Jūsu bezgalīgā vērtība un Dieva bezgalīgā mīlestība

Vai ir kas tāds, kas jums bērnībā patiešām nepatika, bet tagad kā pieaugušais jūs to mīlat? Varbūt diendusa? Es esmu pārliecināta, ka jūs nekad negribējāt diendusu, kad bijāt bērni. Es negribēju! Bet tagad iespēja — nedaudz nosnausties — ir greznība! Es ļoti labprāt to izmantoju! Kā ir ar brokoļiem vai kādu citu ēdienu, kas jums bērnībā nemaz negaršoja? Vai jums tas garšo tagad?

Neatkarīgi no tā, kādas ir jūsu domas par diendusu vai brokoļiem, ir kas tāds, kas jums nepatika bērnībā un kas jums vēl aizvien nepatīk kā pieaugušajiem. Mums nekad nepatika nomesties un saliekt savus ceļus. Mums nekad nepatika censties tikt sporta komandā un tajā neiekļūt. Mums nekad nepatika būt iekaustītiem, izsmietiem, neiederīgiem vai tīšuprāt citu sāpinātiem. Un mums vēl aizvien tas nepatīk.

Es atceros, ka pamatskolā, savā klasē, es biju samērā veiksmīga akadēmiskajā jomā, biju dejotāja, bet pilnīga neveiksminiece sportā. Es varēju izpildīt piruetes, taču nevarēju raidīt un mest, spert, ķert un šūpoties. Daži bērni apsaukāja mani un izsmēja manas kalsnās rokas. Man bija kalsnas rokas, tā bija taisnība, bet tas tik un tā sāpēja! Es skaidri atceros, kad mums vajadzēja izvēlēties grupas dalībniekus kādām akadēmiskām sacensībām, mani vienaudži mani izvēlējās vienu no pirmajām. Bet, ja mums vajadzēja izvēlēties sporta sacensībām, es vienmēr tiku izvēlēta kā pati pēdējā. Tā bija briesmīga sajūta!

Kāpēc es jums to visu stāstu, ja tas notika pirms vairākām desmitgadēm? Jo šādi notikumi, kā jūs redzat, paliek ar mums. Mēs atceramies to sajūtu, kad tikām atraidīti vai bijām nevēlami, mūsu vienaudžu neatzīti, un iespējams — traģiski — mūsu pašu ģimenes locekļu neatzīti. Un tas nemainās tikai tāpēc, ka mēs izaugam un kļūstam par pieaugušajiem. Iespējams, jūs tā jutāties vakar. Vienaudži, vecāki, māsas un brāļi, skolotāji, laulātie, darba kolēģi, draugi — viņi visi var pateikt un izdarīt ko tādu, kas dziļi sāpina. Bieži vien tas ir neapzināti. Bet dažreiz tas var būt ļoti apzināti. Un reizēm mēs cenšamies atriebties.

Mācīties atrast, sajust un saprast mūsu individuālo vērtību neatkarīgi no tā, ko citi cilvēki par mums domā un saka, ir izšķiroši mūsu dzīves emocionālajai un garīgajai labklājībai. Kad mēs ļaujam citu vārdiem, darbībām vai viedokļiem par mums diktēt mūsu sajūtas pašiem par sevi, mēs kļūstam par vārgiem upuriem, nekad nezinot, kad citu atzinība par mums pārvērtīsies par nicinājumu.

Tāpat, ja mēs balstīsim savu vērtību vienīgi uz mūsu sasniegumiem, mūsu sniegumu vai mūsu skaidri redzamajām dāvanām, mēs esam lemti neveiksmei un vilšanās sajūtai, tiklīdz nebūsim pietiekami labi un starp izcilniekiem.

Jūs to zināt, bet tiem, kuriem ar to ir grūtības, tas ir jādzird bieži un jāsaņem apliecinājumi par viņu bezgalīgo vērtību, kam nav nekādas saistības ar sasniegumiem, bet kas attiecas uz saskarsmi ar Dievu. Ko nozīmē bezgalīgs? Neierobežots, neizmērojams, bez gala. Katrs no jums ir neierobežota, neizmērojama, nebeidzama vērtība. Kam? Personai, kura jūs metaforiski apsaukā spēļu laukumiņā? Nē. Jūs esat neierobežota, neizmērojama, nebeidzama vērtība jūsu Debesu Tēvam — Tam, kas zina jūs vislabāk, neatkarīgi no tā, ko citi var domāt vai teikt par jums. Lai šis patiesības skaistums un miers uz mirkli iegulstas jūsu dvēselē. Mēs esam „dārg[i] Viņa acīs”.

Kad kāds jūs sāpina vai jūs piedzīvojat kāda veida neveiksmi, dodieties turp, kur jūs nekad neatraida un nekad neizsmej. Jūsu Debesu Tēvs jūs mīl, lai kas jūs būtu, lai ar kādām grūtībām jūs cīnāties. Jūs esat piemēroti. Jūs esat piemēroti. Viņš jūs mīl tieši tādus, kādi jūs esat šeit un tagad — visā jūsu skaistajā nepilnībā. Bet Viņš tāpat jūs mīl pietiekami, lai neļautu jums palikt tādiem, kādi jūs esat šeit šajā brīdī. Viņam attiecībā uz jums ir daudz lielāki plāni! Jūs esat „Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki”, un tāpēc jums jāturpina mācīties ievērot baušļus, pieļaut kļūdas, pilnveidoties, iet cauri grūtībām un mainīties, līdz jūs sasniegsit savu dievišķo potenciālu, izkopti un attīrīti — un kādā mūžīgajā dienā pilnveidoti — caur Kristus žēlastību.

