Tēvs

Pirmsmirstīgajā pasaulē mēs piedzimām kā gari Debesu Vecākiem un dzīvojām ar Viņiem kā ģimene.³ Viņi pazina mūs, mācīja mūs un mīlēja mūs.⁴ Mēs ļoti vēlējāmies būt tādi kā mūsu Debesu Tēvs. Taču, lai tas notiktu, mēs sapratām, ka mums vajadzēs:

1. saņemt slavas pilnus, nemirstīgus, fiziskus ķermeņus;⁵

2. apprecēties un veidot ģimenes caur priesterības saistīšanas spēku⁶ un

3. iegūt visas zināšanas, spēku un dievišķās īpašības.⁷

Rezultātā Tēvs radīja plānu, kas ar noteiktiem nosacījumiem⁸ ļautu mums: iegūt fiziskos ķermeņus, kas augšāmceļoties kļūtu nemirstīgi un slavas pilni, apprecēties un veidot ģimenes mirstīgajā dzīvē, vai tiem uzticīgajiem, kam nebija šādas iespējas, — pēc mirstīgās dzīves⁹, attīstīties pretī pilnībai un galu galā atgriezties pie mūsu Debesu Vecākiem, un dzīvot ar Viņiem un mūsu ģimenēm paaugstinātā un mūžīgas laimes stāvoklī.¹⁰

Svētie Raksti to dēvē par pestīšanas ieceri.¹¹ Mēs bijām tik pateicīgi par šo ieceri, kad mēs tikām ar to iepazīstināti, ka mēs aiz prieka gavilējām.¹² Katrs no mums pieņēma šīs ieceres nosacījumus, ieskaitot mirstīgās dzīves pieredzes un izaicinājumus, kas mums palīdzēs attīstīt dievišķās īpašības.¹³

Laicīgajā dzīvē Debesu Tēvs nodrošina mums tādus apstākļus, kas mums nepieciešami, lai mēs Viņa plāna ietvaros attīstītos. Tēvs dzemdināja Jēzu Kristu miesā¹⁴ un sniedza Viņam dievišķu palīdzību, lai Viņš varētu izpildīt Savu mirstīgo misiju. Tieši tāpat Tēvs palīdzēs katram no mums, ja mēs centīsimies turēt Viņa pavēles.¹⁵ Tēvs mums dod rīcības brīvību.¹⁶ Mūsu dzīves ir Viņa rokās, un mūsu „dienas ir zināmas” un „nekļūs mazāk”.¹⁷ Un Viņš gādā, ka galu galā visas lietas nāk par labu tiem, kas Viņu mīl.¹⁸

Tas ir mūsu Debesu Tēvs, kas dod mums dienišķo maizi¹⁹, kas ir gan ēdiens, ko ēdam, gan spēks, kas mums nepieciešams, lai turētu Viņa baušļus.²⁰ Tēvs mums sniedz labas dāvanas.²¹ Viņš dzird un atbild uz mūsu lūgšanām.²² Debesu Tēvs atbrīvo mūs no ļauna, kad mēs Viņam to ļaujam.²³ Viņš raud par mums, kad mēs ciešam.²⁴ Galu galā visas mūsu svētības nāk no Tēva.²⁵

Debesu Tēvs mūs vada un sniedz mums nepieciešamās pieredzes, kas balstītas uz mūsu stiprajām pusēm, vājībām un izvēlēm, lai mēs varētu nest labus augļus.²⁶ Tēvs mūs pārmāca, kad tas nepieciešams, jo Viņš mūs mīl.²⁷ Viņš ir „Padoma Cilvēks”²⁸, kurš dalīsies padomā, ja mēs lūgsim.²⁹

Tas ir Debesu Tēvs, kurš sūta mūsu dzīvēs gan Svētā Gara ietekmi, gan Svētā Gara dāvanu.³⁰ Caur Svētā Gara dāvanu mūsos var mājot Tēva slava jeb prāts, gaisma un spēks.³¹ Ja mēs centīsimies pieaugt gaismā un patiesībā, līdz mūsu acs būs vērsta vienīgi uz Dieva godību, Debesu Tēvs sūtīs Apsolījuma Svēto Garu, lai saistītu mūs mūžīgajai dzīvei un atklātu Savu vaigu mums — vai nu šajā, vai nākamajā dzīvē.³²

Pēclaicīgajā garu pasaulē Debesu Tēvs turpina izliet Svēto Garu un sūtīt misionārus pie tiem, kam nepieciešams evaņģēlijs. Viņš atbild uz lūgšanām un palīdz saņemt aizstājošos priekšrakstus tiem, kam to trūkst.³³

Tēvs uzcēla Jēzu Kristu un deva Viņam spēku īstenot augšāmcelšanos³⁴, ar kuras palīdzību mēs saņemsim nemirstīgus ķermeņus. Glābēja pestīšana un augšāmcelšanās atved mūs atpakaļ Tēva klātbūtnē, kur mēs tiksim Jēzus Kristus tiesāti.³⁵

Tie, kuri paļaujas uz „Svētā Mesijas nopelniem un žēlastību, un labvēlību„³⁶, saņems slavas pilnus ķermeņus kā Tēvam³⁷ un dzīvos ar Viņu „nebeidzamā laimes stāvoklī”.³⁸ Tur Tēvs noslaucīs visas mūsu asaras³⁹ un palīdzēs mums turpināt mūsu ceļojumu, lai kļūtu tādi kā Viņš.

