Palīdzības biedrība: derībās balstītu attiecību kopiena

Prezidente Kamilla N. Džonsone

Mīļās māsas, mēs esam pagodinātas un priecīgas jūs sveikt šeit, Sarkano ķieģeļu veikala augšstāvā, kas atrodas vēsturiskajā Navū pilsētiņā, Ilinoisas štatā. Šī ir svēta vieta, kur 1842. gadā Pravietis Džozefs Smits organizēja Palīdzības biedrību atbilstoši priesterības paraugam un saskaņā ar pilnīgi visu lietu atjaunošanu kā daļu no nepārtrauktās Jēzus Kristus evaņģēlija atjaunošanas.

Tieši šeit, Navū, Palīdzības biedrības māsas gatavojās saņemt Tā Kunga nama svētības. Viņas sagatavoja māsas laicīgi, un viņas palīdzēja tempļa celtniecībā, vadot saimniecības, šujot drēbes un darot visu, ko vien varēja, lai palīdzētu sagatavoties saņemt Tā Kunga nama svētības. Taču viņas gatavojās arī garīgi, un šajā vietā un birzīs visapkārt Navū viņām bija iespēja klātienē dzirdēt mūsu Pravieti Džozefu Smitu. Tieši šeit viņš viņas apmācīja, kā sagatavoties svētībām, kas pienāks, kad viņas veiks Tā Kunga nama priekšrakstus.

Mēs zinām un liecinām, ka pateicoties derību noslēgšanai un to ievērošanai tika iegūta izturība un spēks, kas svētīja to māsu un brāļu, kā arī visu svēto dzīvi, kuri pēc Navū gūtās pieredzes devās mežonīgā apgabalā. Mēs esam ļoti priecīgas par šo iespēju dalīties ar jums šajā svētajā vietā. Lai arī kur pasaulē jūs dzīvotu, es ceru, ka jūs zināt, ka jūsu izcelsme sākas šeit, Navū. Mūsu kā Palīdzības biedrības māsu saknes tika ieliktas šeit. Un tagad, virzoties uz priekšu, kad koks aug un paplašinās, un tā zari ir izpletušies pa visu pasauli, es ceru, ka jūs jūtat saikni ar šo svēto vietu, kur sievietes nolika malā šīs pasaules rūpes un pievērsās vienīgi mūsu Glābējam Jēzum Kristum un derību noslēgšanai ar Viņu.

Kā jūs jūtaties, atrodoties šeit?

Māsa Dž. Anete Denisa

Tā ir bijusi brīnišķīga pieredze atrasties šajā telpā, kur šīs 20 sievietes pirmo reizi tika organizētas, un tad aizdomāties par ikvienu no jums visā pasaulē. Jums visām kā Palīdzības biedrības māsām ir šis mantojums, pateicoties tam, kas šeit sākās.

Prezidente Džonsone

Viņas šeit, Navū, izveidoja derību kopienu, vai ne?

Māsa Kristina M. Jī

Viņas rūpējās cita par citu.

Prezidente Džonsone

Noteikti! Un mūsdienās mēs esam izveidojušas derību kopienu visā pasaulē kā māsas, kas piedalās priesterības priekšrakstos un slēdz un ievēro derības. Mēs esam radījušas globālu kopienu, lai svētītu mūsu brāļu un māsu dzīvi.

Māsa Jī

Kur viņas rūpējas cita par citu, kur viņas gādā cita par citu. Lasot stāstus par notikušo Navū, mani visvairāk pārsteidza tas, ka tur vienmēr bija kāds, kas kaut ko sagādāja kādam, kam tas bija nepieciešams, vai rūpējās par kādu. Un tā bija dabiska viņu ikdiena. Un arī mēs kā Palīdzības biedrības māsas to dabiski darām. Tas Kungs izveidoja organizāciju, ar kuras palīdzību māsas varēja darboties saskaņā ar viņu dabiskajām sajūtām, kas bija līdzjūtība, un vietu, kur to darīt, lai viņas varētu sajust Viņa atbalstu un labprāt sniegtu Viņa palīdzību.

