Idejas mācīšanas dažādošanai

Izmantojiet evaņģēlija mākslas darbus, lai pārrunātu kādu stāstu. Parādiet attēlu no Baznīcas mediju bibliotēkas un aiciniet audzēkņus studēt pantus, kas tajā ir atainoti. Pajautājiet audzēkņiem:

• Ko jūs mainītu?

• Kāds ir mākslinieciskais skaidrojums (kas nav atrodams tekstā)?

• Kuri Svēto Rakstu panti ir attēloti?

Dažādošanas iespēja: tā vietā, lai, uzsākot pārrunas, nodarbības sākumā parādītu visu attēlu, sadaliet to daļās. Rādiet to pa gabaliņam un aiciniet audzēkņus atminēt, kas tiek atainots visā attēlā. Palūdziet viņiem raksturot to, ko viņi redz, un izteikt minējumus par to, ko viņi neredz.

Dažādošanas iespēja: izvēlieties dažus Glābēja attēlus un novietojiet tos uz tāfeles. Aiciniet audzēkņus lēnām aplūkot attēlu krāsu, galveno tā daļu un izkārtojumu un noteikt, ko katrs no tiem māca par to, kas ir Jēzus Kristus. Pēc principa atpazīšanas jūs varētu uzdot tālāk sniegtos jautājumus:

• Kurš Kristus attēls, jūsuprāt, simbolizē šo principu un kādēļ?

• Kuri no šiem Jēzus attēliem jums palīdz sajust šīs patiesās mācības nozīmīgumu?

• Ko jūs vēlētos, lai jūsu draugs saprastu par Jēzu Kristu, domājot par šo patieso mācību?

Nokopējiet attēlus no grāmatas Svēto Rakstu stāsti bērniem un ielīmējiet tos izdales materiālā audzēkņiem. Piezīmējiet vārdu burbuļus, kuros audzēkņi var uzrakstīt, ko šie varoņi saka vai domā.

Piešķiriet katram audzēknim kādu Svēto Rakstu fragmentu un aiciniet to izstudēt. Pēc tam izdaliet viņiem prasības ziņu stāsta vai grāmatas pārskata uzrakstīšanai (uz papīra vai tāfeles). Tajās varētu būt iekļauti galvenie varoņi, sižets, viena vai divas gūtās mācības (atsaucoties uz pantiem, no kuriem tās iegūtas) un tas, kā pusaudzis to varētu pielietot dzīvē. Atvēliet audzēkņiem laiku, lai viņi varētu dalīties ar citu audzēkni tajā, ko viņi ir sagatavojuši.

Dažādošanas iespēja: nelielā grupā katrs audzēknis varētu uzrakstīt vienu stāsta vai grāmatas pārskata daļu — galvenos personāžus, sižetu, mācības vai pielietošanu dzīvē.

Kad audzēkņi ir izlasījuši kādu Svēto Rakstu kopu, aiciniet viņus uzdot jautājumus, uz ko šie panti varētu palīdzēt atbildēt. Aiciniet audzēkņus uzrakstīt jautājumus, kas pusaudzim varētu būt nozīmīgi un būtiski, nevis vienkārši izzinošus jautājumus. Piemēram, tā vietā, lai jautātu: „Kas, saskaņā ar Almas vārdiem, ir ticība? Kas, saskaņā ar viņa teikto, nav ticība?”, audzēkņi varētu pajautāt: „Kas man ir jādara, lai es pats zinātu, ka tas, ko mācīja Glābējs, ir patiess?” Ja ir vairākas Svēto Rakstu kopas, ko audzēkņi varētu studēt, viņi varētu uzrakstīt savus jautājumus un tajos dalīties ar audzēkni, kurš ir studējis citu kopu. Audzēkņi varētu meklēt un apdomāt atbildes uz citu audzēkņu jautājumiem.

Lūdziet audzēkņus iztēloties, ka viņi ir kāda Svēto Rakstu stāsta autori un kāds cilvēks viņus intervē par to, ko viņi ir uzrakstījuši. Audzēkņi varētu izlasīt Svēto Rakstu stāstu un pēc kārtas izspēlēt intervētāja un autora lomas. Lūk, daži jautājumi, ko intervētājs varētu uzdot:

• Ko jūs nevēlētos, lai lasītāji šajā stāstā palaistu garām?

• Kāda bija jūsu galvenā doma vai viena no galvenajām domām?

• Kā jūs vēlētos, lai lasītāji to attiecinātu uz savu dzīvi?

Aiciniet audzēkņus pastāstīt, ko viņi ir mācījušies no šī stāsta. Izmantojiet viņu komentārus, lai norādītu uz treknrakstā izcelto patieso mācību.

Vienā ailē ierakstiet vairākas Svēto Rakstu atsauces, bet otrā — tām atbilstošās patiesās mācības sajauktā secībā. Audzēkņi varētu studēt un atrast tām atbilstošo pāri.

Kad audzēkņi studē kādu Svēto Rakstu nodaļu, kurā ir ietvertas vairākas patiesās mācības, ko viņi varētu saskatīt, jūs varētu likt viņiem sākt mācīties patstāvīgi. Katrs no viņiem varētu izlemt, kuras, viņuprāt, ir trīs vai četras šīs kopas vissvarīgākās patiesās mācības vai idejas, un pierakstīt tās. Pēc tam audzēkņi varētu tikt sadalīti pa pāriem un salīdzināt patiesās mācības, ko viņi ir saskatījuši. Katram audzēkņu pārim vajadzētu minēt divas, viņuprāt, vissvarīgākās patiesās mācības un tās pierakstīt. Ņemiet vērā! Idejas var atšķirties no sākotnējām četrām idejām. Tad katram pārim vajadzētu apvienoties ar citu pāri, lai izveidotu grupu ar četriem audzēkņiem, kurā viņi visi dalās savās idejās un salīdzina tās, un strādā kā viena komanda, lai noteiktu vienu vissvarīgāko patieso mācību konkrētajā tekstā.

Izlieciet apskatei vairākus attēlus, kuros ir atainots Svēto Rakstu stāsts, kas audzēkņiem būs jāstudē. Izlieciet apskatei pantus, kas audzēkņiem būs jālasa. Aiciniet audzēkņus salikt attēlu pareizā secībā.

