Taisnīgi pārvaldnieki — Jēzus Kristus mācekļi

Dārgie draugi visā pasaulē, esiet sveicināti! Es esmu sajūsmā par šo iespēju būt kopā ar jums, lai dalītos ar jums savā mīlestībā un augstajos mērķos attiecībā uz jums. Pats galvenais —es ceru, ka šajā vakarā jūs izjutīsiet Dieva mīlestību un smelsieties iedvesmu, lai sasniegtu Viņa visaugstākos mērķus attiecībā uz jums!

Mēs atrodamies šeit, vēsturiskajā Tabernaklā Tempļa skvērā Soltleiksitijā. Šīs grandiozās ēkas celtniecība sākās simts gadus pirms manas piedzimšanas. Tas bija laiks, kad būvmateriāli Jūtas teritorijā bija ārkārtīgi dārgi, nebija dzelzceļa, pa kuru varētu piegādāt materiālus, un, pat ja tāds būtu bijis, skaidras naudas bija maz. Taču tie, kas strādāja pie šīs grandiozās būves celtniecības, bija attapīgi un pārstrādāja pieejamos materiālus. Daļa no lietotajiem baļķiem tika atkārtoti izmantoti no iepriekš uzbūvētiem mājokļiem. Naglas un paplāksnes tika izkaltas no vēršu nodilušajiem pakaviem. Turklāt, lai ģipsis iegūtu izturību, tas tika sajaukts ar mājlopu sariem. „Mainīt pielietojumu”, „izmantot atkārtoti” un „pārstrādāt” bija tā laika modes vārdi vēl ilgi, pirms tie kļuva par daļu no mūsu sarunvalodas.

Mans vecvecvectēvs un vecvecvecvectēvs, kas bija ieceļojuši no Anglijas, piedalījās šī Tabernakla masīvo durvju izgatavošanā. Vai viņi jebkad varēja iedomāties, ka šajā vēsturiskajā vietā runās kāds no viņu pēctečiem — viņu mazmeita?

Māsas un brāļi, vai jūs saprotat, kāda ir jūsu atstātā ietekme?

Mūsdienu pasaule, kurā dzīvojam, ir izaicinājumiem pārpilna. Un jūs esat sieviešu un vīriešu paaudze, kas ir pataupīta mūsdienām — jums piemīt spējas, īpašības, vēlme un iespējas piesaistīt Dieva spēku, lai stātos pretī šiem izaicinājumiem un tos atrisinātu. Jūsu potenciāls ir dievišķs.

Es jums ticu. Praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem ir liela pārliecība par jums. Viņu sacītais ir gluži kā paša Tā Kunga teiktais.

Lūdzu, nepadodieties, cenšoties risināt mūsdienu sarežģītos jautājumus. Jūs mums esat vajadzīgi!

Es saprotu, ka ir viegli ieslīgt negatīvismā, esot nemitīgā informācijas gūzmā, kas tiek vēstīta pasaulē. Bruņoti konflikti, politiķu strīdi, apspiešana, dabas katastrofas, cilvēku ciešanas — tas viss man teju aizrauj elpu. Jūs, iespējams, jūtaties bezspēcīgi, domājot par ilgtermiņa risinājumiem.

Es ar pārliecību apliecinu, ka, svētīti ar Dieva spēku un varu, kas jums ir pieejama, noslēdzot un ievērojot derības ar Viņu, jūs varat pretoties negatīvajam un izgaismot katru tumsas pārņemto nostūri.

„[Mēs esam] pasaules gaisma,” Glābējs paziņoja. Un „gaisma pielīp gaismai”. Ļaut spīdēt Jēzus Kristus māceklības gaismai ir galīgais atjaunojamās enerģijas veids — tā ir enerģija no avota, kas pastāvīgi atjaunojas. Es liecinu, ka, sniedzot Viņa atvieglojumu un gaismu apkārtējiem, mēs paši rodam atvieglojumu Viņā.

Tāpēc esiet miera nesēji savās mājās, vietējā sabiedrībā un tiešsaistes vidē. Atvieglojiet ciešanas savā apkaimē.

Sātana mērķis ir, lai uz mums iedarbotos. Turpretī Tēva laimes iecere sniedz mums iespēju rīkoties pašiem, pārstāvot labo, mieru un cerību.

Mēs varam cīnīties pret dezinformāciju, daloties pacilājošā, cerību pilnā un patiesā informācijā —, kļūstot par patiesības aizstāvjiem, nevis tikai informācijas patērētājiem. Mēs varam atbildēt uz negācijām, pārpludinot pasauli ar Jēzus Kristus evaņģēlija gaismu un labo vēsti.

Kā mūsu mīļotais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, izteicās: „Atbilde vienmēr ir Jēzus Kristus.” „Neskatoties uz jūsu jautājumiem un problēmām, atbilde vienmēr ir atrodama Jēzus Kristus dzīvē un mācībās.”

Prezidents Nelsons ir aicinājis mūs „par savu augstāko prioritāti” noteikt Viņa māceklību. Mēs kļūstam uzticīgāki mācekļi, kad mācāmies no Jēzus Kristus un par Jēzu Kristu. Tāpēc izpētīsim Glābēja mācības.

Mateja evaņģēlija 25. nodaļā ir ietvertas Mateja pierakstītās trīs līdzības — tās ir pēdējās līdzības, kuras Glābējs mācīja Savas mirstīgās kalpošanas laikā. Gatavojoties savai nesenajai vispārējās konferences uzrunai un šim svētbrīdim, Gars mani pamudināja atgriezties pie šiem stāstiem un mācīties no tiem.

