Taisnīgas tiesas nodrošināšana

Pagājušajā oktobrī prezidents Rasels M. Nelsons mūs izaicināja apdomāt, kā mūsu dzīve būtu citādāka, ja mums „pēkšņi tiktu liegtas tās zināšanas, ko [esam guvuši] no Mormona Grāmatas”.¹ Es esmu pārdomājis šo jautājumu, tāpat kā, esmu pārliecināts, daudzi no jums. Viena doma atkal un atkal ir nākusi manā prātā: „Kur es varētu rast mieru bez Mormona Grāmatas un tās skaidrības, ko tā vieš par Kristus mācību un Viņa Izpirkšanas upuri?”

Kristus mācība — kas sastāv no glābšanas principiem un priekšrakstiem, proti, no ticības Kristum, grēku nožēlošanas, kristīšanas, Svētā Gara dāvanas un pastāvēšanas līdz galam — ir daudzkārt mācīta visos evaņģēlija Atjaunošanas laika Svētajos Rakstos, taču jo īpaši spēcīgi Mormona Grāmatā.² Šī mācība sākas ar ticību Kristum, un katrs no tās elementiem ir atkarīgs no paļaušanās uz Viņa Izpirkšanas upuri.

Prezidents Nelsons mācīja: „Mormona Grāmata sniedz vispilnīgāko un uzticamāko skaidrojumu par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, ko nevar rast nekur citur.”³ Jo labāk mēs sapratīsim šo Glābēja dievišķo dāvanu, jo labāk mēs savā prātā un sirdī⁴ sapratīsim prezidenta Nelsona apgalvojumu, ka „Mormona Grāmatas patiesajiem principiem ir spēks dziedināt, mierināt, atjaunot, sniegt palīdzību, stiprināt un iepriecināt mūsu dvēseles”.⁵

Mormona Grāmata sniedz ļoti svarīgu un mierinošu apziņu par Glābēja veikto Izpirkšanu, tas ir, ka Kristus žēlīgais upuris piepilda visas taisnības prasības. Alma paskaidroja: „Dievs pats izpērk pasaules grēkus, lai īstenotu žēlastības ieceri, lai apmierinātu taisnības prasības, lai Dievs varētu būt pilnīgs, taisns Dievs, un arī žēlīgs Dievs.”⁶ Tēva žēlastības iecere⁷ — ko Svētie Raksti sauc arī par laimes ieceri⁸ vai glābšanas ieceri⁹ — nevarētu tikt piepildīta, ja vien netiktu apmierinātas visas taisnības prasības.

Kas tad ir „taisnības prasības”? Apdomājiet Almas paša pieredzi. Atcerieties, ka jaunības gados Alma centās „iznīcināt Baznīcu”.¹⁰ Patiesībā Alma pateica savam dēlam Helamanam, ka viņš tika „mocīts [ar] elles sāpēm”, tāpēc ka bija „noslepkavojis daudzus [Dieva] bērn[us]”, novedot „[viņus] postā”.¹¹

Alma paskaidroja Helamanam, ka visbeidzot viņš sajuta mieru, kad viņa „prāts pieķērās” viņa tēva mācītajam „par Jēzus Kristus … atnākšanu, lai izpirktu pasaules grēkus”.¹² Nožēlas pilnais Alma lūdzās pēc Kristus žēlastības¹³ un tad sajuta prieku un atvieglojumu, kad atskārta, ka Kristus bija izpircis viņa grēkus un samaksājis par visu, ko pieprasīja taisnība. Ko tad taisnība būtu pieprasījusi no Almas? Alma pats vēlāk mācīja, ka „nekas netīrs nevar iemantot Dieva valstību”.¹⁴ Taisnība būtu liegusi Almam atgriezties pie Debesu Tēva, ja vien nebūtu žēlastības, kas ļāva Almam sajust atvieglojumu.¹⁵

Bet vai Almas prieks bija tikai par sevi pašu — par viņa izbēgšanu no soda un viņa spēju atgriezties pie Tēva? Mēs zinām, ka Alma mocījās arī par tiem, kurus bija aizvedis prom no patiesības.¹⁶ Taču Alma pats nevarēja dziedināt un atjaunot visus tos, kurus bija aizvedis neceļos. Viņš personīgi nevarēja nodrošināt, lai viņiem tiktu dota taisnīga iespēja — mācīties Kristus mācību un tikt svētītiem, dzīvojot pēc tās priekpilnajiem principiem. Viņš nevarēja atgriezt tos, kuri, iespējams, nomira, būdami viņa viltus mācību aptumšoti.

Prezidents Boids K. Pekers reiz mācīja: „Almu paglāba šāda doma: vistiešākais Kristus Izpirkšanas mērķis ir atjaunot to, ko jūs nevarat atjaunot, dziedēt to, ko jūs nevarat dziedēt, salabot to, ko jūs esat salauzuši un nevarat salabot.”¹⁷ Priekpilnā patiesība, kurai „pieķērās” Almas prāts, bija tāda, ka ne tikai viņš pats var tikt darīts tīrs, bet arī tie, kuriem viņš ir kaitējis, var tikt dziedināti un darīti veseli.

