“Ib tug Txheej Txheem rau Kev Koom Siab Los ntawm Yexus Khetos,” Liyahaunas, Kaum Hli Ntuj. 2024.
Zaj Lus hauv Liyahaunas Txhua Hli, Kaum Hli Ntuj 2024
Ib tug Txheej Txheem rau Kev Koom Siab Los ntawm Yexus Khetos
Thaum peb nrog Yexus Khetos koom siab koom ntsws zoo li cov neeg nyob hauv 4 Nifais, peb txoj kev xav koom ib lub siab yuav kov yeej peb tej kev tsis sib raug zoo thiab ua rau peb muaj kev zoo siab.
Peb nyob hauv ib lub caij nyoog uas muaj kev tsis sib haum thiab kev sib cav thoob plaws lub ntiaj teb. Vim muaj txuj ci technology txhawb nqa thiab muaj tib neeg uas tsis muaj siab hlub pab ntshe tej no yuav ua rau peb lub siab muaj kev ntxub ntxaug puv npo thiab ua rau peb sib cav sib ceg tas li xwb. Txoj kev sib koom pib ploj mus. Muaj kev tsov kev rog.
Ntawm txoj kev kub ntxhov no, cov uas coj raws li Yexus Khetos tiag tiag xav tau kev thaj yeeb thiab siv zog ua ib lub sawm fem txawv—ib lub sawm fem uas muaj Yexus Khetos tej lus qhia. Yog li ntawd, tus Tswv tau txib peb kom “cia li ua ib lub siab; thiab yog nej tsis ua ib lub siab ces nej tsis yog kuv li” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 38:27). Muaj tseeb tiag, kev koom ib lub siab yog ib qho uas yeej yuav muaj nyob hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos tseeb.
Peb yuav ua li cas kom tawm tsam kev sib cais thiab kev tsis sib haum? Peb yuav ua li cas kom koom siab koom ntsws?
Zoo siab uas nyob hauv 4 Nifais hauv Phau Ntawv Maumoos muaj ib qho piv txwv uas pab tau peb. Tshooj no qhia txog ib co neeg uas ua neej nyob tom qab tus Cawm Seej tau los xyuas lawv, qhia lawv, thiab txhim tsa Nws lub Koom Txoos rau lawv koom. Zaj no qhia tias cov neeg no tau ua li cas thiaj li koom siab ntawm kev thaj yeeb, thiab zaj no muab ib tug txheej txheem rau peb raws kom txais tau kev koom siab no rau peb tus kheej thiab.
Kev Hloov Siab Los Ntseeg
Nyob hauv 4 Nifais 1:1, peb nyeem: “Yexus cov thwj tim tau tsa Khetos ib lub koom txoos nyob rau hauv tag nrho thaj av ib puag ncig. Thiab tag nrho cov [tib neeg] los cuag lawv, thiab hloov siab lees txim tiag tiag rau lawv tej kev txhaum.”
Peb koom siab vim peb nrog tus Tswv thiab tus Cawm Seej Yexus Khetos koom ua ke. Thaum ib tug neeg kawm txog Yexus Khetos, Nws txoj moo zoo, thiab Nws lub Koom Txoos, tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yuav qhia txoj kev tseeb rau tus ntawd. Ces peb txhua tus lees yuav tus Cawm Seej txoj kev caw kom los muaj kev ntseeg Nws thiab coj raws li Nws los ntawm kev hloov siab lees txim.
Yog li ntawd ib tug neeg pib nws txoj kev hloov siab los ntseeg—txav mus deb ntawm kev xav qias dub thiab kev xav ua txhaum, es mus ze rau tus Cawm Seej. Nws yog lub hauv paus ntawm peb txoj kev ntseeg. Thiab thaum peb txhua leej ntsia ntsoov Nws nrog txhua txoj kev xav (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:36), Nws los ua rau peb koom siab koom ntsws hauv peb lub neej.
Kev Khi Lus
4 Nifais hais ntxiv tias cov uas los rau lub Koom Txoos thiab tau hloov siab lees txim “tau ua kev cai raus dej los ntawm Yexus lub npe; thiab lawv kuj tau txais tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv” (4 Nifais 1:1). Lawv twb tau khi lus—uas yog ib txoj kev sib raug zoo uas tshwj xeeb—nrog Vajtswv.
Thaum peb khi lus thiab ua raws li peb tej kev khi lus, peb ris tus Tswv lub npe. Tsis tas li ntawd xwb, peb kuj yog ib haiv neeg uas ris Nws lub npe thiab. Tag nhro cov uas khi lus thiab siv zog ua raws li tej kev khi lus ntawd los ua tus Tswv cov neeg uas muaj nqi heev (saib Khiav Dim 19:5). Yog li ntawd, peb ua raws li peb tej kev khi lus ib leeg thiab nyob ua ke. Peb txoj kev khi lus nrog Vajtswv cia peb sib koom tes thiab ua ib xeem neeg tau. Thaum peb muab peb tus kheej khi ua ke nrog Vajtswv, Nws pab peb “lub siab sib khi ua ke los ntawm kev koom siab koom ntsws thiab los ntawm kev ib leeg hlub ib leeg” (Mauxiyas 18:21).
