„Es tos dziedināšu”

Jēzus Kristus bija vienīgais nevainojamais cilvēks, kurš jebkad staigājis pa šo Zemi. Tā kā Viņa dzīve bija nevainojama, Viņam pret taisnīgumu nebija nekāda parāda. Aiz Savas mīlestības pret mums Viņš atdeva Savu dzīvību par mums katru individuāli un visiem Dieva bērniem kopumā, lai pavērtu mums durvis uz nemirstību un mūžīgo dzīvi.

Neraugoties uz to, kam Sātans vēlētos, lai mēs ticētu, neviens no mums nav kritis tik zemu, lai Glābējs nespētu mūs izglābt. Nevienam no mums nav liegtas tiesības uz labvēlīgo piedošanu. Neviens no mums neatrodas tik tālu, lai nevarētu tikt „ieskauts mūžīgi Viņa mīlestības rokās” (2. Nefija 1:15).

Šī diženākā no visām dāvanām ir iemantojama caur Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas pestījošo spēku. Pateicoties Savām ciešanām Ģetzemanē un Golgātā, Glābējs zina, kā mūs izglābt un kā mums palīdzēt tikt pāri jebkādām un visām mūsu vājībām (skat. Almas 7:12).

„Viņš nedara neko, kā vien to, kas nāk par labu pasaulei; jo Viņš mīl pasauli pat tā, ka atdod Savu paša dzīvību, lai Viņš varētu visus cilvēkus vilkt pie Sevis.” (2. Nefija 26:24)

Jēzus Kristus ir mūsu spēks!

Viņš sniedzas mums pretī.

Viņš atjauno.

Viņš glābj.

„[Pienesot Savu Izpirkšanas upuri] visas cilvēces labā, Glābējs pavēra ceļu, lai tie, kuri Viņam seko, var piekļūt Viņa dziedinošajam un spēcinošajam pestīšanas spēkam,” teica prezidents Rasels M. Nelsons.

Šis spēks, tāpat kā saule, pastāv vienmēr. Tas nekad nesvārstās. Izvēle — sekot Glābēja pēdās — līdzinās iziešanai no ēnas saules gaismā, kur mēs varam saņemt Dieva gaismas, siltuma un mīlestības svētības. Es zinu, ka kādudien, paraugoties uz bijušo, mūs piepildīs pateicība par to, ka mēs esam pieņēmuši šo mūžam svarīgo lēmumu — uzticēties Jēzum Kristum un Viņa dievišķajai mīlestībai, kas mūs pacilā un stiprina.

Mormona Grāmatā ir stāstīts par cilvēkiem, kuri trīs dienas pavadīja visdziļākajā tumsā, kas iestājās pēc Glābēja krustā sišanas. Fiziskā tumsa ap viņiem varētu simbolizēt garīgo tumsību, ko grēku dēļ nākas izjust mums visiem. Tad ļaudis izdzirdēja Kristus balsi, aicinot viņus iznākt no tumsas Viņa gaismā:

„Vai jūs tagad neatgriezīsities pie Manis un nenožēlosit savus grēkus, un netapsit pievērsti, lai Es varētu jūs dziedināt?” (3. Nefija 9:13)

„Upurē[jiet] Man kā ziedojumu salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu.” (3. Nefija 9:20)

„Nožēlo[jiet] grēkus un atgriez[ieties] pie Manis ar visu sirdi.” (3. Nefija 10:6)

Glābējs izsaka mums šos pašus aicinājumus arī mūsu dienās — brīžos, kad mēs esam nomaldījušies tumsībā. Līdzīgi kā katrs saullēkts iezīmē jaunas dienas sākumu, ikreiz, kad mēs nožēlojam grēkus, mums tiek dots jauns sākums — gaišs, jauns iesākums.

Tas nebūt nenozīmē, ka tas ir viegli. Grēku nožēlošana nozīmē mainīšanos, un pārmaiņas nenotiek ātri. Kaut arī grēku nožēlošana ir priekpilna pieredze, tajā ietilpst arī „dievišķas skumjas” (2. korintiešiem 7:10). Tā prasa, lai mēs atzītu un izsūdzētu savus pārkāpumus, lūdzot piedošanu Dievam un tiem, kam mēs varētu būt nodarījuši pāri. Vairāk par visu tā prasa, lai mēs tiektos pēc „Visuvarenā Kunga Gar[a]”, kas ļauj mums pieredzēt „mūsu sirdīs varenu pārmaiņu, ka mums vairs nav tieksmes darīt ļaunu, bet nepārtraukti darīt labu” (Mosijas 5:2).

Šāda veida mainīšanās ir garš ceļš, taču, līdzko jūs sperat pirmo soli, sākas „jūsu glābšanas … diena” un „nekavējoties diženā pestīšanas iecere [tiek] īstenota attiecībā uz jums” (Almas 34:31).

Ja mēs sirsnīgi nožēlojam grēkus, Dievs apsola mums piedot un vairs nepieminēt mūsu grēkus. Ja mums ir grūti aizmirst savus grēkus, centīsimies paļauties uz Tā Kunga piedošanas apsolījumu un mācīties piedot citiem un sev.