Un šorīt, kad es domāju un pārdomāju par māsu Emmu un viņas misiju, un viņas partnerību ar Pravieti, man ienāca prātā doma: „Viņi izteica tās pašas lūgšanas, ko mēs esam izteikuši.” Viņi lūdza par saviem bērniem. Viņi lūdza par saviem vīriem un savām sievām. Viņi lūdza viens par otru. Tās pašas vajadzības, kas ir mums, bija arī viņiem. Mums ir vairāk kopīga, nekā atšķirīga. Viņi paļāvās uz To Kungu. Un tajā laikā bija tik daudz nestabilitātes, vai ne? Bija nāve un bija trūkums. Un tomēr viņi paļāvās uz Viņu. Mums katram savā veidā ir trūkums tur, kur mums ir nepieciešams Dievs, kur mums ir nepieciešamas mūsu derības, kur mums ir nepieciešama paļāvība uz Viņu. Un mums bieži vien ir jāļaujas un jāuzticas Viņam, ka Viņš mūs vadīs cauri šiem izaicinājumiem, ka mēs varam paļauties uz Viņu kopā ar savām ģimenēm, ka mēs varam uzticēties Viņam, ka šīs derības un šie apsolījumi ir īstenāki par visu, ko mēs varam redzēt, un īstenāki par visu, ko mēs varam sajust.

Prezidente Džonsone

Mācības un Derību 25. nodaļā, atklāsmē, kas dota Emmai Smitai, ir teikts: „Paliec pie savām derībām.” Un, manuprāt, tas ir tieši tas, ko tu aprakstīji. Tas ir vēl viens veids, kā pateikt: „Uzticies man. Uzticies tiem apsolījumiem, ko es esmu tev devis, jo mani solījumi ir nelokāmi.” Un tiem pašiem solījumiem, ko mēs dodam Tā Kunga namā, un, protams, arī kristoties, ir pretī apsolījums, ka Viņš vienmēr būs ar mums, ka mūs pavadīs Viņa Gars, ka mums apkārt būs eņģeļi, kas kalpos mums un rūpēsies par mūsu vajadzībām. Es zinu, ka tie joprojām ir īsti. Šos apsolījumus, ko Viņš dod, Viņš deva tiem dārgajiem svētajiem šeit, Navū, un Viņš dod tos pašus apsolījumus arī mums, kad mēs piedalāmies Jēzus Kristus evaņģēlija priekšrakstos, kas mums ir pieejami caur priesterības atslēgām.

Māsa Denisa

Es domāju par Emmu — cik daudz bērnu viņa zaudēja, kā viņai nācās pārcelties no vienas vietas uz nākamo, ka viņiem nekā daudz nebija. Taču viņiem bija derības, sākot ar kristībām. Viņiem bija šīs derību attiecības ar Dievu, kas viņus uzturēja. Tās uzturēja Emmu visā šajā laikā. Es nedomāju, ka viņa būtu spējusi paveikt to, ko viņa paveica, ja nebūtu šo derībās balstīto attiecību ar Dievu, par kurām viņa zināja, ka viņai tās ir, un šo apsolījumu, kas viņai tika doti.

Māsa Jī

Tā ir taisnība, šāda stabilitāte nāk no Jēzus Kristus — tieši to tu raksturoji, vai ne? Viss pārējais mūsu dzīvē mainās. Cilvēki nāk un iet. Bet attiecības ar Viņu ir mūsu patiesā stabilitāte, vai ne?

