Gatavošanās Dubaijas templim

Divpadsmit gadus vecais Sādžans dzīvē nekad nebija redzējis templi.

„Manai mammai vienmēr ir bijis mērķis — doties uz templi,” stāsta Sādžans. „Viņas mīlestība pret templi ir lipīga. Tagad mans mērķis dzīvē ir apmeklēt templi.”

Sādžans piedzima Indijā, bet, kad viņa vecāki izšķīrās, viņš kopā ar mammu pārcēlās uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. „Mana mamma cītīgi strādā. Viņa ir mana supervarone. Pat grūtos brīžos viņa nekad nepadodas.”

Sādžana mamma un vecmamma pievienojās Baznīcai Indijā dažus gadus pirms viņa piedzimšanas. Viņi izlasīja Mormona Grāmatu un zināja, ka tā bija atbilde uz viņu lūgšanām. Sādžans uzauga, kopā ar mammu apmeklējot Baznīcu, un viņš nesen kristījās, kad bija sagaidījis sava tēva atļauju.

„Kristīšanās ir viena no labākajām izvēlēm, ko es jebkad esmu veicis,” viņš teica. „Un kad es saņēmu Svētā Gara dāvanu, es sirdī sajutu siltumu un prieku.”

Tagad Sādžans savā bīskapijā pasniedz Svēto Vakarēdienu un gatavojas apmeklēt templi. Viņš saņēma savu tempļa apmeklējuma rekomendāciju un nevar sagaidīt, kad varēs apmeklēt Dubaijas Apvienoto Arābu Emirātu templi pēc tā celtniecības pabeigšanas.

„Kad izdzirdēju paziņojumu par tempļa celtniecību, es sajutu, ka tas svētīs personīgi mani,” teica Sādžans. „Tā bija atbilde uz mūsu lūgšanām. Es biju pārsteigts, jo to būvē vietā, kur mēs dzīvojam. Mēs varēsim aizbraukt līdz templim ar vilcienu un apmeklēt to tik bieži, cik vēlēsimies. Es arī esmu sajūsmā par Bengalūru Indijas templi, ko varēs apmeklēt mani vecvecāki.”

Sādžans vēlas paveikt tempļa darbu arī par citiem saviem senčiem.

„Es gatavojos, lai būtu cienīgs ieiet templī. Es vēlos izdarīt visu, ko vien varu, lai palīdzētu saviem priekštečiem. Man ir tik aizraujoša iespēja kalpot Tam Kungam un paveikt darbus Dieva valstībā.”

Gvenas fotogrāfijas, fotogrāfe Kristīna Smita un ģimenes albuma materiāli

Savu 18 dzīves gadu laikā Gvena ir dzīvojusi piecās dažādās valstīs: Skotijā, Angolā, Anglijā, Kazahstānā un Katarā. Tēta darba pienākumi ir snieguši viņiem iespēju dzīvot daudzās pasaules valstīs, un pavisam nesen atveduši viņus uz Tuvajiem Austrumiem.

Gvenas visi vecākie brāļi un māsas jau ir izvākušies no mājām, tā kā Katarā viņa dzīvo kopā ar savu mammu un tēti. Viena no viņas jaukākajām pieredzēm bija bīskapijas jauniešu brauciens uz Kijevas Ukrainas templi. Tuvajos Austrumos nav tempļa, tāpēc svētajiem no šī reģiona ir jālido uz citām valstīm, lai apmeklētu kādu templi.

„Es tik ļoti priecājos par mūsu ceļojumu un vēlējos aizvest uz templi ģimenes vārdus,” viņa stāsta. „Katru dienu pa ceļam uz un no skolas es meklēju ģimenes vārdus, izmantojot savu telefonu. Es biju atradusi ap 200 vārdu! Es jutos tik ļoti gatava doties uz templi!”

Taču bija viena problēma, kurai viņa nekādi nebūtu varējusi sagatavoties, —

globālā pandēmija.

Gvenas lidmašīna nolaidās Ukrainā 2020. gada martā, tieši kad viņi sāka aizvien vairāk dzirdēt par Covid-19 vīrusa izplatību. Ar debesu palīdzību viņi nokļuva līdz templim un varēja izpildīt kristīšanās priekšrakstus par ģimenes vārdiem, kurus Gvena bija sagatavojusi.

„Mēs pieredzējām brīnumu pēc brīnuma,” viņa stāsta. „Ceļā uz templi es biju satraukusies par pandēmiju. Taču templī es sajutu tik lielu mieru un mierinājumu. Un mēs atlidojām atpakaļ uz Kataru, tieši pirms tika aizslēgtas robežas.”

Taču Gvenas mamma, kura bija devusies uz ASV apmeklēt kādu no saviem vecākajiem bērniem, nespēja atgriezties Katarā. Kad Gvenas tētis saslima ar Covid-19 vīrusu, viņiem abiem bija jāpaliek karantīnā mājās. „Kādu laiku viņš ļoti slikti jutās un pat nespēja daudz pakustēties,” stāsta Gvena. „Es jutos tik vientuļa. Mamma vēl bija projām, un es nezināju, kā pagatavot ēdienu, ja nu vienīgi grauzdētu siermaizi.”

Taču Gvena piedzīvoja ko īpašu, kopā ar tēti noturot mājās dievkalpojumu.

„Es sajutu, ka tie cilvēki, kuru vārdus mēs bijām aizveduši uz templi, bija līdzās man un tētim,” viņa stāsta. „Es vairs nejutos vientuļa. Tā bija tik jauka pieredze. Tempļa apmeklējums pirms pandēmijas sākšanās bija tik liela svētība.”

Par Dubaijas Apvienoto Arābu Emirātu tempļa celtniecību tika paziņots vien mēnesi pēc viņas tempļa brauciena uz Ukrainu. Gvena bija sajūsmā! Un viņa zināja, cik daudz tas nozīmēs cilvēkiem viņas reģionā.

„Es zinu, ka manā reģionā ir tādi ļaudis, kuri nevar atļauties lidot uz citu templi Eiropā. Viņi gaida, kad varēs sasaistīties kā mūžīgā ģimene. Tas man apliecina, ka sapulcināšana patiesi notiek. Mēs gatavojam Kristum ceļu, kad Viņš atkal nāks.”

Gan Gvenai, gan Sādžanam kopīgs ir tas, ka templis jau svēta viņu dzīves. Prezidents Nelsons ir teicis: „Tempļi ir Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības Atjaunošanas vainagojošā daļa. Dievs Savā labestībā un dāsnumā nes tempļa svētības tuvāk Saviem bērniem it visur.”²