Mācības un Derību 121.–123. nodaļa

Situācijās, kad mēs — vai tie, kurus mīlam, — cieš, ir normāli prātot, vai Dievs par to zina. Kad tu lasīsi Mācības un Derību 121:1–6, padomā par laiku, kad tev ir bijuši līdzīgi jautājumi vai sajūtas, kā Džozefam Smitam. Kā Tā Kunga atbilde varētu tev palīdzēt, kad tev radīsies šādi jautājumi vai sajūtas? Piemēram, 7.–10. un 26.–33. pantā pievērs uzmanību Viņa apsolītajām svētībām. Ko, tavuprāt, nozīmē — „labi izturēt”? Kā Glābējs tev palīdz to izdarīt?

Kad tu lasīsi 122. nodaļu, padomā, kā Tas Kungs vēlas, lai tu raudzītos uz savām grūtībām. Apdomā, kādas pieredzes tu esi guvis no saviem pārbaudījumiem un kā tie ir nākuši tev „par labu” (7. pants).

Skat. arī Kventins L. Kuks, „Personīgs miers izaicinājumu pilnā laikā” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. nov., 89.–92. lpp.; „Kur varu mieru rast?”, Garīgās dziesmas, Nr. 70.

Pasaulīgie spēki piespieda svētos doties prom no Misūri štata un ieslodzīja Džozefu Smitu cietumā. Taču, kamēr Džozefs tur atradās, Tas Kungs viņam mācīja par cita veida spēku — Viņa spēku, „debesu spēku”. Izlasi Mācības un Derību 121:34–46 un uzzini, kā saņemt šo spēku un kā to izmantot, lai svētītu citus. Tu varētu izveidot tabulu ar divām slejām — Debesu spēki un Pasaulīgie spēki — un tajās sarakstīt uzzināto. Kā šie abi spēki atšķiras? Ko šie Tā Kunga spēka raksturojumi tev māca par Viņu?

Tu varētu apdomāt arī vārda ietekme nozīmi 41. pantā. Kādās situācijās tu vēlies citus ietekmēt uz labu? Tas var attiekties uz ģimenes attiecībām, skolu, darbu vai Baznīcas aicinājumu. Ko tu iemācījies 41.–46. pantā par to, kā Dievs ietekmē Savus bērnus? Tu varētu apkopot apgūto, pabeidzot šo teikumu: „Lai ietekmētu uz labu, es .”

Skat. arī Džefrijs R. Holands, „Ne kā pasaule dod” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. maijs, 35.–38. lpp.; Deivids A. Bednārs, „Debesu spēki” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2012. g. maijs, 48.–51. lpp.; „The Powers of Heaven” (video) Evaņģēlija bibliotēkā angļu valodā.

9:14

Ko, tavuprāt, nozīmē tas, ka Jēzus Kristus „pazemojās zem visa”? Lūk, papildu rakstvietas, kas var tev palīdzēt saprast šo frāzi: Jesajas 53:3–4; Ebrejiem 2:17–18; 1. Nefija 11:16–33; Almas 7:11–13. Pamatojoties uz to, ko esi apguvis, pamēģini saviem vārdiem pārfrāzēt Mācības un Derību 122:8 uzrakstīto. Kā tu vari izrādīt savu pateicību Jēzum Kristum par to, ka Viņš pazemojās zem visa?

Kā šī prezidenta Dalina H. Ouksa atziņa vairo tavu izpratni? „Mēs pat varētu teikt, ka, pazemojoties visam, [Jēzus Kristus] ir sasniedzis nevainojamu stāvokli, lai paceltu mūs un dāvātu mums spēku, kas ir nepieciešams, lai mēs varētu panest savas ciešanas” („Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas stiprināti” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 64. lpp.).

