“Tus Cawm Seej rau Txhua Tus, Ib Txoj Moo Zoo rau Txhua Tus,” Liyahaunas, Peb Hlis Ntuj 2024.
Zaj Lus hauv Liyahaunas Txhua Hli, Peb Hlis Ntuj 2024
Tus Cawm Seej rau Txhua Tus, ib Txoj Moo Zoo rau Txhua Tus
Yexus Khetos txoj moo zoo, txoj Kev Theej Txhoj, thiab txoj Kev Sawv Rov Los pab foom koob hmoov rau Vajtswv cov me nyuam txhua tus.
Khetos thiab tus Neeg Tuag Tes Tuag Taw, los ntawm J. Kirk Richards, txwv tsis pub luam
Yexus Khetos txoj moo zoo txum tim rov qab los yog, qhov xub thawj thiab nyob mus ib txhis li, lub hauv paus ntawm txoj kev zoo siab uas kav mus ib txhis, kev nyob kaj siab lug tseeb, thiab kev xyiv fab rau txhua tus neeg hauv hnub nyoog kawg no. Tej koob hmoov uas ntws los ntawm txoj moo zoo thiab los ntawm Khetos txoj kev hlub tshua yeej tsis yog tsuas yog rau ib co neeg tsawg tsawg xwb, txawm yog yav thaum ub los yog niaj hnub nim no los xij.
Txawm hais tias peb xav tias peb tsis muaj peev xwm, thiab txawm tias peb ua txhaum uas ua rau peb nyob nrug deb ntawm Nws rau ib ntus los, peb tus Cawm Seej qhia peb hais tias “nws ncav nws txhais tes rau [peb] tas hnub li” (Jacob 6:4), kom caw peb txhua tus los cuag Nws thiab hnov Nws txoj kev hlub.
Txoj Moo Zoo rau Thoob Plaws lub Ntiaj Teb
Yexus Khetos txoj moo zoo tau “txum txim rov qab los hauv lub caij nyoog kawg kom thiaj ntsib tau … tej kev xav tau ntawm txhua haiv neeg, txhua xeem neeg, txhua yam lus, thiab txhua yam neeg.”1 Txoj moo zoo yeej loj dua txhua haiv neeg thiab xim tawv nqaij thiab yeej nrog txhua yam neeg koom qhia hais tias “txhua tus yeej zoo tib yam rau Vajtswv” (2 Nifais 26:33).2 Phau Ntawv Maumoos yeej yog ib zaj lus tim khawv txog qhov tseeb no.
Phau ceev xwm txheej no ua tim khawv hais tias Khetos nco qab txog tag nrho txhua haiv neeg (saib 2 Nifais 29:7) thiab yuav tshwm sim “nws tus kheej los rau tag nrho cov uas ntseeg nws, … [thiab ua] tej txuj ci tseem ceeb loj, tej cim, thiab tej txuj ci uas xav tsis thoob, rau noob neej raws li lawv txoj kev ntseeg” (2 Nifais 26:13). Nyob hauv tej txuj ci tseem ceeb loj, tej cim, thiab tej txuj ci uas xav tsis thoob yog txoj kev tshaj tawm txoj moo zoo. Yog li ntawd, peb xa tub txib mus thoob plaws lub ntiaj teb kom ua tim khawv txog txoj moo zoo. Peb kuj qhia txoj moo zoo rau cov neeg nyob ib ncig ntawm peb thiab. Txoj kev siv cov yawm sij pov thawj hwj uas txum tim rov qab los rau cov ciaj thiab cov tuag ua kom muaj tias thaum kawg txoj moo zoo yuav yog qhia rau txhua tus tub thiab txhua tus ntxhais ntawm peb niam txiv saum ntuj ceeb tsheej—yav nram ntej, tam sim no, thiab yav tom ntej huv tib si.
