8. Jeruzaleme

Skats uz ziemeļiem pāri Jeruzalemei. Fotogrāfijas centrā ir musulmaņu svētnīca ar zeltītu kupolu, saukta par Akmens kupolu. Senie jūdi pielūdza Dievu templī, kas šeit atradās. Sienas netālu no Akmens kupola ieskauj Jeruzalemes vecpilsētu. Sienas labajā pusē ir Kidronas ieleja. Tālu pa labi, ārpus fotogrāfijas, ir Eļļas kalns. Uz ziemeļiem aiz Akmens kupola ir iespējamā Golgāta jeb pieres vieta.

Nozīmīgi notikumi: senatnē Jeruzaleme tika saukta par Salemu (Psm. 76:3). Ābrahāms maksāja desmito tiesu Melhisedekam (1. Moz. 14:18–21). Ābrahāms nāca, lai upurētu Īzāku (1. Moz. 22:2–14). Ķēniņš Dāvids atkaroja Jeruzalemi no jebusiešiem (2. Sam. 5:4–9). Ķēniņš Salamans uzcēla templi (1. Ķēn. 6–7). Lehijs to pameta, lai dotos uz apsolīto zemi (1. Nef. 1:4; 2). Glābējs kalpoja, izpirka mūsu grēkus un tika augšāmcelts (Mat. 21–28). Kā Glābējs pravietoja, Jeruzaleme tika izpostīta neilgi pēc Viņa nāves (DžS — M 1:3–20). Jeruzaleme tiks sagrābta pēdējās dienās (Ec. 38–39; Joēla 2–3; Jāņa atkl. 11; 16). Glābējs šeit parādīsies Savas Otrās Atnākšanas laikā (Cak. 12–14; M&D 45:48–53). (SRC Jeruzaleme; Salema.)