Glābēja paklausības priekšzīme
Viņa priekšzīme rāda mums visiem paraugu, kam sekot.
„No visām mācībām, kuras mēs apgūstam no Glābēja dzīves, nav nevienas skaidrākas un ietekmīgākas par paklausības mācību,” 2014. gada aprīļa vispārējā konferencē mācīja elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Glābēja piemērs māca mums ne vien to, kādēļ ir svarīgi paklausīt Debesu Tēvam, bet arī to, kā mēs varam būt paklausīgi. Izskatot turpmāk minētos Glābēja kalpošanas piemērus, padomā, kā tie var rādīt tev ceļu tavā dzīvē.
1. Kaut gan Jēzus bija bez grēka, Viņš piekrita tikt kristīts, lai piepildītu visu taisnību (skat. Mateja 3:13–17; skat. arī 2. Nefija 31:4–7; Jāņa 3:5).
2. Divpadsmit gadu vecumā, kad Jāzeps un Marija uzgāja Jēzu, mācām templī, Viņš „bija tiem paklausīgs” un paklausīgi atgriezās mājās kopā ar viņiem (skat. Lūkas 2:42–51).
3. Lai gan Jēzus lūdza, kaut šis biķeris ietu Viņam garām, tomēr pakļāvās un izcieta par mums Ģetzemanes dārzā (skat. Mateja 26:36–44; Lūkas 22:39–54).
4. Viņš turēja sabata dienu svētu un apmeklēja dievkalpojumus sinagogā (skat. Lūkas 4:16–44).
5. Jēzus pakļāvās cilvēku tiesai, lai varētu īstenoties Tēva darbs un Viņa godība (skat. Jesajas 53:7; Mateja 26:53; Mozus 1:39).
6. Viņš pabeidza Savu darbu, ļaujot ļaundariem sist Sevi krustā (skat. Mateja 27:35; Jāņa 10:17–18; Galatiešiem 1:3–5).
7. Allaž paklausot Savam Tēvam, Jēzus devās uz garu pasauli, lai organizētu tur misionāru darbu (skat. 1. Pētera 3:18–20; 4:6).
8. Sātans kārdināja Jēzu, bet Viņš nepadevās (skat. Mateja 4:1–11; M&D 20:22).
9. Viņš turpina īstenot Tēva gribu un vadīt Baznīcu (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:16–17; M&D 19:2, 24).