Ua Tsis Taus?
Tej lub sij hawm qhov uas tab kaum peb yog kev ntshai. Tej zaum peb ntshai tias peb ua tsis tau, peb ua tau, peb yuav txaj muag, qhov uas peb ua tau yuav hloov peb, los yog yuav hloov cov neeg uas peb hlub.
Yog li ntawd peb tos. Los yog tso tseg.
Ib yam ntxiv uas peb yuav tsum nco ntsoov txog kev cuab hom phiaj yog qhov no: Peb yeej yuav ua tsis taus—thaum xub thawj. Tiam sis peb tsis tas poob siab, qhov no ua rau peb muaj hwj chim vim qhov uas peb to taub li no ua rau peb tsis tas ua zoo tag nrho tam sim no. Txij thaum peb pib los yuav muaj ib lub sij hawm thaum tej zaum peb yuav ua yuam kev. Qhov uas peb paub li no thaum xub thawj ua rau peb tsis poob siab thaum peb ua tsis taus.
Thaum peb xav txog peb tej lub hom phiaj li no, kev ua tsis tau tsis tas tab kaum peb. Nco ntsoov tias, txawm peb mus tsis txog qhov chaw uas peb xav mus thaum xub thawj, peb tseem tau taug txoj kev mus rau qhov chaw ntawd.
Thiab qhov ntawd muaj nqi—nws muaj nqi heev.
Txawm yog peb tsis ua tiav lawm, qhov uas peb tseem taug kev mus ntxiv yuav ua rau peb zoo tshaj yav tas los.
Lub Sij Hawm Zoo Tshaj Plaws Pib Ua Yog Tam Sim No
Ib zaj paj lug qub hais tias, “Lub sij hawm zoo tshaj cog tsob ntoo yog 20 xyoos tas los. Sij hawm zoo tshaj plaws thib ob yog tam sim no.”
Muaj ib qho zoo kawg nkaus thiab kev cia siab nyob hauv lo lus tam sim no. Muaj hwj chim los ntawm qhov uas yog peb txiav txim siab tam sim no, ces peb yuav mus tau tom ntej tam sim no ib yam thiab.
Tam sim no yog lub sij hawm zoo tshaj pib ua tus neeg uas peb xav ua—tsis yog 20 xyoos tom ntej xwb tiam sis nyob mus ib txhis thiab.
© 2014 los ntawm Intellectual Reserve, Inc. Ceev txhua txoj cai. Luam tawm hauv Teb Chaws Amelikas. Pub luam tawm ua lus Akiv: 6/13. Pub txhais ua lus Hmoob: 6/13. Kev txhais lus First Presidency Message, January 2014. Hmong. 10861 295
Qhia los ntawm tsab Xov No
Thawj Tswj Hwm Uchtdorf piav hais tias thaum peb tsis ua raws li peb tej lub hom phiaj, “peb tseem yuav muaj hwj chim. …Txawm yog peb tsis ua tiav lawm, qhov uas peb tseem taug kev mus ntxiv yuav ua rau peb zoo dua li yav tas los.” Nug tej tug hauv tsev neeg kom lawv qhia thaum twg lawv tau kawm los ntawm tus txheej txheem ntau tshaj lawv tau kawm ntawm qhov kawg, xws li thaum lawv kawm ntawv tiav los yog lawv tau txais ib lub nqi zog.