Sestdienas rīta sesija
Kā mazs bērns
Fragmenti
Jēzus … „pasauca bērnu …
un sacīja: Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.
Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā.” …
… Kas bija tas, kas pašam Kristum lika liet asaras visaizkustinošākajā ainā visā Mormona Grāmatā? Ko Jēzus mācīja, kad Viņš piesauca debesu uguni un sargeņģeļus, lai tie ieskautu šos bērnus, pavēlot pieaugušajiem „skat[īties] uz [saviem] bērniņiem”?
Mēs nezinām, kas uz to pamudināja, bet man jādomā, ka tam ir kāds sakars ar viņu šķīstību un nevainību, viņu iedzimto pazemību un to, ko tas var sniegt mūsu dzīvē, ja mēs to saglabājam. …
Taču bērni Viņu patiešām mīl, un šī mīlestība var būt sajūtama arī citās dzīves jomu attiecībās. Parasti bērnībā tiek mīlēts tik viegli, viņi piedod tik viegli un viņi smejas tik apburoši, ka pat visaukstākā un visstingākā sirds var izkust.
Un tā var turpināt un turpināt! Šķīstība? Paļāvība? Drosme? Godaprāts?
Māsas un brāļi, un draugi, man zināmo skaistāko attēlu saraksta augšgalā ir tikpat apzinīgi un nenovērtējami bērni un jaunieši kā tie, kurus mēs šodien pieminējām. Es liecinu, ka viņi ir Dieva valstības plaukstošais atainojums uz Zemes visā tās spēkā un skaistumā.