Prezidente Džonsone

Man šķiet, ka tas, kas viņus virzīja uz priekšu, ir tempļa celtniecība, kas sagatavoja viņus šīm papildu derībām. Tieši tas deva viņiem spēku virzīties uz priekšu nezināmajā tādā laikā, kad viņi noteikti jutās ļoti nedroši. Viņu derībā balstītā pārliecība ir patiešām … pareizāk, tai nevajadzētu būt ievērojamai, jo mums visiem tādai vajadzētu būt, bet cik tas ir skaists piemērs mums visiem — veidot savu derībā balstīto pārliecību, paļauties uz To Kungu un uz Tā Kunga izraudzīto pārstāvi, pravieti, kas šodien ir uz zemes.

Māsa Denisa

Man ļoti patīk stāsts par Brigamu Jangu, kad viņš bija templī; viņš tur izpildīja priekšrakstus. Tur bija daudz, daudz cilvēku, un viņš tur bija līdz vēlam vakaram, lai cilvēki varētu saņemt savu endaumentu. Un viņš teica: „Labi, esam pabeiguši.” Kļuva ļoti bīstami apkārt esošo ļaužu pūļu dēļ. Viņš teica, ka ir pienācis laiks gatavoties doties projām, pārceļoties ar prāmi pāri Misisipi upei. Taču nākamajā rītā, kad viņš piecēlās, tempļa apkārtne un pats templis bija pilns ar cilvēkiem, kuri negrasījās doties projām, kamēr nesaņems savu endaumentu. Viņi zināja, ka viņiem būs nepieciešamas šīs svētības, un var paiet daudzi, daudzi, daudzi gadi, līdz viņiem būs vēl viens templis. Mūsu derības ir tās, kas palīdz mums veidot ciešāku saikni ar mūsu Tēvu Debesīs un Jēzu Kristu un dod mums spēku, kas nepieciešams, lai mēs virzītos uz priekšu, tāpat kā to darīja šie agrīnie svētie, lai kur pasaulē mēs atrastos.

Prezidente Džonsone

Daži no maniem priekštečiem bija starp tiem, kuriem tajās beidzamajās dienās šeit, Navū, bija tā svētība un iespēja saņemt endaumentu. Un es balstos uz viņu paveikto, tāpat kā mēs visas balstāmies uz šo dārgo māsu paveiktā, kuras ar ticību virzījās uz priekšu, pateicoties derībā balstītajai pārliecībai.

Māsa Denisa

Pastāsti mums par saviem senčiem.

Prezidente Džonsone

Fenija Deka Periša un viņas meita Džeina, un, protams, Semjuels Perišs, mans ceturtās pakāpes vectēvs, saņēma savu endaumentu šeit 1846. gada februārī, būdami daļa no tās piecu tūkstošu ļaužu grupas, kuru tu pieminēji. Man patīk vārdi, ko Džeina lietoja, lai aprakstītu to laiku. Viņa teica: „Mums ir Jēzus Kristus evaņģēlijs, mums ir Baznīca, un mums ir templis.” Un viņa teica: „Ak, kāds prieks piepildīja mūsu dvēseles, jo mums ir templis!”

Es vienkārši to pārdomāju un domāju, ka tas viņiem bija neskaidrību pilns laiks. Viņi gatavojās pamest šo skaisto kopienu, ko bija izveidojuši, un doties tuksnešainā apvidū. Un tomēr tā bija liela prieka diena. Ar ko gan vēl varētu izskaidrot prieku, ko viņa juta, mieru, ko viņa izjuta?

Māsa Jī

Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, ar ko viņi saskārās, viņi izjuta mieru un prieku.

Prezidente Džonsone

Tā bija. Un tas bija tāpēc, ka viņi noslēdza derības. Tajā pašā laikā šeit bija arī Kristinas priekšteči. Un mēs esam pilnīgi pārliecinātas, jo viņi bija līdzīgā vecumā, ka viņi bija draugi, tāpat kā mēs tagad esam draudzenes.

Māsa Jī

Un ja nebija, tad tagad ir.

Prezidente Džonsone

Ir gan tagad. Jā, noteikti.

Māsa Jī

Nensija Seibina no manas mātes puses bija apmēram 17 gadu veca, kad pievienojās Baznīcai. Un aptuveni tajā laikā viņa arī saņēma endaumentu Tā Kunga namā. Un tavai Džeinai bija tikai 20 gadi.

