Tuvinoties Jēzum Kristum

Es vēlos pateikties daudzajiem draugiem un Baznīcas locekļiem, kas ir lūguši un pauduši atbalstu man jaunajā aicinājumā. Biežas atsauces uz amata „mantiju”, kas apklāj manus plecus, lika man sākt ar dažiem novērojumiem par šī termina nozīmi.

Bībelē vārds mantija apraksta pravieša Elijas apmetni, kas nolaidās pār Elīsu, simbolizējot pravietisko pilnvaru nodošanu. Termins mantija nonāca atjaunotās Baznīcas vēsturē daudzos Navū notikušās sanāksmes ziņojumos par to, kam vajadzētu būt nogalinātā Džozefa Smita pēctecim. Daudzi klātesošie pierakstīja savu pieredzi, ka „Džozefa mantija” pienākas Brigamam Jangam. Šīs pieredzes izpaudās dažādos veidos. Dažiem bija vizuālas pieredzes, daži dzirdēja Džozefa balsi, daudziem bija sajūta — katrs no mums saņem atklāsmi atšķirīgi.

Kad Rasels M. Nelsons tika aicināts par mūsu pravieti, man bija līdzīga pieredze. Es 34 gadus biju sēdējis blakus šim apustulim Divpadsmit apustuļu kvoruma sanāksmēs, taču, kad pravieša „mantija” nogūla pār prezidentu Nelsonu, es jutu, ka viņa pravietiskās dāvanas tiek vairotas. Mēs visi esam bijuši liecinieki viņa viedajai vadībai.

Pēc prezidenta Nelsona nāves es piedzīvoju vēl vienu „mantijas” nozīmi. Novērotājiem tā simbolizē priesterības pilnvaru nodošanu. Cilvēkam, kurš saņem šīs pilnvaras, tas ir ļoti atšķirīgi un ļoti īsti. Dažu minūšu laikā, uzzinot par mūsu prezidenta nāvi, es sajutu, ka uz mani nogulst atbildības smagums, līdz ar būtiskiem iespaidiem par to, kas man tagad ir jādara.

Būdams jūsu vadītājs, es lūdzu par to, ko mūsu Debesu Tēvs ir paredzējis ikvienam no mums, — un tas ir — būt vai kļūt par aktīviem Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem, virzoties pa derību ceļu mūžībās. Mums ir nepieciešamas vienam otra lūgšanas. Es jūtu jūsu lūgšanu pozitīvo ietekmi. Es esmu pateicīgs un mīlu jūs.

Es jūtu, ka man jāuzsver prezidenta Rasela M. Nelsona brīdinājums, ka „turpmākajās dienās mēs nespēsim garīgi izdzīvot bez Svētā Gara vadības, norādījumiem un Tā pastāvīgās un mierinošās ietekmes”. Viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc jums būs nepieciešama pastāvīga Svētā Gara ietekme, ir tas, ka jūs dzīvojat laikā, kad pretinieks ir kļuvis tik efektīvs patiesības maskēšanā, ka, ja jums nebūs Svētā Gara, jūs tiksiet maldināti. Priekšā ir daudz šķēršļu. Būs daudz traucēkļu. Pat aktīviem Baznīcas locekļiem dažkārt var rasties bažas par vēsturiskiem, doktrināliem vai sociāliem jautājumiem, kas ir saistīti ar Baznīcu. Es vēlos palīdzēt visiem mūsu Baznīcas locekļiem pārvarēt šaubas tagad vai nākotnē. Lai arī kādas būtu šīs šaubas, mēs varam tās pārvarēt, tuvinoties mūsu Glābējam Jēzum Kristum. Atkal un atkal Viņš mums ir mācījis, ka Viņš ir ceļš.

Es dalīšos četros iespaidos, kas mūs tuvinās Glābējam.

• Pirmkārt, stiprināt savu ticību Viņam.

• Otrkārt, vairot savu pazemību.

• Treškārt, griezties pēc palīdzības pie citiem cilvēkiem.

• Un, ceturtkārt, būt pacietīgiem.

