„Neseko šim sunim!”, Draugs, 2025. g. maijs, 8.–9. lpp.
Neseko šim sunim!
Vai šīs sajūtas nāk no Svētā Gara?
Patiess stāsts no ASV.
„Braucam!” nokliedzās Lorēna, pabraucot garām piebraucamajam ceļam.
Mārsija uzvilka savu ķiveri. „Es nāku!”
Mārsija sāka mīt sava divriteņa pedāļus pa ietvi draudzenes virzienā. Viņai patika spēlēt visāda veida spēles ar Lorēnu un Kesidiju. Bet visvairāk viņai patika kopā ar viņām braukt ar divriteņiem.
Meitenēm braucot ar divriteņiem pa ietvi, kaimiņu suns Raķete sāka viņām sekot.
„Ak, nē,” Kesidija teica. „Mums viņš ir jāaizved atpakaļ mājās!”
Bet suns nevēlējās doties mājās. Viņas aicināja viņu apstāties, bet Raķete vienkārši turpināja iet. Neatkarīgi no tā, ko viņas darīja, viņš skraidīja apkārt un luncināja asti. Viņam bija jautri.
Meitenēm sekojot Raķetei, Mārsija saprata, ka apkārtne izskatās aizvien mazāk pazīstama. Viņa virzījās arvien tālāk un tālāk no savas ielas. Mārsija nepazina nevienu, kurš dzīvotu šajās mājās!
Kur mēs dodamies? Mārsija nodomāja. Vai es varēšu atrast atpakaļceļu?
Mārsija centās neuztraukties un turpināja braukt ar divriteni. Taču šī sajūta atgriezās. Kaut kas viņai teica, ka viņai vajadzētu doties mājās.
Mārsija apturēja savu divriteni uz ietves. Viņa skaļā balsī teica: „Varbūt mums tagad vajadzētu atgriezties!”
„Mums ir jānogādā Raķete mājās!” sacīja Kesidija. Viņa un Lorēna turpināja braukt ar divriteni pakaļ sunim.
Mārsija joprojām jutās savādi. Kāpēc viņa bija tik noraizējusies? Vai viņas draudzenes arī to juta?
Varbūt šī sajūta ir tikai man, Mārsija nodomāja. Vai tas nāca no Svētā Gara? Viņa tika kristīta un konfirmēta tikai pirms dažiem mēnešiem, un mamma un tētis bija viņai mācījuši par ieklausīšanos Svētajā Garā. Viņi teica, ka Viņš runās ar viņu caur sajūtām viņas sirdī vai domām viņas prātā. Viņa zināja, ka Gars viņu vadīs, ja viņa ieklausīsies.
Viņu atkal pārņēma šī sajūta. Šoreiz tā bija spēcīgāka. Neseko šim sunim!
„Es došos atpakaļ,” Mārsija sauca savām draudzenēm.
„Labi.” Lorēna teica.
Mārsija apgriezās un devās atpakaļ pa to ceļu, pa kuru bija atbraukusi. Pārnākot mājās, viņa atstāja savu divriteni zālājā un devās iekšā. Mamma bija aizņemta virtuvē.
„Sveika, mamma!” Mārsija teica. „Es atgriezos mājās. Es iekšēji jutu satraukumu.”
Mamma apstājās. „Kas notika?”
„Braucot ar divriteni kopā ar draudzenēm, es sajutu tādu kā brīdinājumu. Tāpēc es atgriezos mājās,” stāstīja Mārsija. „Es domāju, ka tas bija Svētais Gars.”
Mamma viņu apskāva. „Es priecājos, ka tu ieklausījies šajā sajūtā.”
Mārsiju pārņēma patīkamas sajūtas. „Es arī.”
Simini Blokeres ilustrācijas