Prezidente Džonsone un māsa Jī

Un mēs domājam, ka viņas dzīvoja tuvu viena otrai.

Māsa Jī

Noteikti viņu starpā bija kāda saruna. Bet cik jauki ir domāt, ka tagad šeit sēž viņu pēcnācējas un ka šeit ir izveidojusies draudzība. Un ka arī mēs pieķeramies savām derībām tāpat kā viņi — ka mums ir tāda pati ticība, ka mēs paļaujamies uz To Kungu no visas sirds. Un mēs to neesam pazaudējušas. Mēs to esam saglabājušas no paaudzes paaudzē.

Neatkarīgi no tā, vai mūsu senči ir vai nav šeit, vai mums ir vai nav senči visā pasaulē, mēs sākām šeit, noslēdzot derības, un tās paliek mūžīgi. Visām mūsu šodienas izvēlēm ir nozīme. Tās ir svarīgas ne tikai jums, bet arī tiem, kas nāks pēc jums, un tiem, kas bija pirms jums gan šaipus, gan otrpus priekškaram, jo mēs ievērojam savas derības. Un es domāju, ka ir daudzas māsas, kuras, iespējams, mūsdienās mūsu Palīdzības biedrībā jūtas pārāk jaunas vai pārāk vecas. Vai varbūt viņas nav izglītotas, vai arī nav — jūs varat izdomāt, kā viņas jūtas. Jums varētu šķist, ka neesat gatavas darīt šo darbu. Bet mēs vēlamies jums pateikt, ka jūs esat gatavas un esat mums vajadzīgas. Tam Kungam jūs esat vajadzīgas. Jums ir dāvanas un talanti, kas šobrīd pasaulē ir nepieciešami.

Prezidente Džonsone

Mēs esam saņēmušas pravietiskus norādījumus, ka mēs kā māsas varam un mums vajadzētu mainīt pasauli. Mums ir jāsagatavo pasaule Glābēja Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai. Kā mēs to paveiksim? Mēs to paveiksim, izveidojot derību kopienu. Un dažreiz mana derību kopiena ir vienas personas derību kopiena — patiesībā divu, jo man ir derību attiecības ar Viņu.

Māsa Jī

Tik tiešām.

Prezidente Džonsone

Bet tad jūsu derību kopiena var paplašināties un augt. Es atminos kādu nesenu pieredzi, kas bija ļoti skaista. Tā bija Palīdzības biedrības māsu grupiņa. Mēs visas sēdējām aplī, sānu pie sāna. Es biju apgabalā, un man bija tikšanās ar apgabala Palīdzības biedrības prezidenti, apgabala Sākumskolas prezidenti un apgabala Jauno sieviešu biedrības prezidenti, kura bija kristīta Baznīcas locekle tikai vienu mēnesi. Viņa jutās mazliet satraukta un dalījās ar mums visām zināmās bažās par to, kā viņai izdosies pildīt savu jauno norīkojumu. Mana mīļākā šīs tikšanās daļa bija tad, kad Palīdzības biedrības prezidente vērsās pie viņas un ar visu sirsnību teica: „Neuztraucies, mēs tev palīdzēsim.” Tāda ir tā doma. Lai kur mēs atrastos, mēs veidojam šo derību kopienu, kas ir vērsta uz Jēzu Kristu. Un ar šīm mūsu iedzimtajām dāvanām mēs rūpējamies cita par citu. Tieši tas arī notika tajā gadījumā. Viņai nebija jāļaujas raizēm. Viņa varēja paļauties uz To Kungu. Viņai bija Palīdzības biedrības māsas.

Māsa Denisa

Jo mēs visas esam Palīdzības biedrības māsas, neatkarīgi no tā, kur mēs kalpojam.