Lai izceltu uzrunas tēmu, es vēlos uzsvērt šo līdzību aspektus par sagatavošanos un pārvaldību. Prezidents Nelsons mūs ir aicinājis tagad veltīt laiku, lai „sagatavot[o]s … Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai”. Pārvaldība nozīmē rūpīgu un atbildīgu pārraudzīšanu attiecībā uz to, kas uzticēts kāda pārziņā. Cenšoties pārvaldīt, mēs atdarinām Jēzu Kristu. Tādēļ ieklausieties, kādas mācības par sagatavošanos un pārvaldību mēs varam gūt no šiem stāstiem.

Pirmkārt, līdzība par desmit jaunavām — piecām gudrajām un piecām ģeķīgajām.

Šajā līdzībā visas desmit jaunavas, gaidot līgavaini, atradās pareizajā vietā. Katra no viņām atnāca ar lukturi. Tas ir līdzīgi kā jūs visi. Jūs esat šeit, jo pielietojat savu ticību un stiprināt savu liecību.

Kad līgavainis —, kurš simbolizē Glābēju, — atnāca negaidītā pusnakts stundā, piecām jaunavām nebija pietiekami daudz eļļas savos lukturos. Iespējams, viņas neuzskatīja, ka papildu eļļa ir svarīga vai nepieciešama. Vai arī tās neapdomīgi rīkojās ar to eļļu, kas tām bija. Iespējams, tāpēc, ka viņas bija kļuvušas izklaidīgas, viņas nespēja pienācīgi sagatavoties, lai uzturētu liesmu savos lukturos.

Un tā, atbildot uz viņu lūgumu atļaut viņām piedalīties kāzu mielastā, līgavainis atbildēja: „Jūs Mani nepazīstat.” Norādot, ka piecas gudrās jaunavas Viņu pazīst, jo viņas bija sagatavojušās un bijušas gudras pārvaldnieces.

Dārgā pievēršanās eļļa, kas simbolizē personīgo pievēršanos, ļāva gudrajām jaunavām iedegt savus lukturus un pievienoties kāzu mielastam kopā ar līgavaini. Ar šo eļļu nevarēja dalīties ar draudzenēm, jo personīgā pievēršanās tik tiešām ir personīga. Mēs varam un mums vajadzētu turēt savu lukturu gaismu augstu, lai pacilātu un stiprinātu apkārtējos, tomēr mūsu pašu pievēršanās ir mūsu katra pārziņā.

Kā teica Glābējs: „Esiet uzticīgi, vienmēr lūdzot Dievu, lai jūsu lukturi būtu kārtībā un degtu un jums būtu eļļa, lai jūs būtu gatavi līgavaiņa atnākšanai.”

Līdzīgi arī mēs iepazīstam Glābēju un paļāvīgi vēršamies pie Dieva tieši tagad, sagatavojoties uzturēt savus lukturus pilnus ar pievēršanās eļļu un tad ļaujot šai pievēršanās gaismai spīdēt. Un, līdzīgi kā tas ir attēlots krāšņajā skulptūrā Tempļa skvērā, mēs varam un mums vajadzētu atbalstīt un stiprināt citus, aicinot viņus nākt pie gaismas — Pasaules Gaismas, Jēzus Kristus.

Otrā Mateja minētā līdzība ir par talentiem. Šajā stāstā kungs, gatavojoties tālam ceļojumam, trīs saviem kalpiem iedeva talentus. Jaunās Derības laikos talents bija naudas vienība. Taču es ceru, ka jūs domāsiet par talentiem kā par dāvanām, spējām un svētībām, ko mums devis mūsu Debesu Tēvs. Vienam no kalpiem kungs deva piecus talentus, otram divus, bet vēl citam vienu. Tad kungs aizceļoja.

Kad viņš atgriezās, viņš atklāja, ka tie kalpi, kuriem viņš bija devis piecus talentus un divus talentus, ir bijuši uzticīgi un peļņu nesoši pārvaldnieki un ir labi izmantojuši talentus. Katrs no viņiem bija dubultojis sev uzticētos talantus. Un tā kā viņi bija uzticīgi pār mazumiņu, Kungs viņiem deva vairāk, sacīdams: „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”

Turpretī kalps, kuram bija dots viens talents, to apraka — iespējams, tāpēc, ka viņš bija izklaidīgs un vilcinājās ar sava talenta izmantošanu. Vai varbūt viņš bija neapmierināts ar to, ka nezināja, kā rīkoties, vai baidījās, ka viņam neizdosies. Varbūt viņš salīdzināja sevi ar pārējiem kalpiem, un viņu no mēģināšanas atturēja šaubas par savām spējām. Viņš nebija sagatavojies kunga atgriešanās brīdim, viņš nepiedzīvoja prieku, ko varēja rast uzticīgā pārvaldībā, un viņš zaudēja savu talentu.

Līdzībai par desmit jaunavām un līdzībai par talentiem ir vienots fokuss. Tajās abās ir uzsvērts, ka mēs esam personīgi atbildīgi par savu pievēršanos un mums ir jāsagatavojas saņemt Tā Kunga dāvāto paaugstināšanu, un ka mēs esam pārvaldnieki un personīgi atbildīgi par to, ar ko esam svētīti.

Visbeidzot, Mateja evaņģēlija 25. nodaļā ir stāsts par tiem, kam ir „paļāvība Dieva priekšā”. Viņi ir raksturoti kā Labā Gana avis, kas atrodas Viņa labajā pusē, bauda kāzu mielastu kopā ar Viņu un ir svētīti, tiekot iecelti pār daudzumu, kā Viņš teica:

„Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis.”

Šajā video tas ir lieliski atspoguļots.