Txoj Kev Ncaj, Kev Sib Txig, thiab Kev Pab Cov Neeg Pluag
Zaj 4 Nifais qhia ntxiv tias: “Tsis muaj tej kev sib cav thiab tej kev sib ceg nyob hauv lawv, thiab txhua tus neeg tau ua ncaj ib tug nrog rau lwm tus.
“Thiab lawv muaj txhua yam zoo sib xws nyob hauv lawv; yog li ntawd tsis muaj cov muaj thiab cov pluag, cov ua qhev thiab cov ywj pheej, tiam sis lawv sawv daws yeej nyob ywj siab, thiab yog cov tau lub txiaj ntsim ceeb tsheej.” (4 Nifais 1:2–3).
Thaum peb ua hauj lwm nrog lwm tus nyob hauv lub ntiaj teb no, tus Tswv xav kom peb ib leeg ua ncaj rau ib leeg thiab tsis txhob cia ib leeg ntxias los sis nyiag ntawm ib leeg (saib 1 Thexalaunikes 4:6). Thaum peb muab siab npuab Vajtswv ntxiv, peb “yuav tsis muaj ib lub siab xav ua kom lwm tus raug mob, tiam sis yuav xav nyob kaj siab lug, thiab muab rau txhua tus tib neeg raws li tej uas yog nws ntiag tug” (Mauxiyas 4:13).
Tus Tswv kuj tau txib peb kom peb saib xyuas cov neeg pluag thiab txom nyem. Peb yuav tsum “faib [peb] tej khoom” pab lawv, raws li peb txoj hau kev pab tau, tsis txhob txiav txim rau lawv (saib Mauxiyas 4:21–27).
Peb txhua leej txhua tus yuav tsum “suav nws tus kwv tij yam li yog nws tus kheej” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 38:24). Yog peb yuav ua tus Tswv cov neeg thiab koom siab, tsis yog peb yuav tsum ib leeg ua zoo rau ib leeg xwb, tiam sis peb kuj yuav tsum saib txhua leej sib luag zos thiab paub hauv peb lub siab tias peb sawv daws sib luag zos—sib luag zos rau Vajtswv pom, uas muaj nqi thiab muaj peev xwm tib yam.
Mloog Lus
Zaj lus qhia tom ntej hauv 4 Nifais los ntawm kab lus yooj yim no: “Lawv coj raws li tej lus txib uas lawv tau txais los ntawm lawv tus Tswv thiab lawv tus Vajtswv” (4 Nifais 1:12).
Tus Tswv tau qhia cov neeg no txog Nws cov lus qhuab qhia, muab Nws cov lus txib rau lawv, thiab Vajtswv cov tub qhe tau pab lawv. Nws ib lub hom phiaj ua li no yog kom tsis txhob muaj kev sib cav sib ceg ntawm lawv (saib 3 Nifais 11:28–29; 18:34).
Peb txoj kev mloog tus Tswv thiab Nws cov tub qhe cov lus qhia tseem ceeb heev rau peb los koom ib lub siab. Yuav tsum ua raws li Vajtswv cov lus txib uas hais tias peb yuav tsum hloov siab lees txim txhua zaus peb ua tsis zoo thiab pab lwm tus thaum peb siv zog txhua hnub ua ib tug neeg zoo dua.
Sib Ntsib Ua Ke
Tom qab ntawd, peb kawm tias cov neeg hauv 4 Nifais “[yeej] tuaj sib ntsib ua ke thov Vajtswv thiab tuaj mloog tus Tswv txoj lus” (4 Nifais 1:12).
Peb yuav tsum sib ntsib ua ke. Kev sib ntsib teev tiam Vajtswv txhua lub lim tiam yog ib lub sij hawm rau peb muaj zog peb tus kheej thiab sawv daws ua ke. Peb noj lub cim nco txog, kawm, thov Vajtswv, hu nkauj ua ke, thiab ib leeg txhawb nqa ib leeg. Lwm tej kev sib ntsib kuj pab peb muaj kev koom siab koom ntsws, ua phooj ywg, thiab muaj ib lub hom phiaj ua ke.