Palīdziet audzēkņiem saskatīt mācību vai principus, kas ir mācīti Svēto Rakstu stāstos, izmantojot grafisku sižeta atainojumu. Nosakiet dažādus sižeta elementus, tostarp šos:

1. sākuma situāciju (tostarp: kurš, ko, kur, kad dara);

2. konflikta vai darbības izvēršanos (izmaiņas, kas ietekmē šajā stāstā ietverto cilvēku dzīvi);

3. kulmināciju (tas ir stāsta galvenais notikums; bieži vien ir vērojamas lielas pārmaiņas, piemēram, cilvēks pārvar kādu šķērsli vai gūst atskārsmi);

4. darbības intensitātes mazināšanos (tas notiek pēc kulminācijas, kad darbības intensitāte mazinās);

5. atrisinājumu (tas raksturo jauniegūto izpratni, kas cilvēkiem ir radusies, pateicoties viņu pieredzei).

Uz tāfeles uzrakstiet Svēto Rakstu atsauces katram sižeta elementam. Aiciniet audzēkņus izlasīt katra sižeta elementa pantus un vai nu uzzīmēt to, ko viņi ir izlasījuši, vai arī uzrakstīt galveno notikumu sarakstu. Kad audzēkņi to visu ir izdarījuši, aiciniet viņus paskatīties uz visu stāstu kopumā un pierakstīt kādu patieso mācību, ko viņi ir apguvuši.

Izveidojiet vienkāršu puzli no attēla, kas ataino kādu Svēto Rakstu pantu kopu. Katra gabaliņa aizmugurē uzrakstiet Svēto Rakstu atsauces. Jūs varat sadalīt audzēkņus grupās un katrai no tām iedot puzles gabaliņu. Audzēkņiem ir jāizstudē atsauces un jāsagatavo savu pantu kopsavilkums. Kamēr grupas dalās savā kopsavilkumā ar pārējiem audzēkņiem, tās ar līmlenti varētu pielīmēt šos gabaliņus pie tāfeles, lai izveidotu visu attēlu.

Stāstā, kurā ir daudz dialogu, izveidojiet scenāriju no Svēto Rakstu pantiem, lai katrs audzēknis varētu ātri atrast savu lomu. Izmantojiet teicēju to daļu izlasīšanai, kas nav dialogs. Jūs varētu nokopēt Svēto Rakstu pantus un atzīmēt katru lomu, izmantojot citas krāsas marķieri. Ņemiet vērā! Paturiet prātā, ka Dievības locekļiem vienmēr vajadzētu būt atspoguļotiem ar visaugstāko godbijības pakāpi. Ja Svēto Rakstu stāstā, kam jūs vēlētos pievērsties, ir attēlots Dievības loceklis, tostarp Jēzus Kristus, lieciet teicējam nolasīt Viņa vārdus.

Pastāv daudzi veidi, kā klasē lasīt Svētos Rakstus. Katrs var kalpot atšķirīgiem mērķiem. Izvēloties lasīšanas metodes, ņemiet vērā audzēkņu vajadzības.

• Patstāvīga lasīšana: audzēkņi var klusi lasīt pie sevis. Tas dod laiku Svēto Rakstu apdomāšanai un to lasīšanai savā tempā.

• Lasīšana ar pārinieku vai grupās: tas ļauj piedalīties lielākam skaitam audzēkņu un neizjust satraukumu par lasīšanu skaļi.

• Tekstu lasa skolotājs vai atskaņo tā audioierakstu: tekstu var nolasīt skolotājs vai atskaņot tā audio ierakstu, un aicināt audzēkņus tam sekot līdzi.

• Lasīšana priekšā: visi audzēkņi var tikt aicināti izlasīt pantus kopā. Vairāki audzēkņi, kuri to vēlas, var lasīt priekšā pārējiem, vai arī viņi var tik aicināti to darīt jau iepriekš, tā sniedzot viņiem laiku sagatavoties lasīšanai. Pasakiet audzēkņiem, ka viņi var atteikties lasīt priekšā, ja to nevēlas.

Uz atsevišķām papīra lapiņām sagatavojiet vairākus jautājumus par vairākiem Svēto Rakstu pantiem. Aiciniet audzēkņus iznākt klases priekšā un uzdodiet viņiem vienu jautājumu. Aiciniet viņus atgriezties pie sava galda un sameklēt atbildi. Tiklīdz viņi to ir atraduši, viņiem atkal ir jāiznāk klases priekšā un jāsaņem nākamais jautājums, uz ko atbildēt. To var darīt, sadalot audzēkņus nelielās grupiņās.

Izkārtojiet klasi tā, lai tā atainotu stāstu, kas šajā dienā ir jālasa Svētajos Rakstos. Piemēram, ja jūs lasīsiet Mācības un Derību 121. nodaļu, jūs no krēsliem varētu izveidot vietu, kas atbilst Libertī cietuma kameras lielumam. Šī metode palīdz audzēkņiem iegūt vizuālu priekšstatu par to, ko viņi apgūst. Apgūstot Mācības un Derību 136. nodaļu, audzēkņi var tikt sadalīti pionieru grupās un izvēlēties vadītāju par savu pārstāvi.

Izsniedziet audzēkņiem izcelto patieso mācību. Lēnām nolasiet viņiem dažus pantus un palūdziet pacelt roku vai pateikt „Stop”, kad viņi sadzird pantā ko tādu, kas palīdz mācīt šo patieso mācību. Pēc tam aiciniet šo audzēkni pastāstīt, kas tas ir.

Pirms nodarbības iepazīstiniet vienu vai vairākus audzēkņus ar Svēto Rakstu pantu kontekstu vai saturu, par ko viņiem vajadzētu izveidot kopsavilkumu visai klasei. Tos var izdrukāt un izdalīt dienu iepriekš, vai arī izdalīt audzēkņiem, kad viņi ierodas uz nodarbību. Aiciniet viņus sagatavoties dalīties kopsavilkumā, kad viņi tiks aicināti to darīt attiecīgā nodarbības brīdī.

Kad audzēkņi būs izlasījuši kādu Svēto Rakstu pantu kopu, jūs varētu aicināt viņus izvēlēties vienu pantu, ko izskaidrot, vai uzrakstīt katru rindiņu saviem vārdiem. Palīdziet viņiem vingrināties definīciju atrašanā vai izmantot citus Svēto Rakstu pantus un studiju rīkus, lai saprastu sarežģītus vārdus un frāzes.

Uzrakstiet dažādus patiesus un nepatiesus izteikumus par svarīgu kādā Svēto Rakstu pantu kopā sniegto informāciju. Aiciniet audzēkņus norādīt, vai viņi tiem piekrīt vai nepiekrīt. Studējot Svēto Rakstu pantu kopu, aiciniet viņus atrast to, kas apstiprina vai noliedz šo izteikumu patiesumu. Pēc tam, lasot šo Svēto Rakstu rakstvietu, audzēkņiem nepatiesie izteikumi ir jāpārraksta, lai tie būtu pareizi.

