Bibliotēka
Palikt uzticīgām, saskaroties ar aizvainojumiem, sāpēm vai pārbaudījumiem: Eleina Torntone


3:36

Palikt uzticīgām, saskaroties ar aizvainojumiem, sāpēm vai pārbaudījumiem: Eleina Torntone

2026. gada Palīdzības biedrības svētbrīdis: pasaules mēroga sieviešu sanāksme

Svētdien, 2026. gada 8. martā

Dažreiz mēs vēlamies, lai mūsu vadītāji savā attieksmē pret mums būtu pilnīgi, un dažreiz mēs paši no sevis sagaidām pilnību. Un šādas gaidas ir ļoti grūti izpildāmas, ja tās ir pretrunā ar evaņģēlija ieceri. Un es domāju, ka ir ļoti svarīgi atcerēties, ka mūsu cerības ir jāsaista ar izaugsmi, sapratni un mīlestību vienam pret otru.

Piemēram, man reiz bija ļoti smaga pieredze ar kādu vadītāju, un tai bija ļoti sāpīga ietekme uz mūsu ģimeni. Un es tiešām centos turēties un, pašai uz sevi paskatoties, nodomāju: „Viņa rīcība mani patiešām sāpināja. Bet varbūt arī es esmu sāpinājusi citus? Varbūt es esmu tā rīkojusies un man ir vajadzīga žēlastība.” Tāpēc man vienkārši bija jāatgriežas pie tā, ko es zinu. Un ir tik svarīgi atcerēties to, ko mēs zinām. Ja tas nebūtu noticis, es nebūtu atgriezusies pie saviem pamatiem. Ja tas nebūtu noticis, es nebūtu tik dziļi un jēgpilni vērsusies pie Tā Kunga. Tāpēc es turpinu augt šajā procesā, iepazīstot savu Debesu Tēvu, savu Glābēju. Un kāpēc gan es vēlos Viņu iepazīt? Es patiešām vēlos Viņu iepazīt, lai varētu Viņam līdzināties.

Kad jūs pulcējaties Palīdzības biedrībā un kopīgi apspriežaties, es aicinu jūs pilnībā iesaistīties. Izveidojiet attiecības ar kādu māsu, kura nedomā kā jūs, vai kādu, kurai ir grūtības ar liecību. Kādu, kura nesen izšķīrusies. Kādu, kura prāto, vai tas viss ir tā vērts. Kā būtu, ja mēs pilnībā iesaistītos? Es domāju, ka mēs būsim noderīgas Glābējam, ja mēs iemācīsimies darīt to, ko Viņš zina, kā darīt. Un mēs kā māsas varam piedāvāt cita citai šādu skaistu labvēlību un vienotību, apzinoties, ka ikvienai no mums ir kas tāds, par ko mēs klusībā ciešam. Un, iespējams, kopīgi strādājot un padarot šo par drošāku vietu, mēs pat varētu dalīties dažās no savām grūtībām, lai kāda cita māsa varētu zināt, ka arī mums ir grūtības. Un mums visām ir jākļūst atklātākām un jāmaina paradums — izlikties perfektām —, un jāpalīdz savstarpēji augt. Man patīk, kad kāda māsa var ar mani padalīties, jo tad es varu pieiet viņai klāt un pajautāt: „Ak, kā tu tiki tam pāri? Kā tu tiki ar to galā? Paldies, ka padalījies.” Un tā kļūst par skaistu tādu sieviešu un māsu sadraudzību, kuras mīl un pazīst savu Debesu Tēvu.