2010–2019
Leej Txiv
Kaum Hli Ntuj Xyoo 2018


10:17

Leej Txiv

Peb txhua tus muaj cuab kav rais los mus ua neeg zoo li Leej Txiv. Yog yuav ua li no, peb yuav tsum pe hawm Leej Txiv los ntawm Leej Tub lub npe.

Rau tag nrho nws lub neej, kuv tus poj niam, Melinda, nws siv tag nrho nws lub siab rau siab ntso ua Yexus Khetos ib tug pab coj. Tiam sis, thaum nws tseem hluas, nws xav tias nws tsis tsim nyog tau Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj kev hlub thiab tej koob hmoov vim nws tsis to taub Vajtswv tus cwj pwm. Muaj hmoov, vim Melinda pheej ua raws li cov lus txib txawm hais tias nws muaj kev tu siab heev. Ob peb xyoos tas los lawm, nws raug ntau yam xwm uas pab nws to taub Vajtswv tus cwj pwm zoo dua, paub txog Nws txoj kev hlub rau Nws cov me nyuam thiab Nws txoj kev ris txiaj rau peb txoj kev sim ua Nws tej hauj lwm txawm peb tsis tshua txawj ua.

Nws piav seb qhov no ua li cas rau nws thaum nws hais tias: “Nim no kuv paub tseeb hais tias Leej Txiv txoj hau kev yeej pab, thiab tias nws yeej xav kom peb ua zoo, thiab tias Nws qhia peb tej yam uas peb xav tau kom peb yuav muaj cuab kav rov qab mus nrog Nws nyob. Tsam no kuv pom kuv tus kheej thiab lwm tus neeg ib yam li Vajtswv pom peb. Kuv haj yam muaj kev hlub thiab tsis ntshai thaum kuv ua niam, qhuab qhia, thiab pab lwm tus neeg. Kuv muaj kev thaj yeeb nyab xeeb thiab ua siab loj tsis muaj kev txhawb xeeb thiab kev ntxhov siab lawm. Kuv tsis xav tias Vajtswv txiav txim rau kuv, tiam sis kuv hnov nws txoj kev txhawb pab. Kuv txoj kev ntseeg yeej khov dua. Kuv haj yam hnov tau kuv Leej Txiv txoj kev hlub.”

Thaum “paub tseeb txog [Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej] tus cwj pwm, kev ua zoo tag nrho, thiab tus xeeb ceem” yog qhov uas pab tau peb muaj kev ntseeg txaus peb thiaj tau kev tsa nto. Thaum to taub zoo txog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tus cwj pwm peb thiaj paub txog peb tus kheej thiab lwm tus neeg zoo thiab qhov ntawd yuav pab peb to taub Vajtswv txoj kev hlub rau Nws cov me nyuam thiab paub tias Nws los xav kom peb rais los mus ua neeg zoo li Nws. Thaum peb tsis to taub Nws tus cwj pwm zoo ces peb yuav xav tias peb tsis muaj cuab kav rov qab mus nrog Nws nyob ua ke dua.

Hnub no kuv xav qhia nej txog Leej Txiv uas yuav pab peb txhua tus, kuj yuav pab tau cov uas xav paub seb Vajtswv puas hlub lawv, kom lawv to taub Nws tus cwj pwm thiab haj yam muaj kev ntseeg txog Nws, Nws Tib Leeg Tub, thiab Nws txoj kev uas npaj tseg rau peb.

Lub Neej Ua Ntej Yug Los

Nyob hauv lub ntiaj teb ua ntej peb yug los, peb yog Niam Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cov me nyuam ntsuj plig thiab tau nrog Nkawd nyob ua ib tse neeg. Nkawd paub peb, qhia peb, thiab hlub peb. Peb xav ua neeg zoo li peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej. Tiam sis, yog yuav ua li ntawd, peb paub hais tias peb yuav tsum:

  1. Txais lub lub cev nqaij daim tawv, uas muaj yeeb koob thiab tsis txawj tuag;

  2. Yuav tsum yuav poj niam yuav txiv thiab muaj ib yim neeg uas raug khi ua ke los ntawm lub pov thawj hwj lub hwj chim; thiab