Aiciniet audzēkņus izvēlēties fotoattēlu, kas viņiem ir svarīgs. Tas var būt viņu telefonā, vai arī viņi var to atnest no mājām. Aiciniet viņus sagatavoties stāstīt par:

• pamatinformāciju, raksturojot to, kas notika pirms fotoattēla uzņemšanas;

• fotoattēlā redzamo galveno notikumu vai tā nolūku;

• informāciju, kas viņiem šķiet svarīga.

Pēc tam, kad audzēkņi to ir izdarījuši, aiciniet viņus izlasīt šīs nodarbības Svēto Rakstu pantu kopu un sagatavoties pastāstīt par tiem pašiem trīs punktiem attiecībā uz šiem Svēto Rakstu pantiem.

Aiciniet audzēkņus iztēloties kādu studēto stāstu vai teksta daļu. Audzēkņi varētu aizvērt acis un censties iztēloties skolotāja aprakstītos tēlus. Jūs, piemēram, varētu aicināt audzēkņus iztēloties, ka viņi ir gani, kuri seko eņģeļa aicinājumam — atrast silītē dusošo Kristus bērnu. Pēc tam jūs varētu pateikt ko šādu: „Jūs ieejat kūtiņā, kur Marija tur rokās Kristus bērnu. Ko jūs tur redzat? Kādi dzīvnieki tur atrodas? Kā Marija jūsu iztēlē reaģē uz jūsu ierašanos?” Turpiniet uzdot jautājumus, kas palīdz audzēkņiem iztēloties situāciju.

Aiciniet audzēkņus sameklēt vārdus un frāzes, kas, viņuprāt, kādā Svēto Rakstu rakstvietā ir svarīgi. Izveidojiet vārdu mākoni ar izplatītākajiem vai nozīmīgākajiem vārdiem un frāzēm, ko viņi ir atraduši. Vārdu izmērs varētu norādīt uz to nozīmīgumu.

Sagatavojiet studiju pieturvietas, kas ir izvietotas pa visu klasi. Katrā pieturā varētu atrasties norādījumi, kas ir izvietoti uz sienām vai galdiem. Šajos norādījumos var būt ietverti Svētie Raksti vai citāti, ko izlasīt, un jautājumi vai citi uzdevumi, ko izpildīt. Audzēkņi varētu pārvietoties starp pieturvietām nelielās grupiņās, pārrunājot, ko viņi ir iemācījušies katrā no tām. Viņi to varētu paveikt arī individuāli un virzīties uz priekšu savā tempā. Katrai grupai vai audzēknim katrā pieturvietā var būt sagatavota liela papīra lapa, kur pierakstīt savas atbildes. Viņi varētu izlasīt un padomāt par to, ko ir uzrakstījuši citi.

Aiciniet audzēkņus pievienot zemteksta piezīmes Svētajiem Rakstiem, ko viņi studē. To var paveikt, izveidojot saikni starp studētajām rakstvietām un citiem Svētajiem Rakstiem un Baznīcas vadītāju izteikumiem. Audzēkņi var pierakstīt savstarpējas atsauces uz savām Svēto Rakstu lappušu malām vai izmantot sasaistīšanas funkciju Evaņģēlija bibliotēkā. Viņi varētu dalīties pēc iespējas lielākā skaitā atsauču, kas sniedz papildu atziņas par šo tēmu. Dažādošanai: audzēkņi var savā Evaņģēlija bibliotēkā izmantot atzīmēšanas funkciju (tagus), lai savienotu dažādus Svētos Rakstus un citātus no nodarbības.

Ja audzēkņi izlasa grūti saprotamu vārdu vai jēdzienu, aiciniet viņus uzmeklēt avotus, tostarp Svētos Rakstus un Svēto Rakstu studiju rīkus (Topical Guide (Tematisko ceļvedi), Svēto Rakstu ceļvedi, Topics and Questions (Tēmas un jautājumus)), lai palīdzētu viņiem uzzināt par to vairāk. Lieciet viņiem saviem vārdiem definēt šo terminu vai frāzi.

Kamēr audzēkņi studē, iedodiet viņiem papīra lapu ar domu burbuļiem vai sadaļām, kur viņi var uzrakstīt to, ko ir atraduši.

Sadaliet audzēkņus mazās grupās un katrai grupai piešķiriet studēšanai kādu tēmu. Dodiet grupām laiku un avotus šo tēmu studēšanai, lai katrs grupas loceklis kļūtu par savas grupas tēmas ekspertu. Pēc pietiekami ilga laika sadaliet audzēkņus jaunās grupās, lai katrā grupā būtu „eksperts” par citu tēmu. Audzēkņi pēc tam var dalīties tajā, ko ir uzzinājuši par savu tēmu.

Izvēlieties kādu brošūras Jauniešu spēkam — ceļvedis izvēļu veikšanai sadaļu un aiciniet audzēkņus atrast izteikumus, kas uzsver patieso mācību, ko viņi ir atklājuši kādā Svēto Rakstu pantu kopā.

Lieciet audzēkņiem pārrakstīt svētos Rakstus savā studiju dienasgrāmatā pa vienai rindiņai vai teikumam, atstājot vietu starp katru rindiņu vai teikumu. Audzēkņi varētu rūpīgi studēt un pārdomāt katru vārdu šajā rindiņā vai teikumā. Viņi varētu atrast arī savstarpējas atsauces vai citu Evaņģēlija bibliotēkā atrodamo informāciju par šo rindiņu. Tad dariet to pašu ar nākamo rakstvietas rindiņu. Piemēru tam var atrast sadaļā „Fear Not” (Nebaidieties), Jauniešu spēkam, 2021. g. febr., 32. lpp.

Aiciniet audzēkņus izveidot ideju karti savā studiju dienasgrāmatā, kas līdzinās augstāk sniegtajai. Viņi varētu uzrakstīt atpazīto principu vai mācību vidējā lodziņā. Tad lieciet viņiem sameklēt papildus Svētos Rakstus vai citātus, kas vairo viņu izpratni. Viņi var pievienot savas atziņas par šo tēmu ārējos lodziņos. Aiciniet audzēkņus paplašināt savu ideju karti, pastāvīgi pievienojot lodziņus un tos savienojot ar iegūto informāciju.