[video (subtitri)]

„Jēzus mums parādīja, kā mīlēt savu tuvāko. Mēs sekojam Viņa piemēram, kad paceļam nogurušos, audzinām bērnus, mierinām apkārtējos, pabarojam izsalkušos, meklējam trūcīgos. Katra diena ir iespēja līdzināties Viņam, kalpot tā, kā kalpoja Viņš, rūpēties tā, kā rūpējās Viņš. Ikdienišķas rūpes sākas ar tevi. Apmeklē CaringSummary.ChurchofJesusChrist.org.”

[video beigas]

Tieši tas no mums tiek sagaidīts. Būdami Viņa mācekļi, mēs gatavojamies Viņa Otrajai atnākšanai un uzticīgi un lietderīgi pārvaldām to, ar ko esam tikuši svētīti. Līdzjūtība, žēlsirdība, tikumība un uzticīga pārvaldība padara mūs cienīgus dzīvot kopā ar Viņu un gūt paļāvību Dieva priekšā jau tagad. Kā mācīja Mormons, tiem, kas ir piepildīti ar žēlsirdību — tīro Kristus mīlestību —, „labi klāsies” pēdējā dienā. Viņi būs līdzīgi Glābējam, redzēdami Viņu, kāds Viņš ir, piepildīti ar cerību un attīrīti, tāpat kā Viņš ir šķīsts. Prezidents Nelsons paziņoja: „Žēlsirdība un tikumība paver ceļu uz paļāvību Dieva priekšā!”

Šīs trīs līdzības māca, kā mums, Viņa mācekļiem, vajadzētu sagatavoties grūtajiem laikiem, kas iestāsies pirms Glābēja Otrās atnākšanas. Tie ir laiki, kuros mēs dzīvojam! Mums ir jāuztur liesma savos pievēršanās lukturos, ļaujot savai gaismai spīdēt, jāliek lietā un jāvairo savi talanti, jārūpējas par grūtībās nonākušajiem — jāiegūst žēlsirdība jeb tīrā Kristus mīlestība.

Visas šīs līdzības mums māca par pārvaldību:

Mūsu pievēršanās pārvaldību.

Dāvanu, talantu, vērtību un palīdzības, ar ko esam svētīti, tostarp pašas Zemes, pārvaldību.

Gādību par mūsu tuvākajiem, kas ir izsalkuši, bez pajumtes, izjūt ciešanas un ir noguruši.

Kā mēs kā Jēzus Kristus mācekļi īstenojam labu pārvaldību?

Iespējams, būtu noderīga izsmeļošāka pārvaldības tēmas apspriešana. Vispirms definēsim pārvaldības jēdzienu. Kas ir pārvaldnieks?

Pārvaldnieks pārzina lielas mājsaimniecības vai īpašuma resursus. Pārvaldnieks nav šo resursu īpašnieks, bet viņam ir uzticēts tos pārvaldīt īpašnieka vārdā. Izdevīgs pārvaldnieks ir uzticīgs īpašniekam, gudri un dāsni rūpējoties par resursiem. Pārvaldība nozīmē rūpīgi un atbildīgi rīkoties ar mums uzticēto.

Bīskaps Džeralds Kosē no prezidējošās bīskapības mācīja, ko nozīmē būt par Zemes pārvaldnieku. Viņš teica: „Evaņģēlija kontekstā ar jēdzienu pārvaldība mēs saprotam svētu garīgu vai laicīgu pienākumu rūpēties par kaut ko, kas pieder Dievam un par ko mēs esam atbildīgi.”

Apsveriet, cik grandiozs ir šis apgalvojums! Mēs esam to resursu pārvaldnieki, ko mums ir uzticējis mūsu Debesu Tēvs. Tā ir mums dotā svētā uzticība par Zemi, tās resursiem, Viņa bērniem, mums dotajām dāvanām, talantiem un svētībām. Un tas ir svēts pienākums izturēties pret Viņa īpašumu ar rūpību.

Ko vai kuru jums ir uzticēts pārvaldīt?

Patiesībā tas nozīmē visu Dieva radīto uz šīs Zemes. Jūs esat sava ķermeņa un prāta pārvaldnieki. Jūs esat savu spēju, talantu, garīgo dāvanu un palīdzības, ar ko esat svētīti, pārvaldnieki. Jūs esat Zemes pārvaldnieki. Un jūs esat cits cita pārvaldnieki.

Bīskaps Kosē skaidroja: „Mūsu pārvaldībā pār Dieva radīto … ietilpst arī svētais pienākums mīlēt, cienīt un rūpēties par visiem cilvēkiem, ar kuriem mēs uz šīs Zemes dzīvojam. Viņi ir Dieva dēli un meitas, mūsu māsas un brāļi, un viņu mūžīgā laime ir Radīšanas galvenais mērķis.”

Vai jūs būsiet izdevīgi pārvaldnieki? Proti, vai jūs gudri un dāsni rūpēsieties par Dieva radīto?

Es vēlētos, lai mēs vairāk pievērstu uzmanību dāvanu un talantu pārvaldībai, ar kuriem esam svētīti, Zemes pārvaldībai un rūpēm par savu tuvāko. Atcerieties, ka taisnīga pārvaldība ir mūsu māceklības apliecinājums.

Pirmkārt, mūsu dāvanu un talantu pārvaldība.

No Mācības un Derību 46:11–12 mēs uzzinām šādu patiesību:

„Jo visiem nav katra dāvana dota, jo ir daudz dāvanu, un katram cilvēkam tiek dota dāvana ar Dieva Garu.

Dažiem tiek dota viena, un citiem tiek dota cita, lai visi tādējādi gūtu labumu.”

Mūsu garīgās dāvanas ir spējas, ko Dievs ir devis katram no mums. Tās tiek dotas saskaņā ar Viņa gribu un laiku, ar Svētā Gara spēku, un ir paredzētas visu Dieva bērnu svētībai un labumam.

