2024. gada svētbrīži
Pārbaudījumu izturēšana


7:57

Pārbaudījumu izturēšana

Pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem

Svētdien, 2024. gada 18. februārī

Elders Uliss Soaress: Ļoti labi. Paldies! Tagad noskatīsimies jautājumus par „pārbaudījumu izturēšanu”.

GANA — 7. JAUTĀJUMS

Elder Soares, es vēlētos zināt, kāpēc smagos brīžos vienmēr ir grūti pielietot ticību?

ČĪLE, KONSEPSJONA — 8. JAUTĀJUMS

Sveiki, Elder Soares! Man ir šāds jautājums: Kā palīdzēt kādam, kurš savā dzīvē ir tik daudz cietis, ka, šķiet, nekad nav saņēmis Jēzus Kristus evaņģēlija svētības?

BILBAO, SPĀNIJA — 2. JAUTĀJUMS

Elder Soares, Baznīcā mums ir cienīgi, jauni cilvēki, kuri ir varējuši kalpot misijā un kuri turpina kalpot gan Baznīcā, gan savai kopienai. Taču, neraugoties uz viņu kalpošanu, viņi nav varējuši ieraudzīt apsolītās svētības. Ko jūs teiktu tiem jaunajiem cilvēkiem, kuriem šīs dzīves ceļš nav bijis tik svētīts, kā viņiem tika solīts?

Elders Soaress: Liels paldies jums par šiem neparastajiem jautājumiem. Starp daudziem no mums valda ļoti izplatīts, bet maldīgs uzskats, ka, ja mēs visiem spēkiem centīsimies sekot Tā Kunga gribai, dzīvojot taisnīgu dzīvi, tad ar mums nenotiks nekas slikts. Kad mēs pirmslaicīgajā dzīvē pieņēmām mūsu Debesu Tēva ieceri, mēs zinājām, ka savas mirstīgās dzīves laikā piedzīvosim kā prieku, tā arī pārbaudījumus un grūtības. Iešana cauri šiem dažkārt sarežģītajiem apstākļiem ir daļa no mūsu mācību procesa, lai kvalificētos atgriezties Debesu Tēva klātbūtnē. Tāpēc patiesība ir tāda, ka dzīvē mēs visi saskarsimies ar likstām, neatkarīgi no tā, cik mēs esam taisnīgi. No otras puses, labai rīcībai vienmēr būs sekas, taču dažreiz tās nenotiks uzreiz. Šīs svētības var nākt citā laika griezumā, nekā mēs esam iecerējuši, un tās nāks saskaņā ar Tēva gribu, kurš Savā gudrībā un viszinībā zina, kas mums ir nepieciešams un kā mums būs vislabāk.

Tāpēc viena no vissvarīgākajām lietām, ko mēs varam darīt, kad mirstīgās dzīves laikā saskaramies ar likstām, ir vērst savu sirdi uz Glābēju un uzticēties Viņam. Tā darot, mēs ne tikai iegūsim to mierinājumu, ko meklējam, bet arī stiprināsim savu ticību un liecību par Glābēja un Viņa veiktās Izpirkšanas īstenumu. Kristus izcieta visāda veida sāpes, ciešanas un kārdinājumus, lai Viņš varētu tikt piepildīts ar žēlastību un zināt, kā palīdzēt mums mūsu vājībās. Glābējs labāk nekā jebkurš cits var dziedināt jebkuras laicīgās dzīves izaicinošo apstākļu sekas. Dažkārt mēs netiksim nekavējoties fiziski dziedināti no mūsu sāpēm vai slimības, bet mēs varam tikt garīgi dziedināti, saņemot spēku, izpratni un pacietību panest mums uzliktās nastas. Ja mēs pievērsīsim savu sirdi Glābējam, Viņš mūsu dzīvē veiks brīnumus.