Lub ntsiab ntawm txoj moo zoo—lub ntsiab lus ntawm txhua tus yaj saub thiab thwj tim uas tus Tswv tau hu ua tej hauj lwm no—yog qhov uas hais tias Yexus yog tus Khetos thiab hais tias Nws nqis los foom koob hmoov rau txhua leej txhia tus. Ua mej zeej ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, peb tshaj tawm hais tias Nws txoj kev txi yog rau tag nrho lub ntiaj teb.
Qhov uas Yuav Tsum Muaj Ib txoj Kev Theej Txhoj uas Tsis Muaj Qhov Kawg thiab Nyob Mus Ib Txhis
Thaum kuv ncig mus xyuas lub ntiaj teb, kuv xam phaj coob tug mej zeej ntawm lub Koom Txoos sib txawv. Kuv xav tsis thoob thaum kuv hnov hais tias lawv tau txais tej koob hmoov ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj hauv lawv lub neej, twb yog thaum lawv lees txim txhaum. Yeej zoo kawg uas Nws txoj Kev Theej Txhoj ntxuav tau peb txhua tus kom huv thiab nplij tau peb lub siab!
Amulej hais tias, “Yyuav tsum muaj ib txoj kev theej txhoj, tsis li ces tib neeg txhua tus yeej yuav zam tsis dhau txoj kev piam sij.” Peb yuav “poob thiab poob zoo, … tsuas yog los ntawm txoj kev theej txhoj,” uas yuav tsum yog “ib txoj kev txi uas tsis muaj qhov kawg thiab nyob mus ib txhis.” Yog li ntawd “yuav tsum muaj ib txoj kev theej txhoj uas tsis muaj qhov kawg xwb es thiaj yuav txaus rau neeg ntiaj teb tej kev txhaum” (Amas 34:9, 10, 12).
Tus yaj saub Yakhauj kuj qhia hais tias vim “txoj kev tuag tau los rau neeg txhua tus, … yuav tsum muaj lub hwj chim ntawm kev sawv rov los” kom thiaj coj peb los mus rau ntawm Vajtswv lub xub ntiag (2 Nifais 9:6).
Yuav tsum muaj kev kov yeej kev txhaum thiab kev tuag. Nov yog tus Cawm Seej ntiag tug hauj lwm, es Nws muaj siab loj ua tiav rau tag nrho Vajtswv cov me nyuam.
Khexemanes, los ntawm J. Kirk Richards, txwv tsis pub luam
Peb tus Cawm Seej txoj Kev Txi
Hmo kawg ua ntej Nws tuag, Yexus Khetos nkag lub Vaj Khexemanes. Nyob ntawd, Nws txhos caug hauv koog ntoo txiv roj thiab pib nyiaj kev mob siab uas tob tob heev npaum li tias peb yuav paub tsis tau.
Nyob ntawd, Nws pib ris lub ntiaj teb no tej kev txhaum. Nws hnov txhua qhov mob, kev mob siab, thiab kev tu siab, thiab Nws nyiaj tag nrho tej kev ntxhov siab thiab kev tsim txom uas nej, kuv, thiab tag nrho txhua tus neeg uas yeej ua neej nyob raug huv tib si. Qhov uas raug txom nyeem loj heev tsis paub kawg no “ua rau [Nws], … tus loj tshaj plaws, kom tshee hnyo vim yog txoj kev mob, thiab los ntshav ntawm txhua lub qhov hws” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 19:18). Tsuas yog Nws thiaj ua tau li no.
Tsis muaj lwm tus uas yuav zoo txaus
Kom peb dim peb lub txim.