  3. Kawm paub txhua yam, tau hwj chim, thiab tej cwj pwm uas los saum ntuj los.

Yog li ntawd, Leej Txiv tau npaj ib txoj hau kev uas yuav cia peb txais ib lub cev nqaij daim tawv uas yuav tsis txawj tuag thiab yuav muaj yeeb koob tom qab Kev Sawv Rov Los yog peb ua raws li tej kev cai; kom yuav tau khub thiab muaj tsev neeg hauv ntiaj teb no los sis, rau cov uas rau siab ntseeg uas tsis tau muaj cib fim ua li ntawd, mam li ua tom qab lub neej no; yuav loj hlob mus rau kev zoo tag nrho; thiab thaum kawg rov qab mus nrog peb Niam Txiv Nyob Saum Ntuj Ceeb Tsheej ua ke thiab nrog Nkawd thiab peb tsev neeg nyob ua ke tau kev tsa nto thiab kev zoo siab tas mus ib txhis.

Cov vaj lug kub hu qhov no ua txoj kev cawm seej. Peb zoo siab heev thaum peb hnov txog txoj hau kev no, peb thiaj qw muaj kev zoo siab. Peb txhua leej txhua tus kam txais txoj kev no, kuj yuav raug tej xwm thiab teej teeb meem uas yuav pab peb rais los mus ua neeg tsim nyog nyob saum ntuj.

Lub Neej Txawj Ploj Txawj Tuag

Nyob hauv lub neej muaj kev ploj kev tuag no, Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cia peb muaj sij hawm loj hlob hauv Nws txoj hau kev. Leej Txiv muaj tau Yexus Khetos hauv cev nqaij daim tawv thiab muab kev pab los saum ntuj los pab Nws ua Nws tej hauj lwm hauv lub neej no. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yuav pab peb sawv daws ib yam li ntawd yog peb yuav sim ua raws li Nws cov lus txib. Leej Txiv cia peb muaj kev ywj siab xaiv. Peb lub neej nyob hauv Nws txhais tes, thiab yeej “paub txog peb tej hnub” thiab “yuav tsis raug suav ua tsawg.” Thiab Nws yeej npaj kom thaum kawg txhua yam yuav zoo rau cov uas hlub Nws.

Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yog tus uas niaj hnub tu peb, qhov no hais txog tej zaub mov uas peb tau noj thiab lub zog uas peb tau kom peb thiaj ua tau raws li Nws cov lus txib. Leej Txiv muab tej txiaj ntsim zoo. Nws hnov thiab teb peb cov lus thov. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cawm peb ntawm kev phem thaum peb cia Nws pab peb. Nws quaj thaum twg peb raug kev txom nyem. Thaum kawg ces, peb txhua txoj koob hmoov los ntawm Leej Txiv los.

Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej coj peb kev thiab cia peb raug tej yam uas peb xav tau nyob ntawm seb peb muaj zog, qaug zog, thiab xaiv li cas xwv kom peb thiaj txi tau cov txiv zoo. Tej thaum Leej Txiv yuav qhuab ntuas peb vim hais tias Nws hlub peb. Nws yog ib tug “Neeg uas Sab Laj,” uas yuav sab laj nrog peb yog peb yuav thov.

Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yog tus uas muab lub txiaj ntsim thiab tej kev tshoov siab los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv hauv peb lub neej. Dhau ntawm lub txiaj ntsim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, lub yeeb koob—los sis kev txawj ntse, qhov kaj, thiab hwj chim—ntawm Leej Txiv nyob tau hauv peb lub siab. Yog peb yuav sim nrhiav qhov kaj thiab qhov tseeb mus txog thaum peb lub qhov muag tsuas xav pom Vajtswv lub yeeb koob nkaus xwb, Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yuav xa tus Vaj Ntsuj Plig ntawm Kev Cog Lus los kho kom peb muaj txoj sia nyob mus ib txhis thiab muab Nws lub ntsej muag rau peb pom—txawm yog hauv lub neej no los sis lub neej tom ntej los xij.

Lub Neej Tom Qab Tuag

Hauv lub ntuj ntsuj plig tom qab tuag, Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej pheej muab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab xa nws cov tub txib mus rau cov uas xav tau txoj moo zoo. Nws teb cov lus thov thiab pab cov uas tsis txais tej kab ke thaum peb sawv cov neeg tuag cev.