Daudzus gadus pirms Almu izglāba šī pārliecinošā doktrīna, ķēniņš Benjamīns mācīja par dziedināšanas vērienīgumu, ko sniedz Glābēja Izpirkšanas upuris. Ķēniņš Benjamīns paziņoja, ka šo „liel[o] prieka vēsti” viņam nodeva „Dieva eņģelis”.¹⁸ Šī prieka vēsts bija par to, ka Kristus cietīs un nomirs par mūsu grēkiem un kļūdām, lai nodrošinātu to, ka „taisnīga tiesa varētu nākt pār cilvēku bērniem”.¹⁹

Ko tieši „taisnīga tiesa” pieprasa? Nākamajā pantā ķēniņš Benjamīns paskaidroja: lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, Glābēja asinis izpirka „to grēkus, kas ir krituši dēļ Ādama pārkāpuma”, un tos, „kas miruši, nezinādami Dieva gribu attiecībā uz sevi, vai [kas ir] netīši grēkojuši”.²⁰ Viņš mācīja, ka taisnīga tiesa arī pieprasīja, lai „Kristus asinis [izpirktu]” mazu bērnu grēkus.²¹

Šie Svētie Raksti māca brīnišķīgu mācību: Glābēja Izpirkšanas upuris kā bezmaksas dāvana dziedina tos, kuri grēko neziņā, — tos, kuriem, pēc Jēkaba teiktā, „nav dots likums”.²² Atbildība par grēku ir atkarīga no gaismas, kas mums ir dota, un no mūsu spējas pielietot savu rīcības brīvību.²³ Mēs zinām šo dziedinošo un mierinošo patiesību tikai pateicoties Mormona Grāmatai un citiem Atjaunošanas Svētajiem Rakstiem.²⁴

Protams, tad, kad likums ir dots un kad mēs vairs neesam neziņā par Dieva gribu, mēs esam atbildīgi. Ķēniņš Benjamīns uzsvēra: „Ak vai tam, kas zina, ka viņš saceļas pret Dievu! Jo glābšana nenāk ne pie viena tāda, kā tikai caur grēku nožēlošanu un ticību Tam Kungam Jēzum Kristum.”²⁵

Arī šīs ir priecīgas vēstis par Kristus mācību. Glābējs ne tikai dziedina un atjauno tos, kuri grēko neziņā, bet arī dāvā dziedinājumu tiem, kuri grēko pret gaismu, ja viņi nožēlos grēkus un ticēs Viņam.²⁶

Alma droši vien „pieķērās” abām šīm patiesajām mācībām. Vai Alma tiešām būtu sajutis „skaudr[u] … priek[u]”²⁷, kā viņš to raksturoja, ja būtu domājis, ka Kristus izglāba viņu, bet uz mūžiem atstāja savainotus tos, kurus Alma bija aizvedis prom no patiesības? Noteikti nē. Lai Alma sajustu pilnīgu mieru, arī tiem, kuriem viņš bija kaitējis, bija vajadzīga iespēja kļūt veseliem.

Bet kā tieši viņi — vai tie, kuriem mēs kaitējam, — var kļūt veseli? Lai arī mēs nezinām, kā tieši Glābēja Izpirkšanas upuris dziedē un atjauno, mēs zinām to — lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, Glābējs aizvāks neziņas nezāles un citu cilvēku radīto sāpju durstīgos ērkšķus.²⁸ Šādi Viņš nodrošina, ka visiem Dieva bērniem būs dota iespēja ar neaizmiglotu skatu izvēlēties — sekot Viņam un pieņemt diženo laimes ieceri.²⁹

Šīs ir tās patiesās mācības, kas atnesa mieru Almam. Un šīm mācībām vajadzētu atnest lielu mieru arī mums. Būdami miesīgi vīrieši un sievietes, mēs uzskrienam virsū vai dažreiz uzduramies cits citam un nodarām kaitējumu. To var apliecināt jebkurš vecāks — sāpes no mūsu kļūdām nav vienkārši bailes par mūsu pašu sodu, bet bailes, ka mēs kaut kā esam ierobežojuši savu bērnu prieku vai kaut kā traucējuši viņiem redzēt un saprast patiesību. Glābēja Izpirkšanas upura diženais apsolījums ir tāds, runājot par mūsu kā vecāku kļūdām, ka Viņš turēs mūsu bērnus nevainīgus un apsola viņiem dziedinājumu.³⁰ Un pat tad, kad viņi ir grēkojuši pret gaismu — kā to darām mēs visi —, Viņa žēlastības roka ir izstiepta³¹, un Viņš pestīs viņus, ja vien viņi raudzīsies uz Viņu un dzīvos.³²

Lai arī Glābējam ir spēks salabot to, ko mēs nevaram salabot, Viņš pavēl mums darīt visu, kas mūsu spēkos, lai, nožēlojot grēkus, atlīdzinātu kaitējumu.³³ Mūsu grēki un kļūdas izjauc mūsu attiecības ne tikai ar Dievu, bet arī ar citiem. Dažkārt mūsu dziedināšanas un atjaunošanas pūliņi var būt tikai atvainošanās, bet citreiz atlīdzināšana var prasīt gadiem ilgas, pazemīgas pūles.³⁴ Tomēr daudzi mūsu grēki un kļūdas ir tādas, ka mēs vienkārši nespējam pilnīgi dziedināt tos, kam esam nodarījuši pāri. Mormona Grāmatas un atjaunotā evaņģēlija brīnišķīgais, mieru nesošais apsolījums ir tāds, ka Glābējs salabos visu, ko mēs būsim salauzuši.³⁵ Un Viņš arī salabos mūs, ja mēs vērsīsimies pie Viņa ticībā un nožēlosim to ļaunumu, ko esam darījuši.³⁶ Viņš piedāvā abas šīs dāvanas, tāpēc ka Viņš mīl mūs visus ar pilnīgu mīlestību³⁷ un tāpēc ka Viņš ir apņēmies nodrošināt taisnīgu tiesu, kas pagodina gan taisnību, gan žēlastību. Es liecinu, ka tā ir patiesība. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.