Pirmkārt, mums jāpievēršas tam, lai attīstītu savu ticību Dievam un Viņa Dēla Jēzus Kristus misijai. Stipra ticība nozīmē ko vairāk par spēcīgu vēlmi — tā nozīmē katru dienu censties, soli pa solim, caur lūgšanu un Svēto Rakstu studēšanu. Mēs varam stiprināt savu apņēmību ievērot principus, kas ietverti pirmajā Ticības apliecinājumā, kurā teikts: „Mēs ticam Dievam, Mūžīgajam Tēvam, un Viņa Dēlam Jēzum Kristum, un Svētajam Garam.” Šie principi nostiprina mūsu ticību Dievam un tie ļaus mums stingri turēties pie evaņģēlija patiesības un mūsu Glābēja priekšzīmes, kalpojot līdzcilvēkiem.

Otrkārt, arvien lielāka pazemība tuvina mūs Jēzum Kristum. Tas mums palīdzēs pārvarēt jautājumus par Tā Kunga mācību. Ja mēs esam pazemīgi, mēs daudz skaidrāk varam sadzirdēt Tā Kunga balsi. Mums visiem ir vajadzīgi palīgi, kas mums mācītu pazemību. Es dalos agrīnā personīgā pieredzē, kas man palīdzēja atgriezties uz pazemības ceļa. Pirmajā gadā, kad biju profesors Čikāgas Universitātes Juridiskajā skolā, nomira slavens fakultātes profesors, un dekāns palūdza mani vairākas nedēļas pasniegt viņa nodarbības, līdz tiktu nodrošināts pasniedzēja aizstājējs. Konkrētie juridiskie jautājumi man nebija īpaši pazīstami, tāpēc tie sagādāja man ievērojamas grūtības, un beigu beigās es jutu, ka varu apsveikt sevi ar uzdevuma izpildi. Pēc tam kāds students vērsās pie manis un pateica kaut ko, kas, manuprāt, būtu bijis kompliments. Viņš teica: „Ouksakungs, es biju tajā kursā, kuru jūs mācījāt profesora [tā un tā] vietā, un man jums jāsaka, ka es biju patiesi pārsteigts. Kādu dienu jūs būsiet labs skolotājs.”

Kāpēc šī pieredze man palīdzēja? Es biju pārāk pārliecināts par savām skolotāja spējām, un šis students sniedza perspektīvu, kas ir svētījusi mani līdz pat šai dienai.

Prezidents Ezra Tafts Bensons sniedza mums lielisku mācību par pazemību. Viņš to darīja savu neaizmirstamo lepnības mācību ietvaros. „Pretpote lepnībai,” viņš mācīja, „ir pazemība — lēnprātība, pakļāvība. Pazemība atsaucas Dieva gribai — bailēs no Viņa sodiem un lai palīdzētu tiem, kas ir mums apkārt. Izvēlēsimies būt pazemīgi,” viņš lūdza. Es vēl piebilstu — ieskatieties citu vajadzībās, un tam sekos pazemība.

Tāpat kā ticība Dievam, pazemība ir viens no pamata tikumiem, kas dots, lai palīdzētu mums iemācīties citus tikumus, kas nepieciešami, lai mēs kļūtu tādi, par kādiem kļūt mūs radīja mūsu Debesu Tēvs un Viņa Vienpiedzimušais Dēls.

Pirms daudziem gadiem savā uzrunā šeit, BYU, prezidents Spensers V. Kimbals definēja pazemību kā „apmācāmību”. Viņš paskaidroja:

„Pazemība ir apmācāmība — spēja aptvert, ka visi tikumi un spējas nav koncentrētas pašā cilvēkā. … Pazemība nekad nav apsūdzoša vai strīdīga. … Pazemība ir nožēlas pilna un necenšas attaisnot savas muļķības. Tā ir piedodoša pret citiem, apzinoties, ka var būt tādas pašas kļūdas, [ko mēs paši izdarām]. … Pazemība necenšas iegūt popularitāti un slavu; neprasa nekādus apbalvojumus.”

Pazemība ir viens no varenākajiem baušļiem, kas mums ir dots, lai vadītu mūs mūsu laicīgās dzīves ceļojumos. Tā mūs sagatavo mūsu nozīmētajai tikšanās reizei ar mūsu Glābēju un Pestītāju, Jēzu Kristu. Piesargājieties, lai jūsu uzmanību netiktu novērsta. Atcerieties Viņa līdzību par desmit jaunavām — mēs vēlamies būt starp tām piecām pazemīgajām, kas tika uzņemtas Tā Kunga klātbūtnē.