Leej Txiv tau tsa Yexus Khetos thiab muab hwj chim rau Nws tau ua txoj Kev Sawv Rov Los, uas yog qhov uas pab tau peb txais ib lub cev uas tsis txawj tuag. Tus Cawm Seej txoj Kev Txhiv Dim thiab Kev Sawv Rov Los coj peb rov mus nrog Leej Txiv nyob, es nyob ntawd Yexus Khetos yuav txiav txim rau peb.

Cov uas vam “tus Mexiyas uas Dawb Huv txoj hauj lwm zoo, txoj kev hlub tshua, thiab txoj kev tshav ntuj” yuav txais ib lub cev uas muaj yeeb koob ib yam li Leej Txiv thiab yuav nrog Nws nyob “muaj kev zoo siab tas mus ib txhis li.” Nyob ntawd, Leej Txiv yuav so peb cov kua muag thiab pab peb rais los mus ua neeg zoo li Nws.

Nej yeej pom tau hais tias, Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yeej nyob ntawd xav pab peb txhua lub sij hawm.

Leej Txiv tus Cwj Pwm

Yog peb yuav ua neeg zoo li Leej Txiv, peb yuav tsum kawm coj cwj pwm zoo li Nws. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej coj cwj pwm zoo tag nrho li no:

  • Leej Txiv yeej “Nyob Txog Thaum Qhov Kawg thiab Kav Mus Ib Txhis.”

  • Nws yeej ua ncaj, zam txim, ua siab zoo, ua siab ntev, thiab tsuas xav kom peb tau tej yam uas zoo rau peb.

  • Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yog kev hlub.

  • Nws ua raws li Nws tej kev khi lus.

  • Nws tsis hloov.

  • Nws dag tsis tau.

  • Leej Txiv tsis xaiv neeg ntsej muag hlo li.

  • Nws paub txhua tsav yam—rau yav tas los, tas sim no, thiab tom ntej—txij thaum chiv keeb los.

  • Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej muaj tswv yim ntau tshaj peb txhua tus.

  • Leej Txiv muaj tag nrho txhua lub hwj chim thiab ua txhua yam uas Nws li siab xav kom Nws ua.

Cov kwv tij thiab cov muam, peb muaj cuab kav tso siab rau thiab vam peb Leej Txiv. Vim Nws pom tau lub neej uas nyob mus ib txhis, Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej pom tau tej yam uas peb tsis muaj cuab kav pom. Nws txoj kev zoo siab, txoj hauj lwm, thiab lub yeeb koob yog kom pab peb ua neeg tsis txawj tuag thiab tau kev tsa nto. Txhua yam Nws ua yeej pab peb xwb. Nws “xav kom [peb] yuav zoo siab tas mus ib txhis ntau tshaj qhov uas [peb] xav tau.” Thiab Nws “yuav tsis yuam [peb] raug ib yam twg uas nyuaj dhau qhov uas [peb] xav tau los yog qhov uas yuav zoo rau cov uas [peb] hlub.” Yog li ntawd, Nws xav pab kom peb yuav loj hlob zoo, nws tsis yog txiav txim thiab rau txim rau peb.

Rais Los Mus Ua Neeg Zoo Li Peb Leej Txiv

Ua Vajtswv me nyuam tub thiab ntxhais ntsuj plig, peb txhua tus muaj peev xwm rais los mus ua neeg zoo li Leej Txiv. Yog yuav ua li no, peb yuav tsum pe hawm Leej Txiv rau ntawm Leej Tub lub npe. Peb ua li no thaum peb ua raws li Leej Txiv lub siab nyiam, ib yam li tus Cawm Seej tau ua, thiab thaum peb pheej hloov siab lees txim. Thaum peb ua tej no, peb “txais ib qho kev tshav ntuj dhau ib qho kev tshav ntuj” txog thaum peb txais txhua yam tsav uas Leej Txiv muaj thiab peb tau vaj txiaj ntsim uas yog “nws tus cwj pwm, kev zoo tag nrho, thiab tus xeeb ceem.”