Mācības un Derību 123:7–8 Džozefs Smits atsaucās uz maldīgiem uzskatiem, kas noveda pie ciešanām, tai skaitā svēto vajāšanas. 1839. gada martā varēja šķist, ka svētie attiecībā uz to neko daudz nevarēja darīt. Taču vēstulēs, ko Džozefs rakstīja no Libertī cietuma, viņš pastāstīja, ko viņi varēja darīt: „[Savāciet] visus faktus” un „stāviet mierīgi, ar pilnīgu pārliecību, lai redzētu Dieva glābšanu” (Mācības un Derību 123:1, 17). Gremdējoties pārdomās par mūsdienu pasaules problēmām, padomā, „kas ir [tavos] spēkos” (12., 17. pants), lai tās risinātu. Un nepalaid garām to, kas var šķist tikai „sīkumi” (15. pants). Kāpēc ir būtiski, ka mēs darām to, kas ir mūsu spēkos, ar „prieku”? (17. pants.)

Daudzi pieraksti, ko Džozefs lūdza šajā vēstulē uzskaitīt, tika iesniegti valdībai un publicēti Navū avīzē Times and Seasons (skat. „A History, of the Persecution, of the Church of Jesus Christ, of Latter Day Saints in Missouri, December 1839–October 1840”, [josephsmithpapers.org]).

• Lai palīdzētu bērniem iztēloties, kā varēja justies Džozefs Smits un viņa draugi Libertī cietumā, jūs varētu kopīgi izlasīt „46. nodaļa: Džozefs Smits Libertī cietumā” (Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”, 172.–174. lpp.) vai „Atjaunošanas balsis: Libertī cietums” vai noskatīties daļu no videomateriāla „Joseph Smith: Prophet of the Restoration” (Evaņģēlija bibliotēkā angļu valodā, sākot no 41:30). Pēc tam, kopā lasot Mācības un Derību 121:1–9, jūs varētu parunāt par to, kā Glābējs palīdzēja Džozefam sajust mieru. Kā mēs varam sajust mieru Glābējā pat grūtos brīžos?

  

  1:51

  

  62:4

• Lai palīdzētu bērniem saprast, ka mūsu pārbaudījumi var „nāk[t] [mums] par labu” (Mācības un Derību 122:7), tu viņiem varētu pastāstīt, kā pieaug mūsu muskuļi, kad mēs nesam kaut ko smagu. Tu pat varētu aicināt viņus pacelt kādu smagu priekšmetu. Pēc tam jūs varētu parunāt par to, kā grūtības var palīdzēt mūsu garam augt, ja mēs vēršamies pie Tā Kunga pēc palīdzības. Dalies pieredzēs no savas dzīves.

• Iespējams, kāda līdzība varētu palīdzēt bērniem saprast, kas ir „debesu spēki”. Piemēram, tu varētu salīdzināt Dieva spēku ar elektrisko strāvu. Kas var traucēt elektriskai iekārtai iegūt strāvu? Kas samazina mūsu garīgo spēku? Kas to vairo? (Meklējiet vārdus un frāzes Mācības un Derību 121:34–46; skat. arī Vispārējās rokasgrāmatas 3.5. un 3.6. sadaļu Evaņģēlija bibliotēkā.)

• Pēc tam, kad kopā ar bērniem būsiet izlasījuši Mācības un Derību 122:7–9, pastāsti par kādu gadījumu, kad tu juti, ka Glābējs ir tev līdzās grūta pārbaudījuma laikā. Jūs arī varētu kopā nodziedāt dziesmu „Bij’ maziņš bērniņš reiz Pestītājs” (Bērnu dziesmu grāmata, 34. lpp.) un liecināt par to, ka Jēzus Kristus var mums palīdzēt, jo Viņš zina, kā mēs jūtamies.

• Lai palīdzētu bērniem saprast Mācības un Derību 123:15–17, tu varētu parādīt attēlu ar lielu kuģi un mazu stūri vai arī dalīties eldera Deivida A. Bednāra skaidrojumā „Mana evaņģēlija principi” (vispārējās konferences runa; Liahona, 2021. g. maijs, 125.–126. lpp.). Pēc tam jūs varētu parunāt par to, kādus nelielus darbiņus jūs varētu veikt, lai ar prieku kalpotu savai ģimenei un draugiem.

15:0