„Kad mēs pieļaujam kļūdas un grēkojam, mūsu gars tiek ievainots,” mācīja prezidents Boids K. Pekers (1924–2015). „Taču atšķirībā no mūsu mirstīgā ķermeņa, kad grēku nožēlošanas process ir pabeigts, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, nekādu rētu nebūs.”

Healing the Blind Man (Neredzīgā vīra dziedināšana), Karls Heinrihs Blohs

„Vediet viņus šurp”

Glābējs ir izcilais Dziedinātājs. Viens no skaistākajiem Viņa dziedinošā spēka apliecinājumiem ir atrodams Mormona Grāmatas stāstā par Viņa personīgo kalpošanu senajā Amerikā:

„Vai jūsu vidū ir kādi slimie?” Viņš vaicāja. „Vediet viņus šurp. Vai jums ir kādi, kas ir klibi vai akli, vai tizli, vai kropli, vai spitālīgi, vai kas ir izkaltuši, vai kas ir kurli, vai kas sirgst jebkādā veidā? Vediet viņus šurp un Es tos dziedināšu, jo Es jūtu jums līdzi, Mana sirds ir piepildīta ar žēlastību. …

Un notika, kad Viņš bija tā runājis, viss ļaužu pulks vienprātīgi gāja ar saviem slimajiem un saviem sirgstošajiem, un saviem klibajiem, un saviem aklajiem, un saviem mēmajiem, un ar visiem tiem, kas sirga jebkādā veidā; un Viņš dziedināja ikvienu, kad tie tika atvesti pie Viņa.” (3. Nefija 17:7, 9)

Ikreiz, kad Glābējs pirms vai pēc Savas Augšāmcelšanās dziedināja kādu, „kas sirgst jebkādā veidā”, tas kalpoja par apliecinājumu Viņa augstākajam spēkam — dziedināt mūsu dvēseles. Katra brīnumainā dziedināšana bija tikai priekšvārds un apsolījums nezūdošai fiziskajai un emocionālajai dziedināšanai, ko ikviens no mums iemantos augšāmcelšanās brīdī, kas „ir Tā Kunga īstenotās dziedināšanas visaugstākā izpausme”.

Tā ir taisnība, ka uz mūsu lūgšanām pēc dziedināšanas šajā dzīvē ne vienmēr tiek atbildēts tā, kā mēs esam cerējuši, taču tās nekad netiek ignorētas. Dziedināšanas laiks pienāks, tāpat kā nakts tumsība vienmēr īstajā brīdī pašķir ceļu krāšņajam saullēktam.

Kā liecinājis prezidents Nelsons: „Mūsu ticība nekad nepaliek nenovērtēta. Es zinu, ka Visgudrā Debesu Tēva redzējums ir daudz plašāks par mūsējo. Mēs zinām savas laicīgās problēmas un sāpes, taču Viņš zina par mūsu mūžīgo pilnveidi un potenciālu. Ja mēs lūdzam, lai uzzinātu Viņa gribu, un pakļaujamies tai ar pacietību un drosmi, debešķīgā dziedināšana var notikt Viņa izvēlētajā veidā un laikā.

Nesen mēs ar sievu Harietu iekļāvām savās lūgšanās kādu īpašu, cerības pilnu lūgumu dažu cilvēku labā. Mēs lūdzām, lai viņu veselības aprūpētāju komandai tiktu dāvātas īpašas spējas viņu slimību izārstēšanā. Mēs jutāmies iedvesmoti piebilst, lai tad, ja tūlītēja izārstēšana vai atveseļošanās nav gaidāma, Glābēja dziedinošais spēks varētu sniegt viņiem mierinājumu un mieru. Glābēja pestīšanas spēka dziedinošajam iespaidam var būt vēl lielāka ietekme uz mūsu emocionālo, garīgo un pat fizisko veselību, nekā jebkādai laicīgai ārstēšanai, kas mums var tikt veikta. Jēzus Kristus ir Dziedinātājs šajā dzīvē un mūžībā.

Mani brāļi un māsas, dārgie draugi, es liecinu, ka ar mūsu Glābēja žēlastību ir pietiekami, lai dziedinātu jūsu ievainojumus, attīrītu jūs no grēka, stiprinātu jūs pirms gaidāmajiem pārbaudījumiem un svētītu jūs ar cerību, gudrību un Viņa mieru. Viņa spēks ir līdzās vienmēr — nemainīgs un uzticams — pat tad, ja mēs uz laiku jūtamies attālināti no Viņa mīlestības, gaismas un siltuma.

Es lūdzu par to, kaut mēs nekad nezaudētu apbrīnas un dziļas pateicības izjūtu par visu, ko Jēzus Kristus ir darījis mūsu labā. Lūdzu, ziniet, ka jūs tiekat pilnībā mīlēti, un atcerieties to, kas jums ir apsolīts mūžībā.

„Lai Dievs dod jums, ka jūsu slogi kļūst viegli caur prieku par Viņa Dēlu” — Jēzu Kristu (Almas 33:23)!