Uzticīgi pārvaldnieki tiecas pēc garīgajām dāvanām un ieaicina tās savā dzīvē, un pielieto tās dāvanas, ar kurām viņi ir svētīti, lai pacilātu līdzcilvēkus un kalpotu viņiem. Katram no jums, Dieva bērniem, ir dotas dāvanas un īpaši talanti.

Elders Mārvins Dž. Eštons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, aprakstīja vairākas mazāk uzkrītošas dāvanas, īpašības un spējas, par kurām jūs pat, iespējams, neesat iedomājušies. Kamēr es tās uzskaitīšu, būtu jauki, ja jūs veiktu pašanalīzi, cenšoties atpazīt vienu vai divas dāvanas, ar ko jūs esat tikuši svētīti. Tad, kad būsiet šīs dāvanas atpazinuši, apdomājiet, kā jūs tās izmantosiet, lai svētītu citus, būdami uzticīgi pārvaldnieki.

„Vaicāšanas dāvana; klausīšanās dāvana; klusās, rāmās balss uzklausīšanas un īstenošanas dāvana; spēja raudāt; spēja izvairīties no strīdiem; patīkamas izturēšanās dāvana; spēja lieki neatkārtoties; tiekšanās pēc taisnīguma; spēja netiesāt citus; tiekšanās pēc Dieva norādījumiem; māceklības dāvana; [spēja nomierināt;] spēja gādāt par līdzcilvēkiem; spēja gremdēties pārdomās; spēja izteikt lūgšanu; spēja sniegt … spēcīgu liecību un spēja saņemt Svēto Garu.”

Kamēr jūs turpināt pārdomāt savas dāvanas, vai es varu izteikt brīdinājumu? Nesalīdziniet savas dāvanas ar citu cilvēku dāvanām. Neļaujieties „noniecinošam pašnovērtējumam”. „Salīdzināšana ir prieka zaglis.” Izmantojiet savas dāvanas un priecājieties par dāvanām, kas piemīt citiem. Atcerieties, ka garīgās dāvanas Dievs dod caur Garu, lai visi tādējādi gūtu labumu.

Mana dārgā vecmāmiņa bija angļu valodas skolotāja, un viņa rūpīgi piemeklēja vārdus. Viņa mēdza teikt: „Salīdzināšana ir riebīga.” Vārds riebīgs ir ļoti spēcīgs vārds. Tā nozīme ir „nejauks un ārkārtīgi nevēlams”. Kāpēc mana vecmāmiņa lietoja tik spēcīgu vārdu, brīdinot mani par risku, kas saistīts ar salīdzināšanu? Tas ir tāpēc, ka sevis salīdzināšana ar citiem reti kad ir produktīva. Kad salīdzinām sevi ar citiem, mēs nošķiram sevi no viņiem. Tā vietā, lai justos kā daļa no visas Kristus miesas, mēs uzņemamies mazā pirkstiņa lomu un mērojamies savā vērtībā ar kādu, kas, mūsuprāt, ir pleci, rokas vai rumpis. Parasti, kad mēs sevi salīdzinām ar citiem, mēs jūtamies vai nu mazvērtīgāki, vai pārāki, taču ne viens, ne otrs gadījums neatspoguļo patiesību. Mēs visi esam Debesu vecāku mīlēti bērni, svētīti ar personīgu garīgo dāvanu, īpašību, talantu un stipro pušu kopumu.

Tāpēc es aicinu jūs izkopt dāvanu — spēju atbrīvoties no salīdzināšanas. Lūdziet Debesu Tēvu palīdzēt jums atpazīt savas garīgās dāvanas un talantus un to, kā jūs varētu tos izmantot, būdami uzticīgi pārvaldnieki.

Lūk, piemērs.

Pirms dažiem gadiem Džīna, jauniete, kas dzīvo Nīderlandē, pārdomāja bausli, kas sākotnēji tika dots Ādamam un Ievai — vairoties un piepildīt Zemi. Tā kā viņa un viņas vīrs bija neauglīgi, viņi centās saprast, kā šis bauslis attiecas uz viņiem. Viņa ievēroja, ka laikā, kad Ādamam un Ievai nebija bērnu, viņi kopa un rūpējās par dārzu, ko Dievs viņiem bija uzticējis pārvaldīt. Apsverot savus apstākļus, viņa aizdomājās par dārziem, kuros viņa dzīvoja — par Zemes dārzu, par savas valsts dārzu, par savas ģimenes dārzu un par savas bīskapijas dārzu.

Viņa apzinājās, ka, lai gan viņa nedzīvoja Ēdenes dārzā, šie bija dārzi, kuros Tas Kungs viņu bija ievietojis. Viņa varēja censties vairot un piepildīt to, ko Viņš viņai bija uzticējis pārvaldīt. Džīna domāja:

• „Kā es varu vairot dāvanas, ko Tas Kungs ir devis man un citiem cilvēkiem?

• Kā es varu vairot mīlestību pret Dieva bērniem?

• Kā es varu vairot savu laiku un pūles, lai kalpotu citiem?

• Kā es varu piepildīt savu garīguma avotu?

• Kā es varu piepildīt to, ko citi ir zaudējuši — vai tas būtu laicīgi vai garīgi?

• Kā es varu piepildīt ar cerību un ticību, kas daudziem pasaulē šķiet zudusi?”

Kad Džīna koncentrējās uz šiem jautājumiem, viņa tika svētīta un varēja atpazīt iespējas vairot un piepildīt, izmantojot savas dāvanas un talantus. Viņa mācīja teātra mākslu jauniešiem no visas pasaules. Viņa kalpoja jaunajām sievietēm. Viņa izmantoja savas profesionālās dzīves elastīgumu, lai palīdzētu rūpēties par draugu bērniem. Viņa pavadīja vairāk laika, studējot evaņģēliju, un jutās svētīta, jo spēja labāk saprast, kā nest citu nastas un mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums. Tas vairoja viņas liecību un ticību Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam. Vissvarīgākais ir tas, ka viņa guva personīgu izpratni par Dieva ieceri attiecībā uz viņu.