Prezidente Džonsone

Tieši tā. Kādu laiku viņa kalpos Jauno sieviešu biedrībā kopā ar jaunajām sievietēm. Taču viņa vienmēr būs daļa no Palīdzības biedrības. Un šīs Palīdzības biedrības māsas apskāva viņu, un viņas bija gatavas par viņu rūpēties.

Māsa Jī

Man tas patīk. Tas viss ir savstarpēji saistīts, vai ne?

Prezidente Džonsone

Jā, noteikti.

Māsa Jī

Jo, kad mēs svētām bērnu, mēs svētām ģimeni. Svētot māti, mēs svētām ģimeni. Vai tēvu. Tas viss ir savstarpēji saistīts, un tas ir tik jauki. Mums ir lieliska partnerība ar Jēzu Kristu. Viņš ir mūsu lieliskākais partneris, kurš var mums palīdzēt visās lietās. Un dažreiz, manuprāt, mums, īpaši sievietēm, patīk darīt lietas pašu spēkiem. Un tas nav nekas slikts. Tā ir dāvana, ko Viņš mums ir devis, lai mēs uzņemtos iniciatīvu un kaut ko paveiktu. Bet es domāju, ka reizēm, vismaz es zinu, ka reizēm Viņš mani nostāda situācijā, kad es esmu pietiekami pārslogota, lai man būtu pietiekami jāpaļaujas uz Viņu. Un lai mēs varētu veidot attiecības ar Viņu, lai mēs zinātu, kāpēc mēs darām to, ko darām. Un vai jūs nedomājat, ka šīs māsas šeit, Navū, zināja, kāpēc viņas darīja to, ko darīja? Tāpēc, ka viņas mīlēja To Kungu un vēlējās ievērot savas derības ar Viņu, un tāpat ir arī ar mums.

Māsa Denisa

Un, palīdzot citiem sajust Viņa mīlestību, viņas to sajuta arī pašas. Es domāju, ka mums visām ir jāatceras, ka ir dažas no mums, kurām ir grūtības sajust Tā Kunga mīlestību, lai arī kāds būtu iemesls. Bet, kad mēs ejam un patiesi apskaujam citus, un ļaujam viņiem sajust mūsu mīlestību, tad bieži vien viņi sāk sajust arī Glābēja mīlestību.

Māsa Jī

Viņš zina, ka mums ir nepieciešams bieži sajust Viņa mīlestību, tāpēc Viņš ieliek mūsos šīs līdzjūtības jūtas, lai mēs kalpotu citiem un mēs un viņi sajustu mīlestību.

Prezidente Džonsone

Manuprāt, visām mūsu māsām ir iespēja būt daļai no globālās sieviešu un bērnu labklājības iniciatīvas, jo viņas piedalās, darot vienkāršas lietas savās mājās, savā apkaimē un kopienā. Un mēs to paveicam, kalpojot kādai mātei, kādai sievietei, kādam bērnam tā, kā to darīja Glābējs.

Māsa Jī

Tas ir brīnišķīgs aicinājums, vai ne tā? Mēs varam nākt pie Viņa gan laicīgi, gan garīgi. Mums ir nepieciešams gan laicīgais, gan garīgais, vai ne? Tas ir interesanti, jo šķiet, ka apstākļi ir mazāk svarīgi par mūsu saikni ar Debesu Tēvu un Glābēju — man tas tikko ienāca prātā.

Un es domāju, ka dažreiz mēs varam apsēsties Palīdzības biedrībā un justies tā, it kā mēs būtu vienas pašas, vai arī apsēsties, lai kur arī atrastos, un saprast, ka ikvienai, kas sēž jums blakus, arī ir izaicinājumi un arī viņa vēlas būt mīlēta, un viņa arī ir mīlēta un novērtēta, un viņa iederas. Un, manuprāt, tad, kad mēs Palīdzības biedrībā dalāmies un mums ir iespēja dalīties, mēs saprotam, ka mums ir vairāk kopīgā nekā atšķirīgā.