Aiciniet audzēkņus izvēlēties divas vai vairākas nodarbības tēmas, kas ir kaut kādā ziņā līdzīgas un arī atšķirīgas. Izveidojiet tabulu, kas līdzinās iepriekš sniegtajam attēlam, kurā audzēkņi var sakārtot to, kas šīm tēmām ir kopīgs un kas — atšķirīgs. To varētu izdarīt ar diviem cilvēkiem no stāsta (piemēram, Lamans un Nefijs) vai divām tēmām (piemēram, Pashā un Svētais Vakarēdiens).

Iedodiet audzēkņiem Svēto Rakstu pantu kopas eksemplāru un aiciniet viņus uzrakstīt uz tā savu vārdu. Atvēliet viņiem vienu līdz divas minūtes laika tās izlasīšanai un pierakstīt atziņu, ko viņi ir guvuši no savām studijām.

Piemēri varētu būt šādi: audzēkņi varētu atzīmēt zemteksta piezīmes, dalīties praviešu citātos, pasvītrot svarīgas frāzes, apvilkt īpašos vārdus, uzrakstīt principus un dalīties savā liecībā un citās atziņās uz lappuses malām.

Kad laiks ir beidzies, aiciniet viņus padot savu lapu citam audzēknim, lai viņš pierakstītu citas atziņas. Pēc dažām padošanas reizēm aiciniet viņus atdot savu papīra lapu pirmajam audzēknim. Dažādošanai: Svēto Rakstu pantu kopas vietā katrā lapā varētu būt atšķirīgs jautājums par to, kā šajos pantos minēto pielietot dzīvē. Vairāki audzēkņi varētu atbildēt uz jautājumiem, izmantojot Svētos Rakstus, un dalīties savās liecībās par šo tēmu.

Ielieciet cepurē vai maisiņā vairākus citātus, kas māca kādu patiesību no nodarbības. Aiciniet audzēkņus, kuri to vēlas, izvilkt citātu no cepures un pastāstīt, kā tas ir saistīts ar patieso mācību, ko viņi mācās, un ko tas viņiem nozīmē. Dodiet viņiem laiku lasīt un sagatavoties dalīties. Dažādošanai: kad audzēkņi ir dalījušies, viņi var apmainīties ar citātiem un atrast jaunus pāriniekus, ar kuriem dalīties savā jaunajā citātā.

Izvēlieties 16 Svēto Rakstu atsauces un uzrakstiet katru no tām uz 16 līnijām, kas atrodas shēmas ārējās malās. Aiciniet audzēkņus pāros vai nelielās grupās izlasīt Svēto Rakstu pantus, kas ir savienoti pa pāriem katrā lodziņā, un izdomāt, kura no atsaucēm mūsdienu pusaudzim varētu būt visnozīmīgākā. Viņu izvēlētā rakstvieta tiek uzrakstīta uz nākamās līnijas. Audzēkņi turpina pārrunāt katru atsauču pāri, līdz viņi nonāk pie vienas, kas, viņuprāt, ir visnozīmīgākā, un pārrunā — kādēļ. Audzēkņi varētu dalīties šajā atsaucē ar pārējo klasi.

Izveidojiet sarakstu ar sešiem uzdevumiem. Pēc tam, kad audzēkņi ir noteikuši kādu patieso mācību no kādas Svēto Rakstu pantu kopas, izmantojiet nejaušu veidu, kādā audzēkņi var izvēlēties, kuru uzdevumu pildīt (metamie kauliņi, izloze, papīra lapiņas izvēlēšanās, nejaušo skaitļu ģenerators).

Iespējamie piemēri:

1. Dalies stāstā no Jēzus dzīves, kad Viņš mācīja vai pauda šo patieso mācību.

2. Uzmeklē prasmīgi pārzināmo mācību rakstvietu vai kādu citu Svēto Rakstu rakstvietu par šo patieso mācību.

3. Sameklē Svēto Rakstu stāstu par kādu cilvēku, kurš dzīvoja saskaņā ar šo patieso mācību.

4. Sameklē kāda Baznīcas vadītāja izteikumu, kas māca šo patieso mācību.

5. Dalies tāda cilvēka personīgajā pieredzē, kurš ir ticis svētīts šīs patiesās mācības dēļ.

6. Izdomā pats, kā mēs varam dzīvot saskaņā ar šo patieso mācību. Sameklē Svēto Rakstu rakstvietu, kurā tiek mācīts tas, ko tu izdomāji.

Uz katra rakstāmgalda vai krēsla nolieciet kartīti, kurā ir norādījumi, piemēram, „izlasi Svēto Rakstu rakstvietu vai citātu” vai „atbildi uz kādu no nodarbības jautājumiem”. Audzēkņi varētu mainīties ar sēdvietām pulksteņrādītāja virzienā un sekot norādījumiem, kas ir doti uz šīs kartītes.

Aiciniet audzēkņus izveidot shēmu, kas līdzinās šai, kuras centrā ir ierakstīta kāda mācība vai tēma. Pēc tam audzēkņiem ir jāuzzīmē no šīs mācības izrietošie apļi un tajos jāieraksta saistītās Svēto Rakstu rakstvietas, patiesās mācības vai galvenās tēmas sastāvdaļas. Piemēram, audzēkņi varētu centrā pierakstīt ķēniņa Benjamīna aicinājumu „Ticēt Dievam” ar atsauci „Mosijas 4:9–10”. Pēc tam viņi varētu ārējos apļos ierakstīt to, kam ķēniņš Benjamīns mūs aicina ticēt attiecībā uz Dievu.

Izmantojiet videomateriālu, kas parāda vai māca kādu evaņģēlija principu. Apstādiniet to dažādos brīžos, lai radītu intrigu vai palīdzētu audzēkņiem analizēt to, ko viņi skatās. Jūs varētu uzdot audzēkņiem šādus jautājumus:

• „Ko jūs domātu vai justu, vai kādi jautājumi jums rastos, ja jūs atrastos šajā situācijā?”

• „Kuri no Svēto Rakstu pantiem, ko jūs šodien studējāt, varētu palīdzēt?”

• „Kas, jūsuprāt, šim cilvēkam būtu jāsaprot par patieso mācību, ko mēs šodien studējām?”

• „Vai jūs sevi saredzat šajā stāstā? Kā tieši?”