Vim peb yog neeg txawj tuag thiab nyob nrug deb ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, peb ib txhia thiaj xav tias peb yuav tsis muaj cuab kav rais los mus ua neeg zoo li Leej Txiv hlo li. Txawm li ntawd los, cov vaj lug kub qhia meej meej. Yog tias rau siab ntseeg Yexus, hloov siab lees txim, thiab nrhiav kom tau Vajtswv txoj kev tshav ntuj thaum peb mloog lus, nyob nyob ces peb yuav rais los mus ua neeg zoo li Leej Txiv. Kuv tau kev nplij siab vim kuv paub hais tias cov ua sim mloog lus yuav “txais ib txoj kev tshav ntuj dhau ib txoj kev tshav ntuj” thiab thaum kawg “txais yuav txhua yam tsav.” Ua lwm yam lus hais, peb tsis muaj cuab kav rais los mus ua neeg zoo li Leej Txiv peb tus kheej xwb. Tiam sis, yuav los dhau ntawm tej txiaj ntsim uas yog kev tshav ntuj, tej qhov loj thiab me, ib qho uas ntxiv rau ib qho txog thaum peb tau txhij txhua. Tiam sis, cov kwv tij thiab cov muam, yeej yuav muaj!

Kuv caw nej los ntseeg hais tias Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yeej paub tsa nej nto; niaj hnub thov Nws txoj kev pab; thiab thawb mus lawm tom ntej muaj kev ntseeg txog Yexus txawm tias tej hnub nej hnov tsis tau Vatjswv txoj kev hlub.

Muaj ntau yam uas peb tsis to taub txog txoj kev rais los mus ua neeg zoo li Leej Txiv. Tiam sis kuv hais lus tim khawv tias txoj kev sim los ua neeg zoo li Leej Txiv yeej tsim nyog peb txi ua li ntawd. Tej kev txi uas peb muab hauv lub neej uas muaj kev ploj kev tuag no, txawm loj los me, yuav piv tsis tau rau txoj kev zoo siab tshaj plaws uas peb yuav txais, thiab txoj kev hlub uas peb yuav hnov thaum nyob rau ntawm Vatjswv lub xub ntiag. Yog tias nej ntseeg tsis tau hais tias yuav tsim nyog muab tej kev txi ntawd, tus Cawm Seej hu rau nej hais tias, “Nej tsis tau to taub zoo seb Leej Txiv yuav muab koob hmoov zoo npaum li cas … rau nej; … nej ris tsis taus txhua yam lub sij hawm no; txawm li ntawd los, cia li zoo siab, vim kuv yuav coj nej kev.”

Kuv hais lus tim khawv tias nej Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yeej hlub nej thiab xav kom nej yuav rov qab mus nrog Nws nyob dua. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Cov ntawv nyob ntawm tus kws sau; kuj saib D. Melinda Ashton, “The Holy Ghost: Direction, Correction, and Warning” (Brigham Young University Women’s Conference, Plaub Hlis Ntuj hnub tim 28, 2016), byutv.org.

  2. Lectures on Faith (1985), 38.

  3. Saib “Tsev Neeg: Ib Zaj Lus Tshaj Tawm rau lub Ntiaj Teb,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2017, 145; “Mother in Heaven,” Gospel Topics, topics.lds.org.

  4. Tus Thwj Tim Pov Lauj qhia hais tias peb paub Leej Txiv zoo peb tej ntsuj plig thiaj li xav hu nws ua Abba, uas txhais tau hais tias “Txiv,” uas yog ib lo lus uas peb hais rau peb Leej Txiv uas peb paub zoo (saib Loos 8:15).

  5. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 130:22.

  6. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 132:19–20.

  7. Saib Mathais 5:48; kuj saib 2 Petus 1:3–8.

  8. Tej no hais txog qhov uas peb ceev peb thawj cov qub txeeg qub teg cia (saib Anplaham 3:26) thiab ces hauv lub neej uas muaj kev ploj kev tuag no peb rau siab ntseeg Khetos thiab Nws txoj Kev Theej Txhoj, muaj kev hloov siab lees txim, ua kev cai raus dej, kev txais lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab kev nyiaj mus kom txog thaum kawg (saib 3 Nifais 27:16–20).