Tas Kungs mīl visus Savus bērnus un ilgojas pēc viņu atgriešanās, taču mēs visi pazīstam piemērus par bijušajiem misionāriem, kuri ir pārtraukuši savu garīgo izaugsmi, būdami kādu laiku neaktīvi. Mēs zinām par jauniešiem, kuri ir apdraudējuši savu garīgo izaugsmi, nošķiroties no Baznīcas mācībām, piemēram, par tiem, kuri pauž nevēlēšanos laulāties vai radīt bērnus. Un ir pieaugušie Baznīcas locekļi, kuri netiecas būt par cilvēkiem, kas slēdz derības, tādi kā vīrieši, kuri nesagatavojas ordinēšanai Melhisedeka priesterībā.

Cilvēki, kuru ticība un aktivitāte atjaunotajā Baznīcā mazinās, rada lielas bažas jūsu pravietiskajiem vadītājiem. Jūs, kas esat jauni un veci, vīrieši un sievietes — mēs jūs mīlam. Un arī Tas Kungs jūs mīl! Dievs neatlaidīgi, ar mīlestību tiecas pēc katra no jums. Ievērojiet baušļus un esiet uzticīgi derībām, ko tik daudzi no jums ir noslēguši, lai tās vadītu jūs pa derības ceļu. Nekad neļaujiet laicīgajai izglītībai ierobežot jūsu redzesloku.

Mēs esam pateicīgi, ka zinām, ka pastāv divas metodes, kā iegūt nepieciešamās zināšanas: 1) zinātniskām metodēm cilvēku veikti atklājumi un 2) patiesības, kas tiek atklātas ar garīgo metodi, kas sākas ar ticību Dievam un balstās uz Svētajiem Rakstiem, iedvesmotu mācīšanu un personīgu atklāsmi. Starp zināšanām, kas iegūtas ar šīm dažādajām metodēm, nav būtisku pretrunu, jo Dievs, mūsu Visuvarenais Mūžīgais Tēvs, zina visu patiesību un aicina mūs mācīties ar abām metodēm.

Tie, kuri netic Dievam un formāli noraida „tradicionālo reliģisko morāli”, un paļaujas tikai uz „zinātnisko pierādījumu pārbaudījumiem”, atbilst Mormona Grāmatā aprakstītajiem cilvēkiem, kuri „pasaulē [dzīvo] bez Dieva”.

Elders Ričards L. Evanss sniedza labu atbildi tiem, kurus pārsteiguši kādi zinātniski pierādījumi, kas šķietami ir pretrunā ar mūsu Svēto Rakstu skaidrojumiem:

„Var būt dažas šķietamas neatbilstības,” viņš teica. „Neuztraucieties par tām. Mūžība ir ilgs laiks. Es ļoti cienu mācīšanos, akadēmiskos centienus un universitātes atmosfēru. … Es ļoti cienu zinātni un zinātniekus, un patiesības meklējumus. Bet atcerieties šo: zinātne galu galā (pat ja tā ir patiesa, galīga un faktiska) ir vienkārši cilvēka atklājums par dažām lietām, kuras Dievs jau zina un kontrolē Savā Visuma kārtībā. … Dievs nav pateicis mums visu, [ko] Viņš zina. Mēs ticam nepārtrauktai atklāsmei. Esiet pacietīgi. Saglabājiet pazemību un līdzsvaru visās lietās.”

Pazemība, ticība un paļāvība uz To Kungu ir līdzeklis pret šādu nenoteiktību. Mormona Grāmata māca, ka Tas Kungs „svētī un ir labvēlīgs pret tiem, kas uzticas Viņam”. Paļāvība uz To Kungu ir īpaši nepieciešama visiem, kas nepareizi vērtē Dieva baušļus un Viņa praviešu mācības, salīdzinot tās ar cilvēku jaunākajiem atklājumiem un gudrību.

Trešais veids, kā tuvoties mūsu Glābējam, ir draudzēties ar citiem ticīgajiem. Tas ietver pārrunas ar uzticamiem paziņām, vietējiem Baznīcas locekļiem un citiem ticīgiem draugiem.

Atcerieties, lai garīgi izdzīvotu, jums būs nepieciešama pastāvīga Svētā Gara ietekme. Mums apkārt ir daudz spekulāciju un nepatiesas informācijas raidierakstos un sociālajos medijos. Daži var protestēt vai apšaubīt Baznīcas mācības patiesumu, nezinot vai pat nesaprotot šīs doktrīnas pilnību.