Labs pārvaldnieks vienmēr vairo un atjauno Skolotāja īpašumu.

Lai arī tas nenotika tā, kā viņa to sākotnēji iztēlojās, Džīnas pieredze ir skaists apliecinājums pravieša Jeremijas apsolījumam:

„Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs!

Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus.”

Otrkārt, Zemes un visu Dieva bērnu pārvaldība.

Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis: „Ko mums, Radīšanas labumu guvējiem, vajadzētu darīt? Mums vajadzētu gādāt par Zemi, būt par tās gudrajiem pārvaldniekiem un saglabāt to nākamajām paaudzēm.”

Es zinu, ka šī tēma jūsu paaudzei ir ļoti svarīga. Jūs esat apņēmības pilni, taču daži no jums ir noraizējušies. Ļaujiet man jums apliecināt, ka Dievs ir sagatavojis ceļu pilnvērtīgai dzīvei ikvienam uz šīs planētas, ja vien mēs esam gatavi izmantot savas dāvanas un talantus šim nolūkam, paliekam cienīgi saņemt atklāsmi un apdomīgi izmantojam Zemes bagātīgos resursus, lai cits par citu rūpētos.

Tas Kungs teica:

„Es … izpletu debesis un izveidoju Zemi, Savu roku darbu, un visas lietas tanīs ir Manas.”

„Jo Zeme ir pilna, un tajā ir pietiekami un papilnam; jā, Es sagatavoju visas lietas un esmu devis cilvēku bērniem rīkoties pašiem.”

Kā jūs pielietosiet rīcības brīvību, ar kuru jūs esat svētīti, un savu pārvaldību, lai iegūtu šīs Zemes brīnišķīgās svētības?

Nākamajā pantā Tas Kungs paskaidro, ka mums ir „[jāņem] no pārpilnības, kuru [Viņš ir] radījis, un [jādod] sav[a] daļ[a], saskaņā ar [Viņa] evaņģēlija likumu, nabagam un trūkumcietējam”. Uz Zemes ir pietiekami, ja mēs dalāmies savā svētību pārpilnībā un pielietojam savu rīcības brīvību, esot Kristum līdzīgi Zemes pārvaldnieki.

Atgriezīsimies pie prezidenta Nelsona citāta par Zemes pārvaldību. Viņš teica: „Ko mums, Radīšanas labumu guvējiem, vajadzētu darīt? Mums vajadzētu gādāt par Zemi, būt par tās gudrajiem pārvaldniekiem un saglabāt to nākamajām paaudzēm.”

Tad prezidents Nelsons turpināja: „Un mums ir jāmīl un jārūpējas citam par citu.”

Ir svarīgi apzināties saikni starp rūpēm par Zemi un rūpēm par savu tuvāko. Rūpējoties par Zemi, labiekārtojot apkārtējo vidi un palīdzot mūsu kopienām kļūt ilgtspējīgākām, mēs rīkojamies kā gudri Zemes pārvaldnieki, esot par svētību saviem tuvākajiem. Viņi ir tie, kurus mums ir pavēlēts mīlēt. Līdzīgi kā līdzībā minētās avis, mēs paēdinām izsalkušos, padzirdām izslāpušos, apģērbjam kailos, apciemojam slimos un novārgušos. Mēs „palīdz[am] vājajiem, pace[ļam] gurdenās rokas un stiprin[ām] nespēcīgos ceļus”.

To dara jūsu māsas un brāļi visā pasaulē. Eritajs uzauga attālajā Marakei salā Kiribati. Pēc atgriešanās no misijas viņš apmeklēja BJU–Havaju salās, kur iesaistījās Sustainable World Action Technology (Ilgtspējīgas pasaules rīcības tehnoloģijas) komandā un apguva hidroponisko dārzkopību — metodi, kā audzēt augus bez augsnes, izmantojot minerālvielas ūdens šķīdumā. Pēc studiju absolvēšanas Eritajs atgriezās Kiribati, lai palīdzētu savai tautai.

Kiribati ir salu valsts, kas sastāv no 32 gredzenveida koraļļu salām ar centrālajām lagūnām, ko sauc par atoliem, un vienas paaugstinātas koraļļu salas. Tā kā sala atrodas pie ekvatora, laikapstākļi tajā ir skarbi. Karstās, sāļās jūras brīzes un jūras ūdens ieplūšana iznīcina kultūraugus un piesārņo ūdeni. Tāpēc trūkst augsnes un platības, lai audzētu uzturvielām bagātu pārtiku. Kiribati salas iedzīvotāji bieži cieš no nepilnvērtīga uztura un slimībām, jo viņi ir atkarīgi praktiski tikai no importētas un rūpnieciski pārstrādātas pārtikas.

Taču Eritajam piemita enerģija, redzējums un talanti, ko viņš lika lietā, lai izveidotu ilgtspējību veicinošu programmu, kas vietējām Kiribati ģimenēm mācīja, kā audzēt pilnvērtīgus augļus un dārzeņus, izmantojot hidroponiku. Hidroponiskais dārzs ir pārnēsājams, pašpietiekams un nodrošina, ka raža tiek iegūta 30 dienu laikā.

Par inovatīvo un dzīvību glābjošo darbu Eritajam tika piešķirta Apvienoto Nāciju Organizācijas Zemes čempiona balva Āzijas un Klusā okeāna reģionā.

Eritajs ir lielisks piemērs tam, kā lietderīgi izmantot dāvanas un talantus, pārvaldot Zemi un rūpējoties par savu tuvāko. Kad mēs paēdinām izsalkušos, mēs tiekam pieskaitīti pie avīm, kas atrodas pie Dieva labās rokas.