8:12

Lielas papīra lapas centrā uzrakstiet kādu Svēto Rakstu pantu (vai arī jūs varat to izlikt apskatei uz tāfeles). Pārliecinieties, ka tā ir pietiekami liela, lai katrs audzēknis to varētu redzēt. Audzēkņi varētu veltīt dažas minūtes tam, lai uzdotu pēc iespējas vairāk jautājumu par šo Svēto Rakstu pantu. Pēc tam dodiet viņiem dažas minūtes laika izpētei Evaņģēlija bibliotēkā, lai viņi varētu atbildēt uz jautājumiem. Vai arī jūs varat izdrukāt šos pantus uz papīra lapām, un audzēkņi to pašu uzdevumu var veikt individuāli.

Audzēkņi varētu izmantot līmlapiņas vai mazas papīra lapiņas, lai uzrakstītu savas idejas par to, kā pielietot evaņģēlija patieso mācību, un piestiprināt tās pie tāfeles. Piemēram, jūs varētu palūgt audzēkņiem uzrakstīt savas idejas par to, kā pielietot kādu evaņģēlija principu. Uz ideju tāfeles varētu būt liels attēls ar kaut ko, kas ir saistīts ar šo tēmu. Piemēram, ja audzēkņi studē par dzīvības koku, viņi varētu izdomāt veidus, kā nobaudīt augli, un uz tāfeles izlikt tos apskatei uz koka zariem. Atvēliet audzēkņiem laiku, lai viņi varētu pārskatīt to, ko ir pierakstījuši citi.

Lieciet audzēkņiem izvēlēties mērķauditoriju un dalīties tajā, ko viņi ir apguvuši, tādā veidā, kādu auditorija saprot. Audzēkņi šo uzdevumu varētu veikt pāros vai grupās. Būtu labi dot audzēkņiem vairākas iespējas un ļaut viņiem izvēlēties, kuru auditoriju mācīt. Lūk, dažas auditorijas, no kurām viņi var izvēlēties:

• draugs no citas ticības tavā misijā;

• bērni Sākumskolas klasē;

• draugs no skolas;

• tavas ģimenes loceklis.

Pirms klases diskusijas būtu labi, ja jūs mudinātu audzēkņus citam citā rūpīgi ieklausīties. Pirms pārrunām jūs audzēkņiem varētu dot tālāk sniegtās idejas. Tas viņiem varētu palīdzēt uzmanīgi ieklausīties citam citā un veidot iedvesmojošu sarunu, kurā iesaistās daudzi. Jūs varētu izlikt šīs idejas apskatei vai izsniegt audzēkņiem tās kā izdales materiālu.

Papildini — pastāsti, kas tev patika kāda cita audzēkņa teiktajā, un tad izsaki savas domas.

• „Tas man atgādina par …”

• „Es piekrītu, jo …”

• „Taisnība. Vēl viens piemērs varētu būt …”

• „Tā ir lieliska doma …”

Apkopo — pārfrāzē cita audzēkņa teikto un tad izsaki savu viedokli par to.

• „Es dzirdēju tevi sakām, ka …”

• „Ja es tevi sapratu pareizi …”

• „Man patīk tas, ko tu teici …”

Izrādi interesi — uzdod kādam audzēknim jautājumus par viņa teikto.

• „Vai tu vari man par to pastāstīt vairāk?”

• „Es neesmu pārliecināts, ka sapratu pareizi …?”

• „Es sapratu tavu domu, taču kā ir ar …?”

• „Vai tu esi domājis par …?”

Uzrakstiet uz papīra lapas vairākus norādījumus, piemēram, Svētos Rakstus vai citātus, kas ir jāizlasa, un jautājumus, uz ko ir jāatbild. Pārliecinieties, ka audzēkņiem uz lapas ir pietiekami daudz vietas, lai viņi varētu pierakstīt savas atbildes. Iedodiet katram audzēknim eksemplāru un aiciniet viņus lapas augšā uzrakstīt savu vārdu. Palūdziet viņiem atbildēt uz pirmo jautājumu. Pēc tam viņiem ir jānoloka papīra lapa tā, lai aizklātu savu atbildi. Viņiem ir jāpadod šī papīra lapa citam audzēknim, kuram ir jāatbild uz nākamo jautājumu vai ierosinājumu. Katram audzēknim ir jānoloka papīra lapa, lai aizsegtu savu atbildi, un jāpadod tā citam audzēknim. Kad padošanas aplis ir noslēdzies, papīra lapas ir jāatdod atpakaļ pirmajam audzēknim, kuram ir jāizlasa, ko ir uzrakstījuši citi audzēkņi.

Dalieties kādā svarīgā jautājumā, uz ko jūs vēlētos saņemt audzēkņu atbildes. Noteikti dalieties šajā jautājumā vairākas minūtes pirms tā, kā aicināt viņus uz to atbildēt. Piemēram, jūs varētu teikt: „Es vēlētos, lai daži no jums pēc pāris minūtēm dalītos savās domās par ______________. Lūdzu, padomājiet, ar ko jūs vēlētos dalīties, kamēr mēs studējam tālāk sniegto rakstvietu.” Jūs varētu aicināt audzēkņus vispirms dalīties pārī vai grupā.

Veiciet aptauju audzēkņu vidū, izsniedzot viņiem nelielu papīra lapiņu. Viņi var atbildēt anonīmi un tad ievietot savas papīra lapiņas kastē vai cepurē. Jūs varētu apkopot viņu domas par kādu principu, jautājumu vai lēmumu, ko kāds cilvēks varētu pieņemt situācijas aprakstā. Ja audzēkņiem ir pieejams viedtālrunis, jūs varētu izmantot aptauju veikšanas lietotni, kas ir pieejama bez maksas un ir viegli lietojama. Dodiet audzēkņiem uzdevumu un aptaujas saiti uz kādu jautājumu un lieciet viņiem atbildēt, izmantojot savus tālruņus. Jūs redzēsiet atbildes un varēsiet tās izlikt apskatei klasē. Ir pieejamas daudzas bezmaksas aptauju lietotnes, ko var izmantot šī uzdevuma veikšanai.

Izmantojiet uzmundrinošas frāzes, lai apmācītu audzēkņus iesaistīties un veicināt pārrunas klasē.

Šis ir noderīgs palīglīdzeklis klasēs, kuru audzēkņi ir klusi vai kuriem nav skaidrs, kā un ar ko dalīties. Izlieciet apskatei tālāk sniegto frāžu sarakstu, lai palīdzētu audzēkņiem saprast, ar ko viņi varētu dalīties. Lieciet viņiem studēt Svēto Rakstu pantu kopu un sagatavoties dalīties savās domās, izmantojot vienu vai vairākas uzmundrinājuma frāzes. Veiciniet pārrunas vai aiciniet tās uzsākt kādu audzēkni.