Yexus tib leeg thiaj yog txoj kev
Uas coj peb ntsib Leej Txiv.3
Lawv coj Yexus mus rau lub Roob Khaulakhauthas, thiab nyob ntawd lawv muab Nws ntsia saum ntoo khaub lig, ib yam uas tsis ncaj tshaj plaws hauv lub ntiaj teb zaj keeb kwm. Tsis muaj leej twg uas txo tau Nws txoj sia. Ua Vajtswv Tib Leeg Tub, Nws muaj hwj chim kov yeej tau kev tuag. Nws yeej thov tau Nws Leej Txiv, thiab coob coob tug tim tswv saum ntuj yuav nqis los ntaus cov uas tsim txom Nws thiab qhia tias Nws kav tau txhua yam. Thaum Nws ib tug thwj tim ntxeev siab rau Nws, Nws hais tais, “Tiam sis yog kuv ua li ntawd, yuav tsis tiav raws li Vajtswv txoj lus uas hais tias yuav tusm muaj li no?” (Mathais 26:54).
Vim Nws mloog Nws Txiv lus zoo tag nrho—thiab vim Nws hlub peb zoo tag nrho—Yexus kom txo Nws txoj sia thiab ua tiav Nws txoj kev txi uas tsis paub kawg thiab nyob mus ib txhis li, uas duav qhov yav nram ntej thiab yav tom ntej huv tib si.
Peb tus Cawm Seej txoj Kev Kov Yeej
Yexus txib kom nws cov Thwj Tim khiav Nws tej dej num tom qab Nws tas sim neej. Lawv yuav ua tau li cas? Lawv ib txhia yog neeg nuv ntses xwb, thiab tsis muaj leej twg uas tau kawm ntawv vaj lug kub npaj qhia tib neeg. Thaum lub sij hawm ntawd, zoo li Khetos lub Koom Txoos yuav raug puas tsuaj tsis ntev. Tiam sis cov Thwj Tim nrhiav tau lub dag zog kom ris lawv tej hauj lwm thiab ua tej yam tseem ceeb hauv lub ntiaj teb zaj keeb kwm.
Lawv ua li cas thiaj muaj zog thaum zoo li tsis muaj li? Tus coj kev teev ntuj thiab kws txuj Anglican Frederic Farrar hais tias: “Tsuas muaj ib, twb yog tib qho lus teb xwb uas muaj tau—kev sawv hauv qhov tuag rov qab los. Tag nrho tej kev ntxeev no yog vim lub hwj chim ntawm Khetos txoj kev sawv rov los.”4 Ua tim khawv txog tus Tswv uas sawv rov los, cov Thwj Tim paub tias tsis muaj dab tsi uas yuav cheem tau txoj hauj lwm no loj hlob tuaj. Lawv cov lus tim khawv yog ib lub hauv paus muaj hwj chim txhawb nqa lawv thaum lub Koom Txoos thaum ntxov kov yeej txhua yam.
Lub Caij Easter no, ua Nws ib tug tim khawv, kuv tshaj tawm hais tias muaj ib tag kis zoo nkauj heev thaum hnub Sunday, tus Tswv Yexus Khetos sawv hauv qhov tuag rov qab los kom thiaj ntxiv dag zog rau peb thiab ua kom peb txhua tus kov yeej tau kev tuag. Yexus Khetos muaj txoj sia nyob! Vim yog Nws, kev tuag tsis yog qhov kawg. Txoj Kev Sawv Rov Los yog Khetos lub txiaj ntsim pub dawb rau peb txhua tus.
Khetos thiab Maivliag nyob ntawm lub Ntxa, los ntawm Joseph Brickey
Los cuag Khetos
Txoj moo zoo thiab Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj yog rau txhua tus neeg—twb yog, txhua leej. Tib txoj kev uas peb tau tag nrho tej koob hmoov ntawm tus Cawm Seej txoj kev theej txhoj no yog thaum peb tus kheej txais Nws txoj lus caw hais tias: “Los cuag kuv” (Matthew 11:28).
Peb los cuag Khetos thaum peb muaj siab ntseeg Nws thiab hloov siab lees txim. Peb los cuag Nws thaum peb ua kev cai raus dej los ntawm Nws lub npe thiab txais lub txiaj ntsim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Peb los cuag Nws thaum peb ua raws li tej lus txib, txais cov kab ke, ua raws li peb tej kev khi lus, mus tuam tsev, thiab ua neej coj raws li Khetos ib tug thwj tim tiag.