Bet es zinu un varu liecināt, ka mēs nekad neesam vienas — ka mūsu Debesu Tēvs un Glābējs jūs pazīst. Viņi zina par jūsu vajadzībām, Viņus uztrauc tas, kas uztrauc jūs, un Viņi vēlas jūs svētīt, un ka māsām, kas ir jums apkārt, ir tāda pati vēlme būt mīlētām, vēlme pēc iespējas sniegt savu ieguldījumu un justies novērtētām. Es zinu, ka Viņš mūs saprot — ka Viņš ir mums līdzās mūsu lēmumos, izaicinājumos un priekos. Ka Viņš ir mums līdzās. Mēs varam apspriesties ar Viņu. Tā ir brīnišķīga un svētīga iespēja apzināties, ka tāpēc, ka Viņš viens pats mēroja šo ceļu, mums tas nekad nebūs jādara.

Māsa Denisa

Ziniet, es iztēlojos, kā māsas visā pasaulē tagad šo skatās. Pavisam drīz mums būs iespēja dzirdēt apustuli, elderu Deilu G. Renlandu, no Divpadsmito kvoruma. Mēs esam ļoti pagodinātas, ka varēsim uzklausīt viņu. Un pēc tam jums būs iespēja liecināt cita citai par to, ko esat sajutušas savā sirdī, par ko jums ir liecinājis Gars, — par svētībām, ko sniedz Palīdzības biedrība, un par derību, kas jums ir ar Glābēju, un par to, ko Viņš jums nozīmē jūsu dzīvē. Ir tik īpaši domāt par visām māsām visā pasaulē un sajust, ka mēs esam globāla derības māsu kopiena, lai kur mēs atrastos. Mēs jūs mīlam, māsas!

Prezidente Džonsone

Kāda svētība ir būt derības sievietei Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā. Māsas, šis ir brīnišķīgs laiks, un mēs visas kopā liecinām, ka esam iesaistītas mūsu Glābēja Jēzus Kristus darbā. Mēs zinām, ka Viņš dzīvo. Mēs zinām, ka Viņš mūs mīl. Mēs zinām, ka Viņš vēlas, lai mums būtu derībā balstītas attiecības ar Viņu. Un mēs zinām, ka Viņš vēlas, lai mēs sniegtu Viņa atbalstu mūsu māsām un brāļiem visā pasaulē. Un, ja mēs to darīsim un būsim līdzeklis, ar kura palīdzību Viņš sniegs Savu atvieglojumu citiem, mēs atradīsim Viņa atvieglojumu arī sev.

Šī ir mūsu liecība, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu vada dzīvais pravietis. Mēs viņu mīlam. Mēs godājam un atbalstām viņu.

Tā ir mūsu liecība, ka Džozefs Smits — ak — ir Atjaunošanas laika pravietis, ka viņš atjaunoja visas lietas, tostarp seno kārtību sievietēm, kas kolektīvi sniedz citiem Jēzus Kristus atvieglojumu. Mūsu mērķis jau no paša sākuma, kopš 1842. gada, ir atgriezt mājās visus mūsu Debesu Tēva bērnus. Mēs zinām, ka tas ir iespējams, pateicoties mūsu Glābējam Jēzum Kristum. Pateicoties Viņa veiktajai Izpirkšanai, mēs varam būt tīras, dziedinātas un svētītas un atgriezties mājās — savās Debesu mājās, un tikt paaugstinātas, un dzīvot mūsu Debesu Tēva un mūsu Glābēja Jēzus Kristus klātbūtnē.

Tas viss mums kā Palīdzības biedrības loceklēm aizsākās šeit.

Un cik brīnišķīga ir iespēja atrasties šajā svētajā telpā.

Šodien mēs sajutām eņģeļus mums apkārt.

Tā ir mūsu liecība, māsas, ka jūs esat mīlētas, ka Dievs par jums zina un Viņa acīs jūs esat dižas. Mēs jums par šo liecinām mūsu Glābēja Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.