Un mums ir jāpadzirda izslāpušie. Lai cilvēce varētu uzplaukt, ir ļoti svarīgi svētīt mūsu līdzcilvēkus ar piekļuvi tīram ūdenim, sanitārijai un higiēnai. Šī mērķa īstenošanas nolūkā Baznīca sadarbojas ar citām organizācijām un vietējām kopienām visā pasaulē, lai uzlabotu šo pakalpojumu pieejamību un nostiprinātu vispārējās sistēmas, nodrošinot to, lai risinājumi būtu ilglaicīgi un veicinātu pašpaļāvību. Tas ir svarīgs darbs! Un tas kļūst aizvien svarīgāks, jo sausuma periodi visā pasaulē kļūst aizvien biežāki un iedzīvotāju skaits turpina pieaugt.

Alehandra, jauniete no Kaskasas, Peru, jautāja sev: „Kā mums vēl trūkst?” Alehandra zināja, ka vismaz 20 procentiem ģimeņu viņas kopienā nebija drošu sanitāro apstākļu, tāpēc palielinājās risks saslimt ar tādām ar ūdeni pārnēsājamām slimībām kā holēra. Lai risinātu šo problēmu, Alehandra pievienojās sanitārijas uzņēmējdarbības apmācībām, ko Peru rīkoja vietējās organizācijas Water for People (Ūdens cilvēkiem) komanda.

Viņa uzsāka uzņēmējdarbību un savā nelielajā veikaliņā izvietoja preces, tostarp izlietnes, krānus, klozetpodus, flīzes un citus materiālus, kas ģimenēm bija nepieciešami vannasistabas iekārtošanai. Tagad ģimenēm Kaskasā ir pieejami materiāli, kas nepieciešami vannasistabas ierīkošanai mājvietā.

Arī jūs varat noskaidrot, kādas ir jūsu kopienas vajadzības pēc tīra ūdens un sanitārijas un kā jūs varat iesaistīties.

Pravietis Jesaja atbalso sava laikabiedra Jeremijas teikto, sakot:

„Kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā. …

Un Tas Kungs tevi vienmēr vadīs un paēdinās tavu dvēseli arī tukšās vietās un … tu būsi kā auglīgs dārzs un kā ūdens avots, kurā ūdens neizsīkst.”

Protams, Jēzus Kristus ir visa dzīvā ūdens avots. Es liecinu, ka, padzirdinot izslāpušo, mēs tiekam svētīti ar iespēju dzert Viņa dzīvo ūdeni — dzert no „ūdens avot[a], kas verd mūžīgai dzīvībai”. Rūpējoties par Zemi un mūsu līdzcilvēkiem, mēs tuvināmies Glābējam un apliecinām vēlmi pēc derībās balstītām attiecībām ar Viņu, kas ļauj mums kļūt līdzīgākiem Viņam. Šādi rīkojoties, mēs būsim atbildīgi pārvaldnieki — un arī priecīgi pārvaldnieki. Mēs tiksim atjaunoti un mums augs jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, un mēs nepiekusīsim.

Pagājušajā gadā Palīdzības biedrības vispārējais prezidijs paziņoja par globālas iniciatīvas paplašināšanu, lai uzlabotu sieviešu un bērnu veselību un labklājību. Šos centienus pēc Augstākā prezidija lūguma vada Palīdzības biedrība.

Mēs vēlamies sniegt lielāku izpratni un resursus sievietēm un ģimenēm, lai tās būtu labāk sagatavotas veikt pārmaiņas, atstājot paliekošu ietekmi viņu mājās, kopienā un tautā. Ja sieviete ir spēkpilna, pateicoties labai veselībai un izglītībai, tad tiek svētītas ģimenes, pacilātas kopienas un stiprinātas tautas. Svētot bērnu, jūs ieguldāt nākotnē. Tāpēc mūsu darbs galvenokārt ir vērsts uz piecgadīgu un jaunāku bērnu nodrošināšanu ar uzturu, māmiņu un jaundzimušo aprūpi, imunizāciju un izglītību.

Alaina ir jaunā pieaugusī, kas dzīvo Džordžijas štatā, ASV. Viņa vēlas iegūt doktora grādu ergoterapijā, lai strādātu slimnīcā Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā ar bērniem, kuriem pēc piedzimšanas nepieciešama papildu aprūpe, jo īpaši priekšlaicīgi dzimušajiem. Alaina atsaucās Palīdzības biedrības globālajai iniciatīvai sieviešu un bērnu atbalstam. Iedvesmojoties no saņemtā uzaicinājuma piedalīties globālajā iniciatīvā, Alaina par savu promocijas darba galveno tēmu ir izvēlējusies „ķenguru” jeb „ādu pie ādas” kontakta metodi priekšlaikus dzimušiem mazuļiem.

Katru gadu pasaulē priekšlaicīgi dzimst gandrīz 15 miljoni mazuļu. Savukārt Atlantā, Džordžijas štatā, kur dzīvo Alaina, priekšlaicīgu dzemdību un zīdaiņu mirstības rādītāji ir augstāki nekā vidēji Amerikas Savienotajās Valstīs.

Alaina izstrādā izglītojošu programmu, lai iedzīvotāji būtu informētāki par priekšlaicīgi dzimušo bērniņu un viņu māmiņu „ādu pie ādas” kontakta priekšrocībām. Zīdainis, kuram uzvilktas vienīgi autiņbiksītes, tiek novietots tieši uz māmiņas ādas, uz krūtīm, un tad viņiem abiem virsū tiek uzsegts pārklājs. Šis kontakts palīdz uzturēt nemainīgu temperatūru, mazina stresu, regulē hormonus, pastiprina saikni, veicina zīdīšanu, uzlabo miegu un sniedz daudz citu priekšrocību. Taču ne vienmēr tas kā aprūpes standarts tiek ieviests jaundzimušo intensīvajā terapijā. Alainas projekta mērķis ir uzlabot tā ieviešanu.