Hlub
Ces zaj lus hauv 4 Nifais qhia txog ib lub ntsiab cai uas tej zaum yog lub ntsiab cai tseem ceeb tshaj—qhov uas yog tsis muaj ces yuav tsis muaj kev koom siab hlo li: “Twb tsis muaj kev sib cav sib ceg nyob hauv thaj av, vim yog Vajtswv txoj kev hlub uas nyob hauv cov neeg lub siab.” (4 Nifais 1:15).
Thaum peb txaus siab txo hwj chim hlub Vajtswv tiag tiag, peb yuav txais kev kaj siab lug. Nqe no thiaj yog nqe uas tseem ceeb dua ntais. Kev hlub Vajtswv tshaj nej hlub lwm tus yeej yog qhov uas ua rau nej nyob kaj siab lug, txais kev nplij siab, ua siab loj, thiab muaj kev xyiv fab. Thaum peb hlub Vajtswv thiab Yexus Khetos, txoj kev hlub tsev neeg thiab neeg zej zog los yuav muaj thiab.
Kev xyiv fab loj tshaj plaws uas peb yuav muaj yog thaum peb hlub Vajtswv thiab tag nrho Nws cov me nyuam kawg siab kawg ntsws.
Kev siab hlub, txoj kev hlub dawb paug ntawm Khetos, yog qhov uas yuav kov yeej kev tsis sib haum xeeb. Kev siab hlub yog tus cwj pwm tseem ceeb ntawm ib tug uas coj raws li Yexus Khetos tiag tiag. Thaum peb txo peb lub hwj chim rau Vajtswv thiab thov Nws kawg siab kawg ntsws, ces Vajtswv yuav muab kev siab hlub rau peb (saib Maulaunais 7:48).
Thaum peb xav tau Vajtswv txoj kev hlub nyob hauv peb lub siab, peb yuav xav tau qhov txuj ci tseem ceeb uas yog kev koom ib lub siab.
Caj Ceg Los ntawm Vajtswv
Ces tom kawg, cov neeg nyob hauv 4 Nifais tau ua ib yam uas peb yuav tsum nco ntsoov: “Twb tsis muaj tub sab, los sis neeg tua neeg, thiab twb tsis muaj qhov hais tias yog cov Neeg Lamas, los sis yog lwm yam neeg twg hlo li; tiam sis lawv tsuas ua ib pab, uas yog Khetos cov me nyuam, thiab cov uas tau Vajtswv lub nceeg vaj ua lawv tug” (4 Nifais 1:17).
Tej npe uas tau muab cov neeg sib cais tau ib puas xyoo tau pib ploj mus vim muaj ib caj ceg uas zoo dua ntais. Lawv saib lawv tus kheej—thiab txhua leej txhua tus—raws li lawv txoj kev txheeb ze nrog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Yexus Khetos.
Txoj kev sib txawv yeej zoo thiab tseem ceeb rau peb. Tiam sis peb caj ceg uas tseem ceeb tshaj plaws yog qhov uas peb los ntawm Vajtswv los thiab peb muaj tib lub hom phiaj.
Qhov tseem ceeb tshaj, peb txhua leej txhua tus yog Vajtswv cov me nyuam. Qhov thib ob, vim peb yog cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos, peb yog cov me nyuam ntawm kev khi lus. Thiab qhov thib peb, peb txhua leej txhua tus yog Yexus Khetos ib tug thwj tim. Kuv yaum peb txhua tus tsis txhob cia tej npe dab tsi “tshem, hloov, los sis ua tseem ceeb tshaj peb tej caj ceg no mus ib txhis.”
Koom Siab
Vajtswv tau caw peb txhua tus los cuag Nws. Muaj chaw rau txhua leej txhua tus. Peb muaj kab lig kev cai sib txawv, tswv yim txawv, yog haiv neeg txawv, tej yam peb nyiam txawv thiab ntau yam ntxiv. Tiam sis thaum peb nrog Yexus Khetos koom siab, tej yam uas ua rau peb txawv tsis tshua tseem ceeb npaum li peb tej kev xav los koom ua ke—kom peb thiaj li los ua Nws tug.
Khaws tej zaj lus uas qhia hauv 4 Nifais rau hauv nej lub siab. Thaum peb txhua leej siv zog ua raws li tej lus txog kev koom siab hauv peb lub neej, thov kom yuav tsim nyog hais txog peb, ib yam li tau hais txog lawv hais tias, “Twb tsis tau muaj ib co neeg uas yuav zoo siab tshaj nyob hauv tag nrho cov neeg uas Vajtswv txhais tes tau tsim los” (4 Nifais 1:16).
© 2024 los ntawm Intellectual Reserve, Inc. Ceev txhua txoj cai. Luam tawm hauv Teb Chaws Amelikas. Pub luam tawm ua lus Askiv: 6/19. Pub txhais ua lus Hmoob: 6/19. Kev txhais Monthly Liahona Message, October 2024. Hmong. 19359 295