Ja mēs varētu izplānot paši savu dzīvi, mēs, visdrīzāk, izplānotu sev laimīgu, veiksmīgu un relatīvi vieglu dzīvi, iespējams, ar nelielām grūtībām, kuras mēs varētu viegli pārvarēt — bez lielas piepūles. Kurš vēlas piedzīvot neveiksmi, grūtības vai jebkāda veida zaudējumu vai ciešanas? Kurš vēlas darīt grūtās lietas? Ja mēs dzīvotu dzīvi, kuru mēs gribētu dzīvot, mēs vienmēr tiktu uzņemti mūsu izvēlētajā universitātē vai pabeigtu skolu, dabūtu sapņu darbu un apprecētu perfektu dvēseles radinieku, ar kuru mums nekad nebūtu strīdu. Mums nekad nebūtu jācīnās ar baznīcas aicinājumu, visi mūsu mīļie ar sirdi un dvēseli paliktu pievērsti Jēzus Kristus evaņģēlijam, un ikviens, ar ko mēs dalītos savā ticībā, tiktu kristīts nedēļas laikā. Mūsu mātes neslimotu ar vēzi, mūsu tēvi nepamestu ģimenes, un mūsu brāļi un māsas nenomirtu jauni traģiskos negadījumos. Mēs nezaudētu bērniņus sirds operācijās, un mums nekad nebūtu jāgaida uz Tā Kunga nolikto laiku. Jūs sapratāt domu. Bet mēs arī nesasniegtu nekādu nozīmīgu pacietības, līdzjūtības, pazemības, izturības, mīlošas laipnības, disciplīnas, nesavtīguma pakāpi vai ticību, cerību un žēlsirdību. Mēs atgrieztos pie sava Debesu Tēva gandrīz tādā pašā līmenī, kādā mēs bijām, pirms mēs pametām Viņa klātbūtni, jo mēs nebūtu pieredzējuši neko tādu, kas pieprasītu izmaiņas vai izaugsmi, kā arī pilnveidošanos un pilnīgu atkarību no Dieva.

Bet mēs nedzīvojam sevis izveidotās, vieglās dzīves. Mēs dzīvojam dzīves, kuras Dievs ir iecerējis mūsu lielajam priekam un progresam. Tāpēc esiet droši, ka Dieva bezgalīgā un maigā mīlestība aicinās jūs veikt izmaiņas savā dzīvē caur tām pieredzēm, kas nāk jūsu ceļā, — gan rūgtām, gan saldām. Bet Viņš vienmēr uz izmaiņām aicinās mīlošā, iedrošinošā, apstiprinošā veidā. Neklausieties balsīs, kas skan galvā, — iespējams, tās ir no jūsu bērnības, — kas saka jums, ka jūs nevarat mainīties, ka jūs neesat pietiekami labi un jūs atkal izgāzīsieties. Ieklausieties tikai Svētā Gara čukstos un „iepriecinoš[ajā] Dieva vārd[ā], … kas dziedē ievainotu dvēseli”, kas apstiprina jūsu bezgalīgo vērtību un Dieva mīlošo pārliecību, ka jūs to varat izdarīt.

Kad esat noguruši no dzīves un nespējat saskatīt neko labu notiekam no jūsu centieniem dzīvot taisnīgu dzīvi, nepadodieties.Neizejiet uz kompromisiem savu mērķu un sapņu vārdā. Stipriniet savu ticību tam, ka vienmēr ir vērts gaidīt Dieva noteikto laiku.

Un, kad jūsu dzīvē notiek šausmīgas, sāpīgas, traģiskas lietas un jūs patiešām nezināt, kā jūs spēsiet tikt galā ar šo ceļu, kas ved uz jūsu personīgo Ģetzemani, atcerieties, ka Kristus, Iesvaidītais, ir jau izjutis jūsu sēras un ciešanas. Viņš ir bijis jūsu grēku satriekts, un ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. Viņš zina, dziļi personīgi, jūsu sāpes. Viņš ir Tēva Pirmdzimtais, un Viņš pirmais visā pilnībā ir izcietis par jūsu ciešanām — mentālajām, fiziskajām, emocionālajām un garīgajām. Nekad nešaubieties par Viņa cerības un dziedināšanas apsolījumiem. Jūs esat tikuši radīti priekpilnai, pārpilnīgai esamībai. Jūsu vērtība ir bezgalīga, tāpat kā Dieva mīlestība pret jums.

Esmu priecīga par jums, ka jūs dzirdēsiet manu vīru. Es vēlos, lai jūs zinātu — neatkarīgi no jūsu vecuma un dzīves posma, tā kā jūs ejat uz randiņiem un stājaties laulībā, — šis vīrs, kuru es ļoti mīlu, ir vienmēr bijis laipns pret mani visus 27 laulības gadus. Viņš nevienu reizi, ne reizi nav man licis justies niecīgai vai nemīlamai, un viņš nekad nav izteicis man nevienu aizskarošu joku. Es ceru, ka jūs varat no tā mācīties.

Es vēlos paust savu ticību Dzīvajam Kristum, kas patiesi ir „pasaules gaisma, dzīve un cerība”. „Viņa ceļš ir ceļš, kas ved uz laimi šajā dzīvē un mūžīgo dzīvi pēc nāves.” Tā ir Viņa Baznīca, kuru vada Viņa pravieši.

Jēzus Kristus svētajā, glābjošajā Vārdā, āmen.