Elija un Baala priesteri

Israēla ķēniņvalsts ilgstoši cieta no ūdens trūkuma. Ķēniņš Ahabs lika tautai sekot viltus dievam, vārdā Baals.

1. Ķēniņu 18:1–2, 17–18

Tas Kungs sūtīja pravieti Eliju uz tikšanos ar Ahabu. Elija uzaicināja visus ļaudis uz kalna virsotni. Viņš aicināja ķēniņu un viņa priesterus pārliecināties, kurš ir patiesais Dievs — Tas Kungs vai Baals.

1. Ķēniņu 18:19–21

Elija izskaidroja sava izaicinājuma būtību. Viņam un priesteriem būs jāupurē uz altāra vērsis, bet viņi paši nedrīkstēs iedegt uguni. Tā vietā priesteriem būs jālūdz, lai uguni iedegtu Baals. Pēc tam Elija lūgs, lai uguni iedegtu Tas Kungs. Elija zināja, ka uguni spēs iedegt tikai patiesais Dievs.

1. Ķēniņu 18:22–25

Baala priesteri lūdza savu dievu no rīta līdz pusdienlaikam, taču nekas nenotika. Elija pajokoja par tiem, sakot, ka viņu dievs Baals laikam esot aizmidzis.

1. Ķēniņu 18:26–27

Priesteri sadusmojās, uzlēca uz altāra un turpināja saukt līdz pat vakaram. Viņi cerēja, ka viņu dievs atbildēs, taču uguns joprojām neiedegās.

1. Ķēniņu 18:28–29

Tad pienāca Elijas kārta. Viņš uzcēla altāri Tam Kungam, izraka ap altāri grāvi un sagatavoja upuri.

1. Ķēniņu 18:30–32

Elija lūdza, lai ļaudis piepilda četras ūdens mucas un trīsreiz izlej tās uz altāra malkas. Ūdens izmērcēja malku un altāri. Tas piepildīja visu grāvi.

1. Ķēniņu 18:33–37

Elija lūdza, lai Tas Kungs parāda tiem patiesā Dieva spēku. No debesīm nokrita Tā Kunga uguns, kas aprija upuri, malku, akmeņus un ūdeni. Ļaudis saprata, ka Elijas Dievs ir patiesais Dievs. Elija lūdza Dievam, lai sausuma periods beigtos, un Tas Kungs sūtīja lietu.

1. Ķēniņu 18:38–41