Pēc jūsu kļūdām ― pat lielajām kļūdām

Apustulis Pēteris bija fascinējošs cilvēks Jaunajā Derībā. Viņam bija ticība un drosme iet pa ūdens virsmu pretī Jēzum, taču tikai mirkli vēlāk viņš ļāva savām bailēm viņu pārvarēt un sāka grimt, saucot To Kungu pēc palīdzības (skat. Mateja 14:28–31). Lai gan mēs nezinām visas Pētera dzīves detaļas, mēs zinām kādu gadījumu, kad viņš rūgti raudāja.

Tikai dažas stundas pirms tam, kad Jēzus Kristus tika apcietināts, Viņš pravietoja, ka Pēteris trīs reizes Viņu noliegs, pirms gailis būs divreiz iedziedājies. Pēteris atteicās ticēt šādam pravietojumam un „runāja vēl daudz vairāk: „Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi nekad neaizliegšu”” (Marka 14:31).

Protams, Glābēja pravietojums izrādījās patiess. Šausmām un bailēm pavadot Glābēja apcietināšanu, Pētera drosme viņu pameta. Pēc tam, kad viņš jau divreiz bija noliedzis, ka pazīst Glābēju, un tika iztaujāts trešo reizi, Pēteris „sāka lādēties un dievoties: „Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs runājat”” (Marka 14:71).

Kad gailis divreiz iedziedājās un Pēteris atcerējās Glābēja pravietojumu, „viņš … rūgti raudāja” (Mateja 26:75).

Taču tas vēl nav viss!

Balstoties uz visu to, ko varam mācīties no Svētajiem Rakstiem, Pētera bailes nekad vairs neguva virsroku pār viņa liecību par Jēzu Kristu. Viņš drosmīgi liecināja par Glābēju pie katras izdevības neatkarīgi no personīgā riska par šādu rīcību. Atcerieties, ka Pēteris mācīja ļaudis, kas tikko bija situši krustā Jēzu Kristu! Briesmas bija reālas.

Kad Pēteris izdziedināja kopš dzimšanas kroplu vīru, viņam pavēlot: „Nācarieša Jēzus Kristus vārdā celies un staigā!” (Ap. d. 3:6), viņš tika apcietināts kopā ar Jāni un iztaujāts par to, kā viņš paveicis šo brīnumu.

Pēteris drosmīgi atbildēja „Tad lai jums visiem un visai Israēla tautai ir zināms, ka šis stāv vesels jūsu priekšā nācarieša Jēzus Kristus Vārdā, ko jūs esat situši krustā, bet ko Dievs uzmodinājis no mirušiem.

Šis ir akmens, ko jūs, nama cēlēji, esat atmetuši un kas kļuvis par stūra akmeni. Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana” (Ap. d. 4:10–12).

Cik drosmīga atbilde! Un skaidrs pierādījums viņa pārliecībai.

Katrs no mums grēkos šajā dzīvē. Neskatoties uz mūsu labākajiem centieniem, laiku pa laikam mēs neattaisnosim savas cerības un nodomus. Kā reiz mācīja Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents Džefrijs R. Holands (1940–2025): „Izņemot vienīgi Viņa pilnīgo vienpiedzimušo Dēlu, Dievam ir bijusi darīšana vienīgi ar nepilnīgiem cilvēkiem.”

Jūsu garīgo vērtību nenosaka vai neierobežo jūsu kļūdas ― pat lielās! Tā kā viņš nožēloja grēkus un Kristus viņam piedeva, tas, ka Pēteris bija noliedzis Kristu, neatturēja viņu no vēlākas liecināšanas, mācīšanas un pievēršanās ticībai ar lielu spēku. Svētajos Rakstos ir daudz piemēru par citiem mācekļiem, kuri grēkoja, nožēloja grēkus un turpināja dzīvot ticībā Kristum.

Sātans vienmēr centīsies jūs pārliecināt, ka jūsu kļūdas uzkrājas un ka jūs nekad nespēsiet tās pārvarēt. Ignorējiet viņa melus!

Māsa Tamāra V. Runija, pirmā padomniece Jauno sieviešu vispārējā prezidijā, mācīja: „Un jums ir jādzird šis, tāpēc es to pateikšu skaļi: Jūs neesat tā balss, ko dzirdat savā galvā, vai tās kļūdas, ko esat pieļāvuši. Iespējams, arī jums tas būs jāpasaka skaļi. Pasakiet sātanam: „Ne šodien.” Atstājiet viņu aiz muguras.

Sajūtiet šo vilkmi, šīs dievišķās skumjas, kas jūs pievērš jūsu Glābējam, un vērojiet, kā Viņa žēlastība ienāk jūsu un jums mīļu cilvēku dzīvē. Es apsolu, ka tajā brīdī, kad mēs Viņam drosmīgi pienesīsim salauztu sirdi, Viņš nekavējoties būs klāt.”

Šajā Lieldienu laikā, pilnīgāk apdomājot Glābēja īstenoto Izpirkšanu, atcerieties, ka spēja nožēlot grēkus un centieni mēģināt vēlreiz ir viena no lielākajām dāvanām, ko jūs jebkad varat saņemt. Pateicoties Jēzum Kristum, jūsu lielākās kļūdas var tikt piedotas un tad nomestas kā smagas važas.

„Glābējs vienmēr būs spožāks par kauna tumsu,” māsa Runija mācīja.

Pateicoties Jēzum Kristum, cerība vienmēr var spoži mirdzēt, ja vien nenovērsies no Viņa.