Apslēptie dārgumi
Glābēja īstenotās Izpirkšanas meklēšana Vecajā Derībā
Vēro uzmanīgi; mācies padziļināti.
Daži cilvēki varētu domāt, ka Vecajā Derībā, kas tika sarakstīta pirms Glābēja piedzimšanas un kurā nav pieminēts Jēzus Kristus vārds, nav daudz kas teikts par Lieldienām. Taču Mormona Grāmatā tiek paskaidrots, ka arī senos laikos cilvēki zināja par Glābēju un ticēja Viņam (skat. Jēkaba 4:4).
Israēliešiem tika mācīts, ka Mozus likuma nolūks bija norādīt viņiem uz Kristu. Piemēram, kad viņi tika dziedināti no indīgu čūsku kodumiem, uzlūkojot vara čūsku, ko Tas Kungs Mozum bija licis izveidot, Mozus mācīja viņiem, ka tas simbolizē Glābēju, kurš nāks un izglābs viņus no viņu grēkiem (skat. 4. Mozus 21:7–9; Almas 33:18–20).
Diemžēl Bībelē, kādu mēs to pazīstam mūsdienās, trūkst daudz skaidrības, jo gadsimtu gaitā veiktas gan apzinātas, gan nejaušas izmaiņas (skat. 1. Nefija 13:23–27).
Taču, ja tu uzmanīgi vērosi, tu tik un tā varēsi atrast daudzas norādes uz Glābēju un Viņa veikto Izpirkšanu Vecajā Derībā. Apspriedīsim dažas no tām!
Pūpolsvētdiena, Ģetzemane un tiesa
„Redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa” (Caharijas 9:9).
Tas piepildījās tā saucamajā Pūpolsvētdienā, septiņas dienas pirms Lieldienām, kad Jēzus triumfāli ienāca Jeruzalemē (skat. Mateja 21:15).
„Taču Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes Viņš bija uzkrāvis Sev, kurpretī mēs Viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu” (Jesajas 53:4).
Ģetzemanē Glābējs cieta par visiem grēkiem — un izjuta bēdas, sāpes, slimības un ciešanas — par katru cilvēku, kas jebkad ir dzīvojis vai dzīvos uz Zemes. Šī iemesla dēļ Viņš zina, kā mūs mierināt mūsu pārbaudījumos (skat. Almas 7:11–13; skat. arī Mateja 8:17).
„Kad Viņš tika sodīts un spīdzināts, Viņš padevās un neatdarīja Savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā Viņš apklusa un neatdarīja Savu muti” (Jesajas 53:7).
Jēzus klusēja, kad augstais priesteris Viņu iztaujāja (skat. Marka 14:60–61).
Krustā sišana
„Ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas” (Psalmu 22:17).
„Viņi dala manas drēbes savā starpā, un par manu apģērbu viņi met kauliņus” (Psalmu 22:19).
„Viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi” (Psalmu 69:22).
Krustā sišana tolaik bija izplatīts nāvessoda izpildes veids, taču romiešu kareivji bija īpaši nežēlīgi, izsmejot un mokot Glābēju (skat. Jāņa 19:1–3; Mateja 27:34–35, 48).
Augšāmcelšanās
„Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs Tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem un liks izzust Savas tautas negodam visā zemes virsū, jo Tas Kungs to ir runājis” (Jesajas 25:8).
„Jo es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem. Un pēc tam, ja arī mana āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu“ (Ījaba 19:25–26).
Tas Kungs Jēzus Kristus augšāmcēlās. Viņš tagad ir dzīvs! To apstiprina neskaitāmi Svēto Rakstu panti un liecības. Turklāt mūsu Debesu Tēvs jau no paša sākuma zināja, ka mums būs nepieciešams Glābējs, un Viņš Savus bērnus jau kopš Vecās Derības laikiem ir gatavojis uzņemt Glābēju.