Vēl viens aspekts, ko apsvērt, ir tāds, ka mēs varam raudzīties uz mūsu izaicinājumiem un pārbaudījumiem kā uz iespējām augt, nevis kā uz iemesliem ļauties nomāktībai. Es jums apliecinu, mani draugi, ka šāda rīcība var sniegt mums iespēju parādīt Tam Kungam un pašiem sev, ka mēs spējam un arī darīsim visu, ko Tas Kungs mums ir pavēlējis, un tādējādi vairāk pievērsīsimies mūžīgām vērtībām, par spīti mūsu apstākļiem. Viņš zina, ka mēs spējam paveikt grūtas lietas! Viņš mums dod daudz spēka.

Kā mācīja elders Orsons F. Vitnijs, viens no Atjaunošanas sākotnējiem apustuļiem: „Nevienas sāpes, ko mēs izciešam, nevienas likstas, ar kurām saskaramies, nav veltas. Tās veicina mūsu izaugsmi un tādu īpašību attīstīšanu kā pacietība, ticība, gara spēks un pazemība … [un], kad mēs tās izturam ar pacietību, tās nostiprina mūsu raksturu, šķīsta mūsu sirdi, paplašina mūsu dvēseli un dara mūs maigākus un žēlsirdīgākus, un cienīgākus saukties par Dieva bērniem. … Tieši caur bēdām un ciešanām, smagu darbu un nelaimēm mēs gūstam tās mācības, kuras esam nākuši šeit iegūt.”

Mani draugi, pacietības attīstīšana palīdz mums raudzīties uz dzīvi mūžības skatījumā, un tam savukārt ir dziedinoša ietekme uz mūsu dvēseli. Mācoties no savas pieredzes, mēs varam iegūt empātiju un līdzjūtību pret citiem un varam palīdzēt viņiem grūtību brīžos.

Dārgā, vai tu vēlies izteikties par šo svarīgo jautājumu?

Māsa Rozanna Soaresa: Jā, dārgais. Ir cilvēki, kuri uz vienādiem izaicinājumiem vai pastāvīgām ciešanām reaģē atšķirīgi.

Daži uzskata, ka viņi tiek šķīstīti mūsu Augstākā Radītāja, kurš ir mūsu Dievs, rokās. Citi domā, ka Tas Kungs ir par viņiem aizmirsis un šādās situācijās vienmēr vaicā: „Kāpēc?” Citi rīkojas pacietībā un ticībā Jēzum Kristum un spēj saskatīt un pieņemt Tā Kunga gribu, lai palīdzētu viņiem garīgi dziedināt savu dvēseli. Mēs esam šeit, uz Zemes, lai mācītos un pilnveidotos. Mazpamazām mēs redzēsim savu pūliņu augļus, mums tikai jāturpina rīkoties un jābūt pacietīgiem. Tas nekad nav bijis viegli — tāpēc mums ir mūsu Glābējs Jēzus Kristus.

Elders Soaress: Paldies tev, dārgā! Ļoti vērīgi komentāri.

Daži no mūsu izaicinājumiem izriet no šī mirstīgā stāvokļa, un tie neturpināsies nākamajā dzīvē. Šobrīd mēs, iespējams, pilnībā neizprotam visus mūsu izaicinājumu iemeslus un visas izaugsmes iespējas, ko tie sniedz. Ja mēs pacietīgi izturēsim taisnīgumā, Tas Kungs varēs mums sniegt dziļāku izpratni par mūsu izaicinājumiem un to mērķi mūsu dzīvē.

Atsauces

  1. Skat. Almas 7:11–12.

  2. Kā citējis Spensers V. Kimbals grāmatā Faith Precedes the Miracle, 1972. g., 98. lpp. Arī Brigams Jangs mācīja, ka „katrs pārbaudījums un pieredze, kurai jūs esat gājuši cauri, ir nepieciešami jūsu glābšanai” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young, 1997. g., 262. lpp.).