Libertī cietums

Daudziem Misūri iedzīvotājiem nepatika svētie. Gubernators nosūtīja kareivjus, lai liktu viņiem doties prom.

Kareivji arestēja pravieti Džozefu Smitu un citus Baznīcas vadītājus. Kādu nakti sargi smējās par visu slikto, ko viņi bija nodarījuši svētajiem.

Džozefs piecēlās kājās un uzkliedza: „Klusumu!” Viņš runāja ar Dieva spēku. Sargi atvainojās un pārstāja runāt.

Vēlāk Džozefs un viņa draugi tika ieslodzīti cietumā — pilsētā, ko dēvēja par Libertī. Cietums bija auksts, mazs un tumšs. Viņiem bija tikai netīri salmu stiebri, uz kā gulēt. No ēdiena, kas viņiem tika dots, tiem kļuva slikti.

Džozefs raizējās par svētajiem. Taču viņš nevarēja neko darīt, lai viņiem palīdzētu.

Džozefs daudz lūdza. Viņš jautāja, vai Dievs nav aizmirsis par viņu un baznīcas locekļiem.

Dievs atbildēja uz Džozefa lūgšanu. Viņš teica: „Mans dēls, miers tavai dvēselei.” Dievs pateica Džozefam, ka viņa izaicinājumi neturpināsies mūžīgi un ka tie nāks viņam par labu. Viņš apsolīja, ka būs ar Džozefu „mūžīgi mūžos” (Mācības un Derību 121:7, 46).

Krāsojamā lappusīte

Es varu būt par gaismu apkārtējiem

Korija Egberta ilustrācija

Kā tu esi labs piemērs apkārtējiem?