  9. Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks tau qhia tias: “kab hais tias ib txhia uas tab tom mloog zaj xov no yuav hais tias, ‘Tiam sis kuv nev?’ Peb paub coob tug neeg hauv ib Tsoom Haiv Neeg Ntseeg uas tsim nyog thiab ua siab zoo uas tas sim no txom nyem thiab tsis muaj tej yam uas lawv xav tau kom vam meej. Kev nyob yus ib leeg, tsis muaj me nyuam, tuag, thiab kev sib nrauj tsim txom tej yam zoo thiab laug lub sij hawm uas yuav txais tej koob hmoov uas teem tseg. … Tiam sis tej teeb meem no tsuas kav ib nyuag ntu xwb. Tus Tswv tau cog lus tseg hais tias hauv lub neej uas nyob mus ib txhia nws cov tub thiab ntxhais uas ceev nws tej lus txib yuav tau txhua txoj koob hmoov, vim lawv tau ua raws li cov kev khi lus, thiab muaj lub siab xav ua qhov zoo” (“The Great Plan of Happiness,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1993, 75).

  10. Saib Mauxiyas 2:41.

  11. Saib Amas 42:5; nws kuj hu ua txoj kev cawm seej (saib, piv xam hais tias, Yakhauj 6:8) thiab txoj kev zoo siab (saib Amas 42:8, 16).

  12. Saib Yauj 38:4–7.

  13. Saib, for example, Henplais 5:8; 12:11; Ethaws 12:27. Thaum xub thawj mas, ib txhia teeb meem uas peb raug hauv lub neej no vim peb tsis to taub zoo yuav tab kaum tsis pub peb txais tej koob hmoov uas peb cia siab rau ntau tshaj plaws. Txawm muaj qhov sib tawm tsam no, Vajtswv yuav muab txhua txoj koob hmoov uas teem tseg rau cov uas rau siab ntseeg.

  14. Saib Lukas 1:31–35; Yauhas 1:14; 1 Nifais 11:18–21; Guide to the Scriptures, “Jesus Christ,” scriptures.lds.org.

  15. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:4–5, 16–17, 19–20.

  16. Saib Mauxes 7:32.

  17. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus122:9.

  18. Saib Loos 8:28.

  19. Saib Mathais 6:11.

  20. Saib N. Eldon Tanner, “The Importance of Prayer,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1974, 50.

  21. Saib Lukas 11:10–13; Yakanpaus 1:17.

  22. Saib Lukas 11:5–10; Joseph Smith Translation, Lukas 11:5–6 (hauv Lukas 11:5, lus cim a); 3 Nifais 13:6.

  23. Saib Mathais 6:13.

  24. Saib Mauxes 7:31–40.

  25. Saib Yakanpaus 1:17.

  26. Saib Yauhas 15:1–2; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 122:6–7.

  27. Saib Henplais 12:5–11; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 95:1.

  28. Mauxes 7:35.

  29. Saib Amas 37:12, 37.

  30. Saib Yauhas 14:26; 2 Nifais 31:12.

  31. Saib Yauhas 17:21–23, 26; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:36.

  32. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:53; 88:67–68.

  33. Saib 1 Petus 4:6. Txwj Laug Melvin J. Ballard, hais qhia seb vim li cas ib tug txiv neej uas nws muab ua kev cai raus dej tau koom lub Koom Txoos, hais tias, “Kuv tau kawm hais tias nws cov poj koob yawm txwv hauv lub ntuj ntsuj plig tau txais yuav Txoj Moo Zoo ntau xyoo tas los lawm thiab tau thov Vajtswv kom ib tug hauv lawv tsev neeg hauv ntiaj teb no yuav los qhib qhov rooj rau lawv, ces tau teb lawv zaj lus thov lawm thiab tus Tswv tau coj ob tug tub txib los rau nws lub qhov rooj” (nyob hauv Melvin R. Ballard, Melvin J. Ballard, Crusader for Righteousness [1966], 250).

  34. Saib Maumoos 7:5–6; kuj saib Yauhas 5:21, 26; 1 Kauleethaus 6:14; 2 Nifais 9:11–12; Amas 40:2–3; 3 Nifais 27:14.

  35. Saib Yauhas 5:22; Yakhauj 6:9; Amas 11:44; Hilamas 14:15–18. Khetos txoj Kev Theej Txhoj kov yeej txhua yam ntawm Adas txoj Kev Poob, nov kuj hais txog kev tuag ntawm sab ntsuj plig thiab sab cev nqaij daim tawv, yuav tsum kov yeej ob yam no yog tias peb yuav muaj cuab kav rov qab mus nrog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej nyob ua ke dua. Cov uas tau hloov siab lees txim ntawm lawv tej kev txhaum yuav nyob nrog Leej Txiv thiab Leej Tub nyob tas mus ib txhis. Tiam sis, cov uas tsis tau hloov siab lees txim yuav raug txoj kev tuag thib ob, uas yog vim lawv muaj kev txog kev txhaum (saib Hilamas 14:15–18).