Kā jūs redzat, Debesu Tēvs vienmēr ir kopā ar mums.⁴⁰

Lai kļūtu tādi kā Tēvs, mums ir jāattīsta Viņa rakstura iezīmes. Debesu Tēva [raksturs] ietver šādas nevainojamas iezīmes un īpašības:

• Tēvs ir Bezgalīgs un Mūžīgs.⁴¹

• Viņš ir pilnīgi taisnīgs, žēlsirdīgs, laipns, pacietīgs un Viņš vēlas tikai to, kas ir vislabākais mums.⁴²

• Debesu Tēvs ir mīlestība.⁴³

• Viņš tur Savas derības.⁴⁴

• Viņš nemainās.⁴⁵

• Viņš nevar melot.⁴⁶

• Tēvs neuzlūko cilvēka vaigu.⁴⁷

• Viņš zina visas lietas — pagātni, tagadni un nākotni — no paša iesākuma.⁴⁸

• Debesu Tēvs ir gudrāks⁴⁹ nekā mēs visi.⁵⁰

• Tēvam pieder visa vara⁵¹, un Viņš dara visu, ko Viņš ir iecerējis darīt.⁵²

Brāļi un māsas, mēs varam uzticēties un paļauties uz Tēvu. Tādēļ, ka Viņam ir mūžīgā perspektīva, Debesu Tēvs var redzēt lietas, kuras mēs nevaram. Viņa prieks, darbs un godība ir īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.⁵³ Viss, ko Viņš dara, ir mūsu labumam. Viņš „vēlas [mūsu] mūžīgo laimi vairāk nekā [mēs paši].”⁵⁴ Un Viņš „neprasītu [mums] piedzīvot kādu grūtību brīdi ilgāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams [mūsu] labumam vai to labumam, kurus [mēs] mīlam”.⁵⁵ Tādējādi Viņš koncentrējas uz to, lai palīdzētu mums pilnveidoties, nevis uz tiesāšanu un nosodīšanu.⁵⁶

Kā Dieva gara dēliem un meitām — katram no mums ir potenciāls kļūt tādiem kā Tēvs. Lai to paveiktu, mums jāpielūdz Tēvs Dēla vārdā.⁵⁷ Mēs to darām, cenšoties būt paklausīgi Tēva gribai, kāds bija Glābējs,⁵⁸ un nepārtraukti nožēlojot grēkus.⁵⁹ Kad mēs darām šīs lietas, mēs „[saņemam] labvēlīb[u] pēc labvēlības”, līdz saņemam no Tēva pilnības⁶⁰ un esam apveltīti ar „Viņa raksturu, pilnību un īpašībām”.⁶¹

Ja paskatās uz attālumu starp to, kas mēs esam kā mirstīgie un kāds ir kļuvis Debesu Tēvs, nav nekāds brīnums, ka dažiem ir sajūta, ka kļūt tādiem kā Tēvs ir nesasniedzams mērķis. Tomēr Svētie Raksti ir skaidri. Ja mēs paliksim uzticīgi ticībā Kristum, nožēlosim grēkus un caur paklausību tieksimies pēc Dieva labvēlības, galu galā mēs kļūsim tādi kā Tēvs. Mani mierina fakts, ka tie, kas cenšas būt paklausīgi, „[saņems] labvēlīb[u] pēc labvēlības” un galu galā „[saņems] no Viņa pilnības”.⁶² Citiem vārdiem sakot, mēs nekļūsim tādi kā Tēvs paši saviem spēkiem.⁶³ Drīzāk tas tiks paveikts caur labvēlības dāvanām — dažām — lielām, bet lielākoties — mazām, kas papildina viena otru, līdz iegūta pilnība. Taču, brāļi un māsas, tā nāks!

Es aicinu jūs ticēt, ka Debesu Tēvs zina, kā jūs paaugstināt; meklējiet Viņa dienišķo, spēcinošo atbalstu un turpiniet ar ticību Kristū, pat tad, kad jūs nevarat sajust Dieva mīlestību.

Mums trūkst izpratnes par daudziem aspektiem, kā kļūt līdzīgiem Tēvam.⁶⁴ Taču es ar pilnīgu pārliecību varu liecināt, ka cenšanās kļūt tādiem kā Tēvs ir jebkuru upuru vērta.⁶⁵ Tie upuri, ko nesam šajā laicīgajā dzīvē, lai arī cik lieli tie nebūtu, vienkārši nav salīdzināmi ar to neizmērojamo prieku, laimi un mīlestību, ko mēs jutīsim Dieva klātbūtnē.⁶⁶ Ja jums ir grūtības noticēt, ka tas ir to upuru vērts, kas no jums tiek prasīti, Glābējs uzrunā jūs, sacīdams: „Jūs vēl neesat sapratuši, cik lielas svētības Tēvam ir … sagatavotas priekš jums; … jūs nespējat tagad visu panest, tomēr turiet drošu prātu, jo Es vadīšu jūs uz priekšu.”⁶⁷

Es liecinu, ka jūsu Debesu Tēvs mīl jūs un vēlas, lai jūs atkal dzīvotu kopā ar Viņu. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.