Neļaujiet sevi pārliecināt ar nepatiesu vai neprecīzu informāciju. Apspriediet savas bažas ar uzticamiem, labi informētiem draugiem un vienmēr vērsieties ar šīm bažām pie Tā Kunga.

Tas Kungs mums par dažām lietām ir pateicis ļoti maz. Piemēram, mēs maz zinām par garu pasauli, kas seko mirstībai, vai pat par garu pasauli, kas bija pirms tās. Šis zināšanu trūkums var kļūt postošs, ja mēs paļaujamies uz uzskatiem par šīm tēmām, ko pauduši labu nodomu vadīti cilvēki, kuri māca vairāk, nekā Dievs ir izvēlējies atklāt. Paļaušanās uz Dievu attiecībā uz to, ko mēs zinām un ko nezinām, ir lieliska aizsardzība pret šaubām, kas balstās uz kļūdainām idejām, nevis uz to, ko Dievs ir izvēlējies atklāt.

Es dalīšos kāda gudra staba prezidenta pieredzē šeit, šajā universitātes pilsētiņā. Pie viņa vērsās kāds jauns vīrietis no staba, kurš viņu apbrīnoja un lūdza dot viņam padomu uzņēmējdarbībā. Pēc dažām nedēļām jaunais vīrietis atzinās: „Es gribēju jums pateikt, ka esmu nolēmis pamest Baznīcu. Es vairs neticu.” Pārsteigtais staba prezidents nekavējoties sāka dalīties savā dziļajā liecībā par evaņģēliju, kas viņam ir nesis tik daudz prieka, miera un iedvesmas. Jaunais vīrietis apjucis sēdēja, ar asarām acīs skatījās uz viņu un teica: „Es jau mēnešiem ilgi neesmu dzirdējis nevienu tā runājam. Es esmu pavadījis laiku kopā ar draugiem, kuri netic.” Es jums visiem saku tāpat, kā šis gudrais staba prezidents teica šim jaunajam vīrietim — meklējiet draugus un paziņas, kuri cenšas sekot Tam Kungam, ar kuriem jūs varat sajust Garu un stiprināt savu ticību.

Pulciniet ap sevi tādus cilvēkus, kas tic. Kāds varens Mormona Grāmatas pravietis mācīja šādu patiesību:

„Ticiet Dievam; ticiet, ka Viņš ir un ka Viņš ir visu radījis gan debesīs, gan uz zemes; ticiet, ka Viņam ir visa gudrība un visa vara gan debesīs, gan uz zemes; ticiet, ka cilvēks nesaprot visu to, ko Tas Kungs var saprast.

Un turklāt ticiet, ka jums ir jānožēlo savi grēki un jāatmet tie, pazemojoties Dieva priekšā.”

Pasargājiet sevi ar iknedēļas derību atjaunošanu, pieņemot Svēto Vakarēdienu un pastāvīgi cenšoties dzīvot saskaņā ar šīm svētajām derībām. Tiem, kuri ir saņēmuši endaumentu, vajadzētu arī regulāri apmeklēt templi. Īsumā sakot, palieciet uz derību ceļa. Šie vienkāršie paradumi jūs pasargās un stiprinās.

Mēs visi esam darbs procesā. Mēs visi atrodamies dažādās vietās uz ceļa, ko prezidents Nelsons nodēvējis par „derību ceļu”. Mums ir jābūt pacietīgiem citam pret citu un reizēm pat pret sevi. Šaubu pārvarēšana — konfliktu atrisināšana starp mainīgo zinātnes izpratni un dažkārt nepilnīgajām reliģijas mācībām var būt ilgstošs process, tāpat kā ticības veidošana vai pazemības iegūšana. Turieties pie pirmā Ticības apliecinājuma, pat ja kaut kas cits nav skaidrs. Un, kamēr jūs gaidāt, gaidiet uz To Kungu, kas ietver paļaušanos uz Viņa laiku un Viņa solījumiem.

Un, kamēr mēs gaidām, mums vajadzētu aizņemt savu laiku ar kalpošanu. Atkal un atkal Jēzus mācīja un parādīja kalpošanas citiem spēku.