  36. 2 Nifais 2:8.

  37. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:56; 88:28–29.

  38. Mauxiyas 2:41.

  39. Saib Tshwm Sim 7:17.

  40. Saib Mauxes 7:30. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej pheej saib xyuas thiab tu cov uas nyob hauv lub nceeg vaj thawlethi-aus vim nws cia Yexus Khetos thiab lwm cov neeg xilethi-aus uas pab ua tej no (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:77, 87) thiab cov uas nyob hauv lub nceeg vaj thilethi-aus tau kev saib xyuas los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab cov tim tswv (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:86, 88).

  41. Mauxes 7:35; kuj saib Nkauj Qhuas Vajtswv 90:2.

  42. Saib Nkauj Qhuas Vajtswv 103:6–8; Lukas 6:36; Mauxes 7:30.

  43. Saib 1 Yauhas 4:16.

  44. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:40.

  45. Saib Yakanpaus 1:17.

  46. Saib Teev Npe 23:19.

  47. Saib Tes Hauj Lwm 10:34–35.

  48. Saib 1 Nifais 9:6; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 130:7.

  49. Dictionary.com txhais lo lus intelligence hais tias “muaj peev xwm kawm tau, xam tau, to taub, thiab lwm yam kev siv paj hlwb; paub tau qhov tseeb, kev sib raug zoo, tej kev tseeb, kev txhais lus, thiab ntxiv” thiab “kev txawj ntse.”

  50. Saib Anplaham 3:19. Yexus Khetos ua ib tug neeg muaj yeeb koob thiab zoo kawg nkaus yeej muaj tswv yim ntau tshaj peb txhua tus.

  51. Saib Tshwm Sim 21:22.

  52. Saib Anplaham 3:17.

  53. Saib Mauxes 1:39.

  54. Richard G. Scott, “Trust in the Lord,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1995, 17.

  55. Richard G. Scott, “Trust in the Lord,” 17.

  56. Saib Yauhas 5:22; Mauxes 1:39. Dab Ntxwg Nyoog thiab peb tus kheej yog cov uas rau txim rau peb (saib Tshwm Sim 12:10; Amas 12:14).

  57. Saib Yauhas 4:23; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 18:40; 20:29.

  58. Saib 3 Nifais 11:11; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:11–19.

  59. Kev hloov siab yog txoj kev uas peb hloov tau peb tus cwj pwm xwv kom peb yuav rais los mus ua neeg zoo li Vajtswv. Yog li ntawd, peb yuav tsum hloov siab lees txim tsis tu tsis tseg, tsis yog hloov siab lees txim thaum peb “ua txhaum xwb.”

  60. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:19–20.

  61. Lectures on Faith, 38; kuj saib Maulaunais 7:48; 10:32–33; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:56, 94–95; 84:33–38.

  62. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:20; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  63. Saib Maulaunais 10:32–33; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:69, 94–95.

  64. Vim li cas Vajtswv thiaj tsis kam qhia ntxiv txog txoj kev hloov los ua neeg zoo li Nws? Kuv yeej tsis paub txhua lub ntsiab lus. Tiam sis muaj ob lub uas kuv to taub. Qhov xub thawj mas yeej muaj tej yam uas tib neeg ntiaj teb yuav to taub tsis tau (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 78:17). Tej zaum yuav zoo li yog yus sim piav rau ib tug neeg txog lub internet yog lawv nyob hauv lub Caij Nyoog Nruab Nrab. Lawv yuav tsis paub thiab tsis nkag siab hlo li. Thiab qhov thib ob yog lub vaj txiaj ntsim rau kev tshav ntuj los rau peb vim peb muaj kev sim siab thiab kev xeeb txob vim peb tsis paub qhov no.

  65. Tej kev txi uas peb ua yog qhov uas pab tau peb ua neeg zoo tag nrho (saib Joseph Smith Translation, Henplais 11:40 [hauv Henplais 11:40, lus taw qhia a]).

  66. Saib Loos 8:18.

  67. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 78:17–18.