Qee zaum, nej yuav ntsib kev poob siab thiab kev tsis txaus siab. Nej lub siab yuav ntais rhe vim yog nej tus kheej los sis nej ib tug neeg uas nej hlub. Tej zaum lwm tus neeg tej kev txhaum yuav raug rau nej. Tej kev yuam kev uas nej ua—tej zaum tej loj loj—tej zaum yuav ua rau nej ntshai tsam qhov kev kaj siab lug thiab kev zoo siab tsis muaj rau nej mus ib txhis li. Thaum tej lub sij hawm zoo li ntawd, nco qab ntsoov hais tias tus Cawm Seej tsis yog daws lub nra kev txhaum tiam sis Nws kuj “raug tej kev mob thiab tej kev txom nyem thiab tej kev ntxias txhua yam” (Amas 7:11), suav nej li! Vim yog tej yam Nws raug rau nej, Nws paub Nws tus kheej saib yuav ua li cas pab nej thaum nej txais Nws txoj lus caw hais tias: “Los cuag kuv.”
Zoo Siab Txais Tos Sawv Daws
Yexus Khetos tau qhia meej meej hais tias tag nrho Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cov me nyuam muaj vaj huam sib luag txais tau tej koob hmoov ntawm Nws txoj moo zoo thiab txoj Kev Theej Txhoj. Nws pab peb nco ntsoov tias txhua txhia tus neeg “ib tug yeej muaj cai li ib tug, thiab Vajtswv tsis txwv leej twg” (2 Nifais 26:28).
“Nws caw lawv txhua tus kom los cuag nws thiab los txais yuav nws txoj kev tshav ntuj; thiab nws tsis txwv leej twg ntawm cov uas los cuag nws, tsis hais cov neeg dub los sis cov neeg dawb, cov neeg ua qhev los sis cov neeg ywj pheej, tsis hais poj niam los sis txiv neej” (2 Nifais 26:33).
“Nws caw lawv txhua tus”—qhov ntawd txhais tias tag nrho peb sawv daws! Peb yuav tsum tsis txhob lam tau lam tis npe tsis muaj tseeb rau peb tus kheej los sis lwm tus neeg. Peb yuav tsum tsis txhob tav kev rau tus Cawm Seej txoj kev hlub los sis xav tias Nws yuav ncav tsis cuag peb los sis lwm tus neeg. Ib yam li kuv tau hais yav tas los hais tias, “Nej nyob hauv lub qhov tob npaum li cas los Yexus Khetos txoj kev Theej Txhooj tseem yuav ci ntsa iab ua tau txoj kev kaj rau nej.”5
Tsis tas li ntawd, ib yam li tus Muam Holland thiab kuv qhia ob peb hlis ua ntej nws tas sim neej, Vajtswv txib kom peb “muaj siab hlub, uas yog kev hlub tiag” (2 Nifais 26:30).6 Nov yog txoj kev hlub uas tus Cawm Seej muaj rau peb, rau qhov uas “Nws yeej tsis ua ib yam xwm txheej dab tsi tsuas yog yuav ua tej uas zoo rau lub ntiaj teb thiab txhua yam uas nyob hauv xwb; vim nws yeej hlub lub ntiaj teb, kawg nkaus tias nws tso nws tus kheej txoj sia xwv kom nws yuav coj tau neeg txhua tus mus cuag nws” (2 Nifais 26:24).
Kuv ua tim khawv tias txoj moo zoo thiab Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj yog rau tib neeg txhua tus. Kuv thov kom nej yuav txais yuav tej koob hmoov uas Nws coj los rau nej tau.
© 2024 los ntawm Intellectual Reserve, Inc. Ceev txhua txoj cai. Luam tawm hauv Teb Chaws Amelikas. Pub luam tawm ua lus Askiv: 6/19. Pub txhais ua lus Hmoob: 6/19. Kev txhais Monthly Liahona Message, March 2024. Hmong. 19284 295