• Pants, ko es mīlu, ir …

• Kāda atziņām bagāta frāze bija …

• Mācība, kas tiek apgūta, ir …

• Es atradu principu …

• Vārds, kas man šķita interesants/mulsinošs, ir …

• Tas, ko pusaudzim vajadzētu par to zināt, ir …

• Lieta, par kuras patiesumu es esmu pārliecināts, ir …

• Tas, par ko es neesmu pārliecināts, ir …

• Tas, kas, manuprāt, ir jādara, …

• Es uzzināju par Glābēju to, …

Izdaliet kartītes, ko audzēkņi var pacelt, vizuāli parādot atbildes uz jūsu uzdotajiem jautājumiem. Audzēkņi var izmantot kartītes, lai parādītu savas atbildes vai to, ka ir gatavi dalīties vai pārrunāt savas domas. Piemērs:

• Zaļas krāsas kartīte apstiprinošai atbildei, sarkanas krāsas kartīte — noliedzošai atbildei

• Vienā pusē — „Vēl domāju”, bet otrā — „Gatavs dalīties”

• Kartīte ar cipariem vai burtiem, kas ataino dažādas uz tāfeles norādītās iespējas. Visi audzēkņi parāda savas atbildes numuru vai burtu, lai jūs varētu redzēt viņu atbildes un izvēlēties audzēkņus, kuri atbildēs.

• Kartīte ar vairākām atbildēm uz atšķirīgām pusēm (skat. tālāk sniegto piemēru). Kad audzēkņi tiek aicināti atbildēt, viņi atspoguļo savu viedokli ar vārdu, kas ir norādīts vidusdaļas augšpusē. Jūs vai kāds no audzēkņiem pēc tam var aicināt atbildēt pārējos, pamatojoties uz to, kādu viedokli viņi ir pauduši.

Sniedziet audzēkņiem nepilnīgu situācijas aprakstu un aiciniet viņus papildināt detalizētu informāciju, lai padarītu to piemērotāku un audzēkņiem atbilstošāku. Jūs, piemēram, varētu teikt: „Izveidosim situācijas aprakstu par kādu meiteni jūsu vecumā, vārdā Džūlija, kura saskaras ar dzīves grūtībām. Kādas tās varētu būt?” Kamēr audzēkņi dalās savās domās, palīdziet viņiem izdomāt detalizētu informāciju, lai padarītu Džūliju vai kādu citu izvēlētu vārdu par īstu cilvēku. Jūs varat sniegt arī pamatinformāciju, kas varētu veicināt pārrunas, piemēram, Džūlijas galveno jautājumu.

Vai arī jūs varat aicināt audzēkņus izveidot pašiem savus situāciju aprakstus un uzrakstīt tos uz papīra lapas. Jūs varētu likt ar tiem apmainīties un aicināt viņus atbildēt, izmantojot apgūto.

Izveidojiet situācijas aprakstu, kas sākas ar vienu īsziņu, taču neatklājiet audzēkņiem apstākļus, kas noveda pie šīs īsziņas nosūtīšanas. Jūs varētu iedot katram audzēknim tukšu teksta paraugu, tādu kā tālāk sniegto, un aicināt viņus izveidot dialogu ar teksta pavedienu.

Ja jūs vēlaties palīdzēt audzēkņiem justies ērti, daloties savās domās citam ar citu, jums sākumā ir jāpalīdz viņiem citam citu iepazīt. Šis uzdevums var palīdzēt audzēkņiem iepazīt citam citu, kā arī dalīties informācijā par Svētajiem Rakstiem. Sadaliet audzēkņus pāros, veidojot divas rindas ar pretī izkārtotām sēdvietām. Pēc tam aiciniet audzēkņus atzīmēt doto Svēto Rakstu rakstvietu un atbildēt uz jautājumu, ko jūs sagatavojāt. Aiciniet katru pretī sēdošo pāri atbildēt uz jūsu sagatavotu jautājumu, lai palīdzētu viņiem labāk iepazīt citam citu. Aiciniet audzēkņus mainīties ar pāriniekiem un atkārtot šo procesu vairākas reizes, izmantojot dažādus jautājumus un Svēto Rakstu rakstvietas. Lai audzēkņi varētu parunāt ar katru pārinieku, audzēknis, kurš sēž kādā no stūra krēsliem, nepārvietojas.

Uzrakstiet uz tāfeles dažus jautājumus, uz ko audzēkņi varētu atbildēt, vai pantus, par kuriem viņi varētu dalīties savās atziņās. Katram audzēknim ir jāuzraksta savs vārds uz līmlapiņas(-ām) un jānoliek blakus jautājumam(-iem) vai pantam(-iem), par kuru(-iem) viņš ir gatavs atbildēt vai izteikt komentāru.

Cita iespēja: krāsas varētu norādīt uz to, ar ko audzēkņi vēlas dalīties, proti, atziņās, jautājumos, mijnorādēs u.c.

Aiciniet audzēkņus izvēlēties kādu priekšmetu klasē vai attēlu savā telefonā, ko var izmantot, lai palīdzētu mācīt kādu principu vai mācību. Aiciniet viņus pastāstīt, kā viņi, izmantojot šo priekšmetu vai attēlu, mācītu kādam cilvēkam apgūto.

Dodiet audzēkņiem laiku pierakstīt atbildes uz svarīgiem jautājumiem savās studiju dienasgrāmatās, pirms aicināt viņus atbildēt skaļi.

Izmantojiet vārda, atrašanās vietas vai mācības burtus, lai izveidotu akrostihu, parādot, ko esat apguvuši klasē. Piemēram, audzēknis varētu uzrakstīt akrostihu, izmantojot vārdu „ticēt” šādā veidā:

T — Tiecies pie Dieva un Jēzus Kristus, sekojot Viņa piemēram.

I — Ieklausies Svētā Gara pamudinājumos un rīkojies saskaņā ar tiem.

C — Ceri uz apsolītajām svētībām.

I — Ieklausies Dieva praviešos.

Audzēkņi izstrādā savu lietotni uz papīra lapas. Šajā lietotnē varētu būt ietverta patiesā mācība, kas tiek mācīta studētajos Svētajos Rakstos, un tajā var būt atspoguļoti uzdevumi, attēli, Svētie Raksti vai citāti, kas varētu palīdzēt cilvēkiem to pielietot dzīvē.

Hiasmi ir izteikšanās veids, kurā teikuma, rindkopas vai rakstītā materiāla otrā daļa ir pirmās daļas spoguļattēls un atkārto to apgrieztā secībā. Galvenais vēstījums ir atrodams tā vidū (piemēru skat. Almas 36. nodaļā). Aiciniet audzēkņus izveidot hiasmu no tā, ko viņi studē. Audzēkņiem ir jāuzraksta galvenā patiesā mācība vidū un virs un zem tās jāpieraksta rindiņas ar apstiprinošiem Svētajiem Rakstiem vai pravietiskiem izteikumiem. Tas varētu izskatīties šādi:

A — ko audzēkņi domā par patieso mācību vai pieredzēm, kas viņiem ir bijušas

B — kā audzēkņi saprot patieso mācību

C — evaņģēlija patiesā mācība vai princips

C — evaņģēlija patiesā mācība vai princips

B — kā audzēkņi saprot patieso mācību

A — papildu pieredze, kāda audzēkņiem ir bijusi attiecībā uz patieso mācību, un ko viņi par to domā

Iedodiet audzēkņiem tukšu komiksu šablonu vai lieciet to izveidot uz papīra lapas. Audzēkņiem ir jāizlasa Svēto Rakstu pantu kopa un jāizveido komikss, kas atspoguļo attiecīgās kopas stāsta sižetu. Aiciniet viņus izmantot pēdējo lodziņu, lai pastāstītu, kas, viņuprāt, ir visvērtīgākā patiesā mācība, ko apgūt no šī stāsta. Viņi varētu pastāstīt par savu komiksu pārējiem audzēkņiem. Vai arī viņi varētu izmantot šo uzdevumu, lai parādītu, kā patieso mācību vai principu pielietot mūsdienās.

Izveidojiet nodarbības uzmetumu, ko audzēkņi varētu izmantot, lai sagatavotu īsu nodarbību, runu, vēstījumu vai veidu, kā dalīties kādā Svēto Rakstu rakstvietā. Jūs varat izveidot tukšu uzmetuma paraugu, kurā audzēkņi varētu pierakstīt atrasto informāciju. Jūs varat dot audzēkņiem norādījumus — katrā lodziņā iekļaut atšķirīgu informāciju. Piemēram, audzēkņi varētu pirmajā lodziņā uzrakstīt nosaukumu, nākamajā — apkopot svarīgākos pantus, trīs garajos lodziņos — piemērus vai personīgos stāstus un pēdējā lodziņā — liecību.

Iedodiet katram audzēknim papīra lapu un aiciniet viņus to salocīt trīs daļās. Audzēkņi varētu izveidot titullapu, kurā būtu ietverts princips vai mācība, ko viņi ir saskatījuši. Viņi varētu izveidot nākamās lappuses ar apakšvirsrakstiem un sīkāku informāciju par apgūto. Jūs varētu aicināt viņus atvēlēt pietiekami daudz vietas brošūras aizmugurē, lai viņi nodarbības laikā tajā varētu pierakstīt savus mērķus vai plānus.

Izdrukājiet Svēto Rakstu pantu kopas eksemplāru un iedodiet krāsainus zīmuļus Svēto Rakstu atzīmēšanai. Norādiet uz tādām kategorijām kā „Apsolītās svētības”, „Ticības izpausmes” vai „Baušļi”. Katrai kategorijai piešķiriet krāsu. Aiciniet audzēkņus studēt šos pantus un, līdzko viņi atrod šīs kategorijas, atzīmēt tās ar attiecīgajām krāsām. Aiciniet audzēkņus dalīties tajā, ko viņi ir atzīmējuši un apguvuši, pildot šo uzdevumu.

Lai palīdzētu audzēkņiem izvērtēt savus plānus, jūs varētu izmantot kādu grafisko shēmu. Audzēkņiem ir jāatbild uz jautājumiem katrā shēmas sadaļā.

Audzēkņi varētu izveidot shēmu, kas parāda saistību starp dažādiem nodarbībā pārrunātajiem lēmumiem vai jēdzieniem. Piemēram, šādu tabulu var izmantot, lai parādītu, pie kā var vedināt ticība Jēzum Kristum vai cerība uz Viņu.

Nodrošiniet audzēkņiem materiālus, piemēram, klucīšus vai mālu, lai viņi varētu izveidot kaut ko tādu, kas simbolizē studēto. Piemēram, audzēkņi varētu izmantot klucīšus, lai attēlotu nocietinājumus, ko virsnieks Moronijs pavēlēja saviem ļaudīm uzbūvēt (skat. Almas 48:7–9). Audzēkņi uz katra klucīša varētu uzrakstīt to, kā mēs varam garīgi sagatavoties Sātana uzbrukumiem.

Audzēkņi varētu atrast attēlus savos tālruņos vai Evaņģēlija bibliotēkā, kas ir saistīti ar kādu patieso mācību. Viņi varētu izveidot kolāžu digitālā formātā un dalīties tajā ar klasi.

Audzēkņiem ir jāsadala papīra lapa trīs ailēs. Pirmajā ailē ir jāuzraksta tas, ko viņi jau zina par konkrēto tēmu. Nākamajā — tas, ko viņi vēlas uzzināt. Trešā aile ir jāaizpilda nodarbības laikā un pēc tās ar to, ko audzēkņi ir apguvuši. Jūs viņus varētu aicināt padomāt par to, kas palīdzēja viņiem mācīties vai ietekmēja viņu sajūtas nodarbības laikā.

Audzēkņi varētu uzrakstīt sev vēstuli, ko atvērt un nolasīt kādā konkrētā laikā (misijā, precoties, pirms pirmā bērna piedzimšanas). Vēl viena iespēja būtu aicināt audzēkņus uzrakstīt vēstuli saviem ģimenes locekļiem nākotnē. Vai arī viņi varētu uzrakstīt vēstuli nākamajiem audzēkņiem, kuri nāks uz semināru, un paskaidrot, ko viņi ir apguvuši un kā jutās.

Katram audzēknim ir jāpadomā par kādu principu, ko viņš ir studējis, un jāizveido āķīga frāze, kas to atspoguļo. Palūdziet viņiem uzzīmēt arī attēlu, kas atspoguļo šo principu. Pārliecinieties, ka viņi ietver Svēto Rakstu atsauci. Aiciniet viņus parādīt un izskaidrot savu mēmi. Jūs varētu parādīt dažus piemērus no kāda nesena žurnāla Jauniešu spēkam eksemplāra.

Audzēkņi var izveidot plānu, kā efektīvi un taisnīgi rīkoties, balstoties uz to, ko viņi apgūst un sajūt nodarbības laikā. Lai to paveiktu, jūs varētu aicināt viņus padomāt, ko viņi vēlētos paveikt, un uzrakstīt konkrētus soļus, kā viņi to īstenos. Tie varētu būt šķēršļi, ar ko viņi saskaras, un konkrēti soļi, kā tos pārvarēt. Kamēr audzēkņi raksta savus plānus, mudiniet viņus tos sadalīt mazākos posmos. Nelielas izmaiņas tajā, ko viņi dara katru dienu, var palīdzēt viņiem biežāk justies veiksmīgiem.

Audzēkņi var izmantot lēmumu koku, lai labāk pielietotu kādu evaņģēlija principu, sarakstot dažādu lēmumu plusus un mīnusus. Viņi var sākt ar vienu jautājumu par kādu evaņģēlija principu un pēc tam, kad viņi ir uzskaitījuši plusus un mīnusus, izvērtēt savas izvēles šī lēmuma pieņemšanā. Izveido atsevišķus kokus katram jautājumam un lēmumam savā plānā.

Piemērs: izveido plānu, kā studēt Svētos Rakstus.

Jautājumi:

1. Kad es studēšu Svētos Rakstus? (Izveido vienu lēmumu koku.)

2. Kur es studēšu Svētos Rakstus? (Izveido vēl vienu lēmumu koku.)

3. Cik ilgi es studēšu Svētos Rakstus? (Izveido trešo lēmumu koku.)

Šī procesa beigās visi trīs lēmumi kopā veido plānu vai mērķi, kura sasniegšanai ir jāveic konkrētas darbības.

Audzēkņi varētu izvēlēties garīgo dziesmu par kādu nodarbībā studētu patieso mācību. Aiciniet viņus uzrakstīt jaunu garīgās dziesmas pantu par to, ko viņi ir studējuši. Audzēkņi varētu izvēlēties dažus jaunos pantus, ko izlikt apskatei un nodziedāt.

Audzēkņi varētu veikt vairāku nodarbību ilgu projektu, ko viņi pilnveidos turpmākajās nodarbībās/nedēļās. Tas varētu būt dzejolis, garīgā dziesma, videomateriāls, mākslas darbs vai citas radošas izpausmes, ko viņi īstenos turpmākajās nodarbībās.

Aiciniet audzēkņus pārrakstīt kāda Svēto Rakstu stāsta vai cita stāsta, kurā jūs dalāties, beigas, it kā persona stāstā būtu pieņēmusi labākus/atšķirīgus lēmumus.

Audzēkņi izveido receptes, izmantojot apgūto. Jūs varētu sākt nodarbību, parādot viņiem recepti, kurā ir norādītas ēdiena sastāvdaļas, to nepieciešamais daudzums un norādījumi tā pagatavošanai. Tad palīdziet audzēkņiem sekot šim paraugam, lai strukturētu apgūto. Viņi savai receptei varētu dot nosaukumu „Kā būt spēcīgam misionāram” vai „Veidi, kā efektīvāk studēt Svētos Rakstus” un tad iekļaut to, ko, viņuprāt, ir būtiski ievērot, izmantojot Svētos Rakstus un citātus. Piemēram, Mācības un Derību 76. nodaļā audzēkņi varētu uzskaitīt, kādas sastāvdaļas, to daudzums un norādījumi ir nepieciešami, lai mēs kļūtu par celestiāliem cilvēkiem. Mudiniet viņus šim uzdevumam pieiet radoši. Viņi varētu uzzīmēt zīmējumu, kas ataino šīs receptes gala produktu.

Audzēkņi izspēlē lomās situācijas aprakstu. Pastāv vairākas iespējas, kā to izdarīt. Jūs varētu aicināt audzēkņus, kuri to vēlas, iznākt klases priekšā, lai izspēlētu šo situācijas aprakstu lomās. Audzēkņi varētu izspēlēt to lomās pa pāriem vai nelielās grupās. Vai arī jūs varētu nospēlēt tā cilvēka lomu, kuram ir jautājumi, un aicināt visus audzēkņus atbildēt uz jūsu jautājumiem vai bažām.

Aiciniet audzēkņus izveidot plānu īsa videomateriāla uzņemšanai. Viņi varētu izveidot situācijas aprakstu un izdomāt, kā atveidot kaut ko no tā, ko ir apguvuši nodarbībā. Ja iespējams, audzēkņi varētu izveidot šo video un to parādīt klasei.

Aiciniet audzēkņus izveidot ierakstu sociālajos tīklos, daloties savā personīgajā pārliecībā vai pieredzē, kas ir saistīta ar nodarbībā pārrunātajiem principiem. Viņi to var publicēt tiešsaistē vai ierakstīt savās studiju dienasgrāmatās. Vai arī viņi varētu iztēloties, ka kāds cilvēks ir publicējis jautājumu, kas ir saistīts ar to, kas tika studēts klasē, un sagatavot atbildi, izmantojot iegūtās zināšanas. Vai arī audzēkņi varētu izstudēt kādu Baznīcas vadītāja nesen publicētu ierakstu sociālajos tīklos un uzrakstīt tam atbildi vai uzmundrinošu komentāru. Rakstu, kas palīdzēs audzēkņiem veikt jēgpilnus ierakstus sociālajos tīklos, skat. „Social Media: Power to Change Lives” (Sociālie mediji: Spēja mainīt dzīves), Jauniešu spēkam, 2022. g. apr.

Sadaliet audzēkņus grupās, lai viņi, izmantojot Svētos Rakstus, citātus un citus studiju avotus, izveidotu plakātus vai citus vizuālus materiālus, ko pielikt klasē pie sienas. Viņiem šajos plakātos vai vizuālajos materiālos ir jāietver galvenie panti, jautājumi, uz ko šajos pantos sniegtais stāsts dod atbildes, mūžīgās patiesās mācības, attēli utt. Audzēkņi varētu pārvietoties pa klasi un aplūkot citu grupu darbus.

Audzēkņi varētu iztēloties, ka viņi veido rakstu žurnālam Jauniešu spēkam, Draugs vai Liahona, daloties tajā, ko viņi ir studējuši un kā tas varētu palīdzēt jauniešiem visā pasaulē. Jūs varētu kā piemēru parādīt kādu rakstu. Mudiniet audzēkņus pievienot ilustrācijas, tabulas un infografiku.