Viņai savs pētījums šķita ļoti garīgs. „Lasot zinātnisko literatūru … un … uzzinot, ka mūsu ķermenis ir radīts šo funkciju veikšanai,“ viņa labi to izprata, pateicoties zināšanām par pestīšanas ieceri.

Tēma par „ādu pie ādas” kontaktu priekšlaicīgi dzimušiem bērniem man ir īpaši saistoša, jo februārī gandrīz septiņas nedēļas pirms termiņa piedzima mans mazdēls. Mūsu mazais kareivis, kurš svēra tikai 1,5 kilogramus, gandrīz mēnesi atradās jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā. Un katru dienu mana vedekla un dēls viņu turēja uz savām krūtīm — ādu pie ādas. Redziet, „ķengurmetode” ir paredzēta arī tēviem. Mūsu mazdēla pēkšņās piedzimšanas traumatiskais raksturs un nošķirtības radītās sāpes, kas bija saistītas ar viņa atstāšanu slimnīcā, šajos brīžos tika remdētas.

Alaina ļauj savai pievēršanās gaismai spīdēt — viņa liek lietā talantus, ar kuriem ir tikusi svētīta, un rūpējas par tiem, kam tas ir nepieciešams, pētot un vairojot izpratni par šo svarīgo praksi. Viņas centieni ir atbilde uz Glābēja izsaucienu: „Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši.”

Eritajs, Alehandra un Alaina ir Jēzus Kristus mācekļi, kas gatavojas Viņa Otrajai atnākšanai, uzticīgi un lietderīgi pārvaldot to, ar ko Tas Kungs viņus ir svētījis.

Glābējs teica: „Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.” Šie jaunie pieaugušie neapšaubāmi atspoguļo tos, kurus Glābējs raksturo kā Savas avis, kas atradīsies Viņa labajā pusē un būs cienīgas baudīt Viņa klātbūtni.

Mēs piederam Baznīcai, kas sniedz ievērojamu palīdzību visā pasaulē, svētot ne tikai savas Baznīcas locekļu, bet arī mūsu tuvāko dzīvi. 2024. gadā brīvprātīgie veltīja šim darbam 6,6 miljonus stundu. Izdevumi sasniedza 1,45 miljardus ASV dolāru. Tika aptvertas 192 valstis un teritorijas. Baznīcas globālās humānās palīdzības iniciatīvas ietvēra tīra ūdens, higiēnas un sanitārijas projektus, palīdzību ārkārtas situācijās, veselības aprūpes un pārtikas nodrošināšanas projektus. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca un tās locekļi ļauj savai gaismai spīdēt, godājot mūsu Tēvu Debesīs.

Lai gan Baznīca un Palīdzības biedrība var izmantot un izmantos savu globālo ietekmi, lai īstenotu iedvesmojošus centienus paēdināt izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos un rūpēties par slimajiem, vissvarīgākais un visievērojamākais darbs joprojām tiek veikts, palīdzot vienam cilvēkam aiz otra.

Cenšoties līdzināties Jēzum Kristum, mēs tiecamies atpazīt tūlītējās vajadzības mums apkārt un atbildēt uz tām ar mīlestību. Mēs cenšamies būt uzticīgi Viņa resursu pārvaldnieki, kas ietver talantus un iespējas, ar kurām esam svētīti, Zemi visā tās krāšņumā un cilvēkus, kas ir mūsu ietekmes sfērā.

Līdzīgi Naamanam no Vecās Derības jūs, iespējams, gaidāt, kad jums kāds teiks „kādu lielu lietu”, ko darīt, prātojot, kā nokļūt šajā attālajā Āfrikas daļā vai uz jūras salas, lai gādātu par savu tuvāko globālajā pasaulē.

Māsas un brāļi, es aicinu jūs izmantot savas dāvanas un talantus, lai paveiktu dažus mazus un vienkāršus darbus jūsu pārvaldības ietekmes sfērā. Lai arī kur jūs dzīvotu, visur ir bērni, kas cieš no nepilnvērtīga uztura. Lai arī kur jūs dzīvotu, visur ir cilvēki, kas neprot lasīt. Lai arī kur jūs dzīvotu, visur pastāv šķēršļi veselības aprūpei. Lai arī kur jūs dzīvotu, visur ir izsalkušie, izslāpušie, kailie, slimie un ieslodzītie — tiešā vai pārnestā nozīmē.

Draugi, jūs mums esat vajadzīgi! Es ceru, ka jūs dedzīgi tieksieties saņemt atklāsmi un izmantosiet savas dāvanas un talantus, lai rastu radošus risinājumus, kas palīdzēs svētīt visu Dieva bērnu nākotni. Tā pavisam noteikti ir daļa no jūsu dievišķās pārvaldības.

[video (subtitri)]

„Visums ir plašs. Triljoniem galaktiku ar miljardiem zvaigžņu, zemju, ūdeņu, augu, dzīvnieku. Un tomēr … Dievs pazīst un mīl visus Savus radījumus pēc vārda. Tostarp tevi.”

[video beigas]

Es noslēgšu ar personisku stāstu par manu dārgo draudzeni Lidiju, kura šovakar teica sākuma lūgšanu. Es iepazinos ar Lidiju, kad viņa pirms vairākiem gadiem kalpoja Palīdzības biedrības ēkā par kalpošanas misionāri. Lidija vienmēr nēsā purpura krāsas apģērbu, jo sieviete, kas aprakstīta kā Pāvila pirmā pievērstā sieviete, bija Lidija, kas pārdeva purpuru.

Lidijai diagnosticēja artrītu jau četru gadu vecumā. Un, lai gan viņa katru dienu cieš no sāpēm, viņa ar prieku ļauj savai pievēršanās Jēzum Kristum gaismai spīdēt. Ja kaut kur ir jebkas tikumīgs, jauks, labi novērtēts vai uzslavas vērts, — viņai piemīt tas viss!

Saņemot šo uzdevumu jūs uzrunāt, es tiku aicināta izvēlēties cilvēkus, kuri šovakar izteiks lūgšanas. Manā prātā uzreiz ienāca Lidija. Viņa pabeidza savu misiju, sāka mācības BJU un tika uzņemta Māszinību koledžā. Un, tā kā viņa man ir tuva draudzene, mēs esam uzturējušas savstarpēju saziņu. Es mīlu Lidiju.

Mans uzdevums bija aicināt viņu izteikt lūgšanu, bet es vienkārši nebiju paguvusi viņai piezvanīt. Tad, 31. martā, es saņēmu šo īsziņu no Lidijas:

„Labrīt, prezidente Džonsone!!!

Es tevi ļoti mīlu!

Pagājušajā naktī es tevi redzēju sapnī. Es jutos ļoti satraukta un noraizējusies par kaut ko, kas man bija jādara, un tu to pamanīji. Tu man ap pleciem apliki roku, piespiedi mani sev klāt, noliecot galvu pie manējās, un iečukstēji man ausī: „Viss ir kārtībā, Lidija, tu to spēj paveikt. Vienkārši dari mazās lietas.” Tavs maigais iedrošinājums un atgādinājums spert soli pa solim ir tieši tas, ko man šodien vajadzēja dzirdēt. Un, ak, kā man vajadzēja prezidentes Džonsones apskāvienu! Man šķiet, ka Debesu Tēvs mums reizēm sūta mazus vēstījumus caur tādiem cilvēkiem, kurus mēs mīlam un kuriem uzticamies, tādiem — kā tu.

Es ceru, ka šonedēļ tu sajutīsi, kā tevi atbalsta eņģeļi. Cieši apskauju tevi, dārgā draudzene.”

Es uzreiz atbildēju: „Es nevaru vien sagaidīt, kad tev pastāstīšu, kāpēc tu redzēji šo sapni!”

Tajā vakarā es piezvanīju Lidijai, lai pajautātu, vai viņa būtu gatava teikt lūgšanu šajā pasaules mēroga svētbrīdī jaunajiem pieaugušajiem. Protams, viņa piekrita un turpināja stāstīt to, ko viņa nebija izstāstījusi īsziņā. Tā bija kāda nianse, ko rakstot viņa uzskatīja par mazsvarīgu. Sapnī viņa bija satraukusies par to, ka viņai ir jālūdz lielas cilvēku grupas priekšā.

Ak, cik sirsnīga ir Tā Kunga žēlastība! Es biju kavējusies aicināt Lidiju izteikt lūgšanu bez iemesla — izņemot to, ka Lidijai vajadzēja redzēt savu sapni. Pārliecināties par to, ka Tas Kungs par viņu zina un vēlas, lai viņai būtu šī iespēja.

Jā, Visums ir plašs. Triljoniem galaktiku. Ar miljardiem zvaigžņu. Zemēm, ūdeņiem, augiem, dzīvniekiem, kurus Viņš mums ir uzticējis pārvaldīt. Un Dievs pazīst un mīl visus Savus radījumus pēc vārda. Tostarp jūs.

Savu laicīgo kalpošanu Glābējs ievadīja ar vārdiem, ka Viņš ir sūtīts „sludināt prieka vēsti nabagiem, … [dziedināt ievainotās sirdis], pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā”. Ja tā bija Viņa misija un mēs esam Viņa mācekļi, mēs esam vienoti ar Viņu mērķī.

Jūs, mani draugi, esat īpaši sagatavoti un iepriekšordinēti, lai Viņam palīdzētu. Jūs esat Dieva dēli un meitas. Viņš jūs pazīst. Jums ir derībā balstītas attiecības ar Viņu. Jūs nekad neizsmelsiet Viņa žēlastīgo pacietību pret jums. Un, ievērojot derības, ko esat noslēguši ar Viņu, jūs tiksiet svētīti ar „[Viņa] dziedinošo, stiprinošo spēku”. Dieva spēks pilnveidos jūsu spējas, vairos talantus, ar kuriem jūs esat svētīti, un palīdzēs jums saskatīt Viņu izsalkušajos, izslāpušajos, atsvešinātajos un slimajos.

Būdami Viņa mācekļi, gatavosimies Viņa Otrajai atnākšanai, uzticīgi un lietderīgi pārvaldot to, ar ko esam tikuši svētīti. Es liecinu, ka, sniedzot Jēzus Kristus atvieglojumu apkārtējiem, jūs paši sev radīsiet atvieglojumu Viņā.

Es esmu pārliecināta, ka Jēzus Kristus dzīvo. Viņš vada Savu Baznīcu caur mūsdienu praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem. Es esmu pārliecināta, ka Rasels M. Nelsons ir Viņa varenais runasvīrs uz Zemes mūsdienās.

Mūsu Debesu Tēva un Jēzus Kristus darbs un godība ir sagaidīt mūs mājās, sagatavotus un cienīgus palikt Viņu klātbūtnē, kur nebūs izsalkušo, izslāpušo, atsvešināto, slimo vai klibo —, jo tie būs dziedināti un darīti veseli. Jūs esat Viņu ļoti svarīgie līdzgaitnieki. Es jūs mīlu. Viņi jūs mīl.

